Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" 3., 4. un 5. oktobrī piedalījās izstādē Rāmavā.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" nu jau vairākus gadus pēc kārtas ar savu stendu piedalījās izstādē "Lauksaimniecības un meža tehnika, lauku sēta 2019" izstāžu kompleksā "Rāmava".


Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" iekļuvusi 100 lielāko meža nozares uzņēmumu sarakstā.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks", saskaņā ar vakardienas laikrakstā "DIENAS BIZNESS" publicēto, ar savu 2018. gada apgrozījumu ir iekļuvusi Latvijas 100 lielāko Meža nozares uzņēmumu sarakstā.

2017. gadā mūsu apgrozījums bija 2,8 miljoni eiro, ko 2018. gadā kāpinājām līdz 6,5 miljoniem eiro. Šā gada 8 mēnešos tikai apaļkoksni esam pārdevuši par 4,7 miljoniem eiro, kas ļauj mums prognozēt, ka pagājušā gada apgrozījuma rādītājs šogad tiks pārsniegts.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" šobrīd ir 493 Latvijas meža īpašniekiem piederošs mežu apsaimniekošanas uzņēmums. Mūsu biedru īpašumā ir pāri par 10 tūkstošiem hektāru meža. Vairāk par mums: http://www.mezsaimnieks.lv/par-mums/


Zviedrijas meža īpašnieku kooperatīva Sodra vizīte Alsungā.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" šodien Alsungā uzņēma Zviedrijas lielākā meža īpašnieku kooperatīva "Sodra" delegāciju 50 cilvēku sastāvā. Vizītes ietvaros iepazīstinājām zviedru kolēģus ar meža kooperācijas attīstību Latvijā un mūsu pakalpojumu sniedzēja "DJ Logging" mežizstrādi biedra īpašumā Alsungas novadā.

Kooperatīvā sabiedrība "Sodra" apvieno 50 tūkstošus meža īpašnieku Zviedrijas dienvidos. Tā darbojas jau 80 gadus un kooperatīvam pieder nozīmīga kokzāģētavu un celulozes rūpniecības industrija.


Lauku atbalsta dienests izsludina pieteikšanos meža ieaudzēšanai.

Lauku atbalsta dienests ir izsludinājis termiņu neizmantoto lauksaimniecības zemju apmežošanas projektu iesniegšanai. Šo projektu ietvaros varēs pieteikties meža ieaudzēšanas un ieaudzēto jaunaudžu kopšanas aktivitātēm, kā arī ieaugušas mežaudzes papildināšanai un kopšanai. Projektu pieteikumus varēs iesniegt arī apakšpasākumā "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana". Projekti Lauku atbalsta dienestā tiks pieņemti no šā gada 1. oktobra līdz 30. decembrim. Vairāk informācijas: http://www.lad.gov.lv/…/atbalsta-p…/8-1-meza-ieaudzesana-230

Ja nepieciešama mežkopības speciālista konsultācija, varat izmantot mūsu Eiropas finansētos (īpašniekam bezmaksas) konsultāciju pakalpojumus, par kuriem vairāk informācijas atradīsiet šeit: http://www.mezsaimnieks.lv/konsultesana/


Zviedrijas braucienā redzētais.

Brauciens notika no 8. līdz 15 jūnijam un tas ļāva pamanīt daudzas atšķirības starp starp mežu apsaimniekošanu otrpus jūrai un pie mums Latvijā. Pirmā ERASMUS brauciena diena Zviedrijā. Šodien tikāmies ar Zviedrijas Valsts meža dienestu, kurā strādā 900 darbinieku. Ciršanas atļaujas šeit neizsniedz. Īpašniekam tikai ir jāinformē par plānoto koku zāģēšanu 6 nedēļas iepriekš. Cirsmām, kas mazākas par 0,5 ha nav jādara arī tas. Nav nekādu obligāto upju un ezeru aizsargjoslu. Īpašnieki tiek mudināti nocirstajās platībās atstāt kokus brīvprātīgi. Saimnieciskās darbības ierobežojumi vai aizliegumi nevar tikt no valsts puses uzlikti bez paša īpašnieka piekrišanas. Ja tos ievieš, tad tie ir laikā terminēti un valsts ar īpašnieku vienojas par vēlamo kompensācijas apjomu. Tas parasti būtiski pārsniedz sagaidāmos ieņēmumus no koku ražas novākšanas. Apmeklējām 14 tūkstošu hektāru lielo 2014. gada degumu, kurā iepazināmies ar meža atjaunošanās gaitu. Mūsu apmeklētajā daļā bija veikta priežu sēšana ar frēzi slejās sagatavotā augsnē. Kociņu skaits pirms sastāva kopšanas parauglaukumos šobrīd bija no 5 līdz 35 tūkstoši kociņu uz ha. Lielo skaitu bez skuju kokiem pamatā sastādīja apses un blīgznas, nedaudz arī bērzi. Interesanti, ka 80 procenti nocirsto platību Zviedrijā tiek atjaunotas stādot vai (ļoti nelielā platībā) sējot. Dabiskai atjaunošanai paliek tikai 20 procenti. Katru gadu Zviedrijā tiek iestādīti 380 miljoni stādu. Arī kooperatīvās sabiedrības "Mežsaimnieks" biedru vidū nu jau vairākus gadus pēc kārtas 80 procenti izcirtumu tiek atjaunoti stādot, galvenokārt egli, mazliet arī priedi un bērzu. Tas ir daudz labāks rādītājs nekā vidēji Latvijā, kas ir panākts biedriem mērķtiecīgi skaidrojot pareizas un racionālas mežsaimniecības lielo nozīmi. Šajā sezonā uz 10 tūkstošiem biedru īpašumā esošo hektāru būsim kopā iestādījuši gandrīz 1 miljonu jauno kociņu. Otrā ERASMUS diena Zviedrijā. Interesantākās atziņas. Lai veiktu krājas kopšanas cirtes, viņu Valsts meža dienests par to nav jāinformē. Ja īpašnieks vēlas veikt kailcirti, pa pastu jānosūta pieteikums 6 nedēļas iepriekš. Ja nepienāk atbilde, var uzsākt cirti. Dienests dabā apskata tikai 5 procentus no iesūtītajiem pieteikumiem. Ja, piemēram, cirsmā atrod ērgļa ligzdu, dienests lūgs īpašnieku atlikt plānoto cirti līdz ērgļa ligzdošanas laika beigām. Par nocirsto vai nenocirsto apjomu dienests nav jāinformē. Jo valstij par to nav jāzina. Ja īpašniekam ir vēlme mežā izbūvēt ceļu, par koku joslas izzāģēšanu ceļa trasē jāiesniedz dienestā pieteikums 6 nedēļas pirms darbu uzsākšanas. Ja nepienāk atbilde, var uzsākt darbus. Kā jau rakstījām, dabas aizsardzībai saimnieciskās darbības ierobežojumus valsts var uzlikt tikai ar meža īpašnieka piekrišanu, abām pusēm vienojoties par vēlamās kompensācijas apmēru. Zviedrijā īpašniekiem zvana un jautā, vai viņiem nav dabai vērtīgas teritorijas, kurās tie varētu piekrist ierobežot savu saimniecisko darbību, jo viņiem šim mērķim paliek pāri kompensācijām domātā nauda. Viesojāmies pie Zviedrijas meža īpašnieku kooperatīva "Mellanskog". Kooperatīvs dibināts 1906. gadā. Tajā šobrīd iesaistījušies 26 tūkstoši meža īpašnieku ar 1,5 miljoniem hektāru meža. Gada apgrozījums 300 miljoni eiro. Pagājušo gadu kooperatīvs beidzis ar 7 miljonu eiro peļņu, no kuras puse izmaksāta dividendēs. No 220 darbiniekiem 120 strādā mežā. Pārējie nodarbināti vadībā, administrācijā un uzskaitē. Visi darbi mežā tiek veikti ar kontraktoru palīdzību. Apmeklējām mežizstrādi "Mellanskog" biedra mežā. Interesanti, ka zāģēšanas un pievešanas izmaksas pirmajā priežu kopšanā (bez pameža) bija 25 eiro/m3, otrajā kopšanā 13 eiro/m3, bet kailcirtē 8 eiro/m3. Tas pie dažu simtu metru liela pievešanas attāluma. Pabijām nogabalā, kurā priežu vecums bija 280 gadi. Piedalījāmies diskusijā par upju straujteču apsaimniekošanu un mežsaimniecības ietekmi uz tām. Daļa no grupas iesaistījās oļu bēršanā upē ar mērķi uzlabot foreļu nārsta apstākļus. Dienas noslēgumā apmeklējām lauku tūrisma objektu, kuru apmeklē tūristu grupas no visas pasaules, pat no ASV un Japānas. Te stāsta par kokogļu dedzināšanu senatnē, ļauj nakšņot zemē izraktās ogļu dedzinātāju būdās un liek pašiem uz uguns gatavot ogļu dedzinātāju ēdienus. Kokogles jau kopš seniem laikiem plaši tika izmantotas dzelzs kausēšanā. Patiesībā lielisks tūrisma produkts, kas neprasa lielus ieguldījumus un ir novietojams jebkur, kur ir skaists priežu mežs. Trešā ERASMUS diena Zviedrijā. Šodien viesojāmies pie zviedru valsts mežu apsaimniekotāja Sveaskog, kas saimnieko 14 procentos (pāri par 3 miljoniem hektāru) meža. Daļa no mežiem atrodas ziemeļos un neproduktīvos kalnu apvidos. Pagājušajā gadā uzņēmums strādāja ar ap 700 miljonu eiro lielu apgrozījumu un nodarbināja 840 darbiniekus. Valstij dividendēs pēdējos gados ir izmaksāti ap 80 miljoniem eiro ikgadus. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados uzņēmums tika daļēji privatizēts un ikviens varēja tā akcijas iegādāties biržā. Šāda situācija turpinājās dažus gadus, līdz Zviedrijas valsts ap 2000. gadu nolēma atpirkt visas privātās rokās nonākušās Sveaskog akcijas. Kopš tā laika Sveaskog ir 100% valsts uzņēmums. Ap 30% no mežizstrādes apjoma tiek veikti ar pašai Sveaskog piederošiem hārvesteriem un forvarderiem. Galvenokārt Komatsu, John Deere un Ponsse ražota tehnika. Pārējo mežizstrādes apjomu nodrošina privātie kontraktori. Mūsu apmeklētajā cirsmā izstrāde un pievešana tika veikta ar lielākajām tehnikas vienībām, kas tirgū pieejamas. Šādi strādājot koptā mežā, kur aug tikai priede un egle, ar nelielu pievešanas attālumu, komplekta cena ir 7 eiro/m3. Gatavoti zāģbaļķi, papīrmalka un egles finierkluči. Arī malka. Skuju koku zari tiks vēlāk no cirsmas izvesti šķeldošanai. Ar attēlā redzamo hārvesteru ir iespējams nozāģēt un sagarumot līdz pat 80 cm resnus kokus. Tehnika cirsmā pārvietojas tikai ar ķēdēm. Katra tehnikas vienība sver 22 tonnas. Uz forvardera var uzkraut vēl 20 tonnas kokmateriālu. Strēlē ierīkoti svari un ja tiek iekrauts vairāk, forvarders pats sāk braukt uz priekšu. Sveaskog pērk un pārdod īpašumus cenšoties tos pēc iespējas koncentrēt vienkopus. Viņi arī pērk un izstrādā cirsmas privātajā sektorā. Uzņēmums ir akcionārs virknē zāģētavu uzņēmumu, no kurām lielākais ir SETRA. Tajā Sveaskog pieder 50% akciju, bet 49,5% pieder meža īpašnieku kooperatīvam "Mellanskog". SETRA gadā 8 zāģētavās saražo 1,7 miljonus kubikmetru zāģmateriālu un gadā apgroza 420 miljonus eiro. Ceturtā un piektā ERASMUS brauciena dienas Zviedrijā. Interesanti bija uzzināt, ka te meža mēslošana ir pilnīgi normāla lieta. Agrāk to galvenokārt veica no helikopteriem. Tas noveda pie tā, ka minerālmēsli nonāca ne tikai mežā, bet arī ūdenstecēs. Šodien, lai darbs būtu precīzāks, vairāk izmanto nelielus forvarderus, uz kuriem uzmontēti minerālmēslu izkliedētāji. Mēslošanu veic ar kompleksajiem minerālmēsliem (slāpeklis, fosfors, kālijs), kaut galveno uzsvaru liek uz slāpekli. Parasti mēslošanas deva ir no 150 līdz 600 kilogramiem uz hektāra un to veic 10 gadus pirms plānotās kailcirtes. Taču ir īpašnieki, kas mēslošanu veic arī starp pirmo un otro krājas kopšanas cirti. Brauc pa treilēšanas ceļiem. Viesojāmies Stora Enso kartona fabrikā Forsā, kur gatavo kartonu iepakojumiem. Ātrākā kartona mašīna šeit strādā ar 700 metru ātrumu minūtē. Kartona loksne sastāv no trim slāņiem. Vidējo (acij neredzamo, tāpēc nebalināto) slāni gatavo no egles kokmasas (CTMP). Abi ārējie slāņi tiek veidoti no balinātas celulozes, kurā 70% ir lapu koku (galvenokārt bērzs) celuloze un 30% skuju koku (priede) celuloze. Bērza celuloze ir par 45 eiro tonnā lētāka nekā skuju koku celuloze. Ražošanā kā bērza aizstājēju izmanto arī no Brazīlijas ievesto eikaliptu celulozi, kas ir par 5 eiro tonnā lētāka par bērzu. No kartona fabrikas devāmies uz Nassja kokaudzētavu, kuru burtiski pirms dažām dienām no iepriekšējiem īpašniekiem bija iegādājies koncerns Stora Enso. Te gadā izaudzē 17 miljonus stādu, no kuriem divas trešdaļas ir egles ietvarstādi un viena trešdaļa priedes ietvarstādi. Kailsakņus neaudzē. Neaudzē arī lapu koku (tai skaitā bērza) stādus. Bērzu stādus vispār Zviedrijā praktiski neaudzējot. Stādus, tā kā aizzēlums cirsmās nav liels, pārdod kā viengadīgus vai pusotrgadīgus. Egles sēklas stādu audzēšanai ieved arī no Baltkrievijas. Interesanta bija tehnoloģija, kad, lai efektīvāk izmantotu siltumnīcu platības, sēklas tiek sētas miniatūros 24x24 ligzdu ietvaru blokos. Pēc uzdīgšanas mazie stādiņi tiek pārstādīti lielākos ietvaru blokos, kur tie aug jau līdz pārdošanai. Pārstādīšana notiek mehanizēti, kaut pēc mašīnas četras darbinieces ar rokām pielabo stādīšanas rezultātu. Siltumnīcas ir noklātas nevis ar plēvi, bet ar polikarbonātu. Pret smecernieku bojājumiem stādi migloti netiek. Ķīmiju te pilnībā aizstāj apstrāde ar līmi un smiltīm. Zviedrijā nav tā kā Latvijā, ka noteiktas izcelsmes stādus drīkst stādīt tikai noteiktā teritorijā. Kas nereti noved pie tā, ka upes vai šosejas vienā pusē konkrētos stādus stādīt drīkst, bet otrā pusē nedrīkst. Un, nedod Dievs kaut ko sajaukt. Te katrai izcelsmei ir ieteicamā audzēšanas teritorija, taču neviens īpašnieks netiek sodīts par to, ka stādus iestādījis ārpus tās. Kādus stādus stādīt ir īpašnieka brīva izvēle. Piektajā dienā tikāmies ar Zviedrijas mežzinātnes institūta Skogforsk pētniekiem. Mācījāmies novērtēt meža nogabalu ekoloģisko vērtību izmantojot zviedru izstrādātās novērtēšanas anketas. Zviedrijā saimnieciskā darbība ir ierobežota 7 procentos meža platību. Galvenokārt šīs platības atrodas valsts mežos, bieži kalnos vai grūti pieejamās vietās. Tur, kur tās izvietotas privātajos mežos, ierobežojumi ir laikā terminēti un līgumiski, un īpašnieki saņem kompensācijas, parasti 125 procentu apmērā no nogabalā esošās koksnes vērtības. Zviedri bija ļoti izbrīnīti par to, ka Eiropas datu aizsardzības regula var pie mums tikt no valsts un pašvaldību iestāžu puses izmantota, lai nedodu meža īpašniekiem pieguļošo īpašumu (kaimiņu) īpašnieku kontaktinformāciju gadījumos, kad nepieciešams veikt kokmateriālu vai tehnikas transportēšanu pāri kaimiņa īpašumam. Šādi gadījumi pie viņiem nav dzirdēti un kontaktinformācija šādos pamatotos gadījumos ir viegli pieejama.


Ciršanas caurmēra samazināšana palielināt privāto mežu tirgus vērtību par vismaz 1 miljardu eiro.

Ja Ministru kabinets akceptēs Zemkopības ministrijas piedāvāto koku ciršanas caurmēru samazināšanu, Latvijas privāto meža īpašumu kopējā tirgus vērtība vienā sekundē būtu palielinājusies par vismaz VIENU MILJARDU EIRO. Tas būtu bijis vēl nebijis gadījums, kad ar vienu vienīgu valdības lēmumu, neiztērējot ne centu nodokļu maksātāju naudas, tikai mazinot saimnieciskās darbības ierobežojumus, tik daudzi Latvijas pilsoņi (mums ir ap 130 tūkstošiem meža īpašnieku) kļūs ievērojami turīgāki.

Kā šis skaitlis rodas? Kopš deviņdesmitajiem gadiem no valsts puses apzināti vai neapzināti ir daudz kas ticis darīts, lai privāto mežu tirgus vērtība būtu iespējami zema. Tas tika panākts ar dažādiem veidiem apgrūtinot mežu apsaimniekošanu, mākslīgi samazinot meža apsaimniekošanas ienesīgumu un palielinot tās risku. Vispirms tika aizliegts saimnieciskos lēmumus pieņemt pašiem meža īpašniekiem. Valsts izsniedzamo ciršanas atļauju saņemšanai tika noteikti Ziemeļeiropai neparasti augsti ciršanas vecumi. Jo ilgāk koks jāaudzē, jo zemāka rentabilitāte. Situācija uzlabojās kad tika ieviesti ciršanas caurmēri, kas ļāva meža īpašniekiem ciršanas atļaujas saņemt pirms vecuma kritērija iestāšanās. Tomēr arī šeit šie caurmēri tika noteikti salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm ļoti augsti. Papildus tam, aizbildinoties ar ekoloģijas vajadzībām, tika ievērojamās platībās (šobrīd privātajos mežos tie ir 130 tūkstoši hektāru) ieviests liels skaits dažādu vides ierobežojumu. Un jaunu, praktiski nekompensētu ierobežojumu iedibināšana privātajos mežos, kur meža īpašnieki ir centušies saimniekot videi draudzīgi, no valsts puses turpinās arī šobrīd.

Kas no tā visa bija ieguvēji? Visvairāk tie bija mežu uzpircēji. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas privātpersonas - pilsoņi ir pārdevuši uzņēmumiem, bieži vien ārzemju kapitāla uzņēmumiem, katru ceturto privātā meža hektāru. Un visi šie darījumi līdz šai dienai ir notikuši par valsts mākslīgi pazeminātu cenu. Un tie ir simti miljonu eiro, kas šajos darījumos varēja nonākt, bet nenonāca Latvijas pilsoņu kabatās. No otras puses, daudziem Latvijas cilvēkiem tika radītas valsts darba vietas. Jo katrs saimnieciskās darbības ierobežojums ir jāuzrauga, jākontrolē un pārkāpēji jāsoda. Dabas teritoriju palielināšana pavēra darba iespējas arī cilvēkiem, kas profesionāli gribēja nodarboties ar ekoloģijas un dabas aizsardzības jautājumiem. Kas zaudēja – praktiski visi Latvijas meža īpašnieki.

Kā veidojas šis miljards eiro? Patīk mums vai nē, bet meža īpašumu tirgus vērtību nosaka nevis tajā dzīvojošo vaboļu, dzegužu vai ērgļu skaits, bet gan ciršanai likumīgi pieejamais koksnes apjoms. ZM mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka tuvinot ciršanas caurmērus Igaunijā noteiktajam līmenim, privātajos mežos likumīgi ciršanai pieejamais koksnes apjoms pieaugs par 27,8 miljoniem kubikmetru. Pareizinot ar to sastādošo sugu vidējo celmu naudas līmeni sanāk šis tirgus vērtības pieaugums. Protams, ieguvēji nebūs visi meža īpašnieki. Ieguvēji būs tie, kuru īpašumos šī koksne fiziski atradīsies. Neatkarīgi no tā, vai viņi ko zāģēs vai nē, viņu turība pieaugs un vēlme emigŗēt, iespējams, mazināsies.

Mežsaimniecības likumsakarības nepārzinoši cilvēki varētu jautāt, vai tas nozīmē, ka tūlīt tiks nozāģēti 27,8 miljoni kubikmetru koksnes, pieaugs izcirtumu platības, uzlabosies barības bāze pārnadžiem, bet ogotājiem pavērsies milzīgas iespējas aveņu un meža zemeņu lasīšanā. Protams, atbilde ir NĒ. Jo pat ja īpašnieku vēlme zāģēt pieaugs, tā atdursies pret ierobežotajām mežizstrādes un mežrūpniecības jaudām un tiks apslāpēta ar koksnes cenu korekciju. Bez tam, mēs zinām, ka tepat Somijā pirms trīs gadiem, kad valsts pilnībā atteicās no mežsaimniecības regulēšanas, tas praktiski neietekmēja mežizstrādes apjomus.

Vai šāda valsts vēsturē vēl nebijusi dāvana Latvijas meža īpašniekiem, kad mēs to sagaidīsim, nebūtu jāatzīmē ar kādu piemiņas monētu, pastmarku vai kā tamlīdzīgi? Domājam, ka par to ir vērts padomāt.


Seminārs par meža atjaunošanu Jaunkalsnavā, Madonas novadā.

Šonedēļ Jaunkalsnavā, Madonas novadā, kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" organizēja Latvijas Lauksaimniecības Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas semināru meža īpašniekiem par tēmu "Meža atjaunošana un ieaudzēšana CO2 piesaistei, meža reproduktīvais materiāls.

Semināra saturu nodrošināja Mežzinātnes institūta "Silava" zinātnieki Dagnija Lazdiņa un Āris Jansons. Semināra laikā dalībnieki iepazinās ar dažādiem meža atjaunošanas aspektiem. Seminārs tika rīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākuma "Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi" ietvaros.


Kooperatīvās sabiedrības "Mežsaimnieks" biedriem pieder jau vairāk kā 10 tūkstoši hektāru meža zemju.

Kooperatīvās sabiedrības biedru skaitam augot, palielinās arī biedru īpašumā esošās meža zemju platības. Biedru reģistrā  uzrādītā kopējā meža īpašumu platība mums jau ir sasniegusi 10 030 hektārus. Šobrīd kooperatīvajā sabiedrībā "Mežsaimnieks" ir iesaistījušies 467 meža īpašnieki, un kopš gada sākuma mums klāt ir nākuši 113 meža īpašnieki. Par stipriem meža īpašniekiem un bagātiem mežiem!


Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" uzņem zviedru meža īpašnieku kooperatīva "Mellanskog" biedru delegāciju.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" šonedēļ divas dienas Latvijā uzņēma Zviedrijas meža īpašnieku kooperatīvās sabiedrības "Mellanskog" biedru delegāciju. Iepazīstinājām mūsu viesus ar AS "Latvijas valsts meži" darbību, viesojāmies LVM Mazsilu kokaudzētavā un apmeklējām Vika Wood kokzāģētavu.

Viesi apmeklēja arī "Mežsaimnieka" galveno biroju Alsungā un viesojās divu mūsu kooperatīvās sabiedrības biedru meža īpašumos. "Mellanskog" Zviedrijā apvieno 30 tūkstošus meža īpašnieku un pagājušajā gadā pārdeva Zviedrijas koksnes tirgū ap 4,5 miljoniem kubikmetru apaļkoksnes. Meža īpašnieku kooperācija Zviedrijā aizsākās jau 1920. gados. MELLANSKOG mājas lapa.


Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" piedalās Meža dienās Kārķos, Valkas novadā.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" šogad pirmo gadu piedalījās Valkas novada Kārķu pagastā notiekošajās MEŽA DIENĀS. Paldies organizatoriem par lielisko pasākumu!


Bezmaksas apmācības meža īpašniekiem Vidzemē

Aicinām meža īpašniekus, meža nozarē strādājošos un lauksaimniekus apmeklēt  bezmaksas apmācības “Meža atjaunošana un ieaudzēšana CO2 piesaistei, meža reproduktīvais materiāls”. Apmācības notiks 2019.gada 28. un 29.maijā Meža pētīšanas stacijas zinātniskajā mācību centrā "Vētraine" (Kalsnavas pagasts, Madonas novads) un apkārtnē.

Apmācību tēmas:

Meža resursi Latvijā, meža apsaimniekošanas cikls. SEG emisijas un CO2 piesaiste mežā
Likumdošanas prasības par meža atjaunošanu, ieaudzēšanu un stādāmā materiāla iegādi
Stādāmās sugas izvēle atkarībā no meža tipa. Mistrojuma veidi, sugu saderība
Augsnes sagatavošanas principi un veidi, to izvēle atkarībā no meža tipa. Augsnes sagatavošana ar dažādiem agregātiem (frēze, vienkorpusa arkls, ar ekskavatoru kupicās). Stādīšana bez augsnes sagatavošanas
Meža dabiskā atjaunošana, tās veicināšanas pasākumi
Stādīšana, sēšana. Stādīšanas shēmas, stādvietu skaits, pārbaudes
Meža reproduktīvais materiāls – veidi, apzīmējums, piemērotība.
Stādījumu kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem
Atjaunoto platību agrotehniskā kopšana
ES atbalsts audžu nomaiņai, jaunaudžu (t.sk. agrotehniskajai) kopšanai, meža ieaudzēšanai
Mazvērtīgu mežaudžu nomaiņa
Meža ieaudzēšana.

Praktiskās nodarbības:
Iepazīšanās ar dažādiem stādu veidiem: sējeņi, kailsakņu stādi, ietvarstādi, dižstādi u.c.
Stādmateriāla dokumentācija (etiķete, pavadzīme), iepakojums, transportēšana, uzglabāšana.
Augšanas apstākļu novērtēšana platībā, kur plānota meža atjaunošana vai ieaudzēšana.
Praktiska iepazīšanās ar dažādiem stādīšanas darba rīkiem un instrumentiem.
Pareiza stādu uzglabāšana. Stādu sagatavošana stādīšanai un praktiska stādīšana.
Meža atjaunošanas un ieaudzēšanas darbu kvalitātes novērtēšana. Mežeņu ieguve.
Iepazīšanās ar dažādiem aizsardzības līdzekļiem pret meža dzīvnieku bojājumiem, to pielietošanu.
 

Lektori – Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta Silava pētnieki Dr.silv. Dagnija Lazdiņa un Dr.silv. Āris Jansons

Precizēt interesējošos jautājumus, kā arī pieteikties uz apmācībām var, rakstot e-pastu uz adresi info@mezsaimnieks.lv vai zvanot pa telefonu 29452767 (Māra Rozentāle). Detalizēta informācija pieejama mājas lapā www.mezsaimnieks.lv, kā arī tiks izsūtīta dalībniekiem.

Pieteikšanās līdz 15.05.2019. Pieteikties vēlams laicīgi, vietu skaits ierobežots!

Apmācības tiek realizētas Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros.

 

MĀCĪBU ĪSTENOŠANAS GRAFIKS

Mācību kurss: Meža atjaunošana un ieaudzēšana CO2 piesaistei, meža reproduktīvais materiāls

 2019.gada 28. un 29.maijs

Norises vieta Laiks Tematika Teorija, h Praktiskie darbi, h Lektors
28.05.2019.
Meža pētīšanas stacijas zinātniskais mācību centrs "Vētraine", Pārupes iela 5, Jaunkalsnava, Kalsnavas pag., Madonas novads 11.00-13.15 Meža resursi Latvijā, meža apsaimniekošanas cikls. SEG emisijas un CO2 piesaiste mežā. Meža reproduktīvais materiāls – veidi, apzīmējums, piemērotība. Stādāmās sugas izvēle atkarībā no meža tipa. Mistrojuma veidi, sugu saderība. Meža ieaudzēšana. Mazvērtīgu mežaudžu nomaiņa. ES atbalsts audžu nomaiņai, jaunaudžu (t.sk. agrotehniskajai) kopšanai, meža ieaudzēšanai. 3 0 Āris Jansons
  13.15-14.00 Pusdienu pārtraukums. Došanās uz objektiem dabā.      
Objekti dabā Madonas novadā 14.00-16.15 Stādmateriāla dokumentācija (etiķete, pavadzīme), iepakojums, transportēšana, uzglabāšana. Augšanas apstākļu novērtēšana platībā, kur plānota meža atjaunošana vai ieaudzēšana. 0 3 Āris Jansons
16.15-16.30 Pārtraukums      
16.30-18.00 Pareiza stādu uzglabāšana. Stādu sagatavošana stādīšanai un praktiska stādīšana. 0 2 Āris Jansons

 

 Norises vieta Laiks Tematika Teorija, h Praktiskie darbi, h Lektors
29.05.2019.
Meža pētīšanas stacijas zinātniskais mācību centrs "Vētraine", Pārupes iela 5, Jaunkalsnava, Kalsnavas pag., Madonas novads 09.00-10.30 Likumdošanas prasības par meža atjaunošanu, ieaudzēšanu un stādāmā materiāla iegādi. Meža dabiskā atjaunošana, tās veicināšanas pasākumi. Stādīšana bez augsnes sagatavošanas. Stādīšana, sēšana. Stādīšanas shēmas, stādvietu skaits, pārbaudes. 2 0 Dagnija Lazdiņa
10.30-10.45 Pārtraukums      
10.45-13.00 Augsnes sagatavošanas principi un veidi, to izvēle atkarībā no meža tipa. Augsnes sagatavošana ar dažādiem agregātiem (frēze, vienkorpusa arkls, ar ekskavatoru kupicās).  Stādījumu kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem. Atjaunoto platību agrotehniskā kopšana. 3 0 Dagnija Lazdiņa
  13.00-13.45 Pusdienu pārtraukums. Došanās uz objektiem dabā.      
Objekti dabā Madonas novadā 13.45-16.00 Praktiskās nodarbības.

Iepazīšanās ar dažādiem stādu veidiem: sējeņi, kailsakņu stādi, ietvarstādi, dižstādi u.c. Praktiska iepazīšanās ar dažādiem stādīšanas darba rīkiem un instrumentiem. Meža atjaunošanas un ieaudzēšanas darbu kvalitātes novērtēšana. Mežeņu ieguve.

Iepazīšanās ar dažādiem aizsardzības līdzekļiem pret meža dzīvnieku bojājumiem, to pielietošanu.

0 3 Dagnija Lazdiņa
    KOPĀ 8 8  

 

 


"Mežsaimnieka" pirmā ceturkšņa rezultāti pārsniedz gaidīto.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" šo gadu ir iesākusi ar jauniem saimnieciskās darbības rekordiem. Pirmajos trijos 2019. gada mēnešos esam no mūsu biedru mežiem pārdevuši 37 tūkstošu kubikmetru apaļkoksnes par 2,1 miljonu eiro. Tas ir ražīgākais ceturksnis "Mežsaimnieka" pastāvēšanas 8 gadu vēsturē. Kopš gada sākuma mums ir pievienojušies 75 jauni meža īpašnieki palielinot kopējo biedru skaitu līdz 429 un biedru īpašumā esošo mežu platību līdz 9500 hektāriem. Šajā stādīšanas sezonā, kuru plānojam pabeigt maija vidū, būsim gan ar pašu biedru, gan kontraktoru spēkiem iestādījuši biedru mežos gandrīz vienu miljonu jauno kociņu. Tas ir pa vienam stādiņam uz katriem diviem Latvijas iedzīvotājiem. Par stipriem meža īpašniekiem un bagātiem mežiem!


Noslēdzies "Mežsaimnieka" rīkots seminārs Vidzemē par meža bioloģisko daudzveidību.

Turpinot meža īpašnieku izglītošanu dabas daudzveidības jomā arī Vidzemē, Cēsu apkārtnē, nupat notika kooperatīvās sabiedrības „Mežsaimnieks” rīkotas kārtējās bezmaksas apmācības par tēmu “Meža bioloģiskā daudzveidība un tās uzturēšana privātajos mežos”. Abās apmācību dienās notika gan teorētiskās, gan praktiskās apmācības (objekti dabā).

Šīs apmācības tika īstenotas Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros.


Seminārs Kurzemē par meža bioloģisko daudzveidību.

Turpinot meža īpašnieku izglītošanu, pagājušajā nedēļā Saldus un Tukuma apkārtnē kooperatīvā sabiedrība „Mežsaimnieks” rīkoja kārtējās bezmaksas apmācības par tēmu “Meža bioloģiskā daudzveidība un tās uzturēšana privātajos mežos”. Abās apmācību dienā notika gan teorētiskās, gan praktiskās apmācības (objekti dabā).

Apmācības tika īstenotas Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros.


Alsungas vidusskolas skolēnu vizīte

Alsungas vidusskolas skolēnu mācību uzņēmumu jaunieši šodien paviesojās arī kooperatīvās sabiedrības "Mežsaimnieks" Alsungas birojā.


Seminārs par meža sertifikāciju Talsu un Tukuma apkārtnē

Šonedēļ kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" Tukuma un Talsu apkārtnē rīkoja kārtējās divu dienu apmācības meža īpašniekiem.

Apmācību dalībnieki iepazinās ar meža sertifikāciju, tās mērķiem, uzdevumiem un standartiem. Apmācību praktiskās daļas ietvaros viesojāmies mūsu biedra meža īpašumā pie Tukuma un uzzinājām vairāk par saimniekošanas īpatnībām Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotās saimnieciskās darbības teritorijā. SIA "Vika Woold" kokzāģētavā meža īpašnieki iepazinās ar modernas kokzāģētavas darbu un meža sertifikācijas nozīmi koksnes pircēju darbībā.

Pasākums tika organizēts Latvijas lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma "Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi" apakšpasākuma "Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi" ietvaros.


Seminārs par meža sertifikāciju Siguldā

Kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks” nupat Siguldā saviem biedriem sarīkoja pirmo semināru par meža sertifikāciju. Apmācību laikā meža īpašnieki iepazinās ar to, kas ir meža sertifikācija, tās principi, mērķi, uzdevumi un standarti. Arī par to, kas ir sertifikācijas shēmas Latvijā - FSC, PEFC, ISO, kā notiek sertifikācijas grupas veidošana, dokumentācijas sagatavošana, meža īpašumu apsekošana un analīze, uzraudzība.

Abās apmācību dienā notika gan teorētiskās, gan praktiskās apmācības. Semināra noslēgumā tā dalībnieki iepazinās ar AS "Latvijas Finieris" viedokli par meža sertifikāciju un apmeklēja uzņēmuma ražotni “Lignums” Bolderājā.

Semināra galvenais lektors bija kooperatīvās sabiedrības Mežsaimnieks Vidzemes mežsaimniecības reģiona vadītājs Mārcis Saklaurs. Apmācības tika realizētas Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros.


Arī mēs piedalāmies Ēnu dienā

Kooperatīvā sabiedrība Mežsaimnieks jau otro gadu pēc kārtas piedalās Ēnu dienā - ēnas Viesturs, Oskars, Justs un Reinis iepazina Alsungas un Valmieras darbinieku darbu birojā un mežā.
#mežsaimnieks, kooperatīvā sabiedrība #ēnudiena


Apkopoti pirmie 2018. gada rezultāti

Pēc apkopotajiem rezultātiem, kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" 2018. gadā no biedru mežiem ir pārdevusi 106 tūkstošus kubikmetru apaļkoksnes par 6,2 miljoniem eiro. 2017. gadā šie rādītāji attiecīgi bija 62 tūkstoši un 2,7 miljoni. Tātad mūsu pārdotās koksnes vērtība gada laikā ir augusi par 130 procentiem.

Lielā mērā šī izaugsme ir bijusi iespējama pateicoties tam, ka mūsu biedru skaits ir audzis par 80 procentiem un šobrīd kooperatīvajā sabiedrībā iesaistīti ir jau 366 meža īpašnieki ar 8500 hektāriem meža. Pret iepriekšējo gadu būtiski ir arī uzlabojusies mums uzticēto cirsmu kvalitāte un lielums.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" ir pašiem meža īpašniekiem piederoša meža apsaimniekošanas organizācija, kas ir izveidota pēc Skandināvijas parauga kopīgai pakalpojumu iepirkšanai un kopīgai koksnes pārdošanai. LIELS PALDIES VISIEM MEŽA ĪPAŠNIEKIEM, KAS MUMS IR UZTICĒJUŠI SAVU MEŽA ĪPAŠUMU APSAIMNIEKOŠANU!


Pasniegtas Meža nozares balvas "Zelta čiekurs"

Vakar Meža nozares Gada balvas "Zelta čiekurs" ceremonijā godinājām konkursa "Sakoptākais mežs" visaugstāk novērtēto īpašumu saimniekus, kas vienlaikus tika apbalvoti arī nominācijā par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu! Vēlreiz sveicam Madars Kalniņš, Artis Taurmanis un Grigorijs Rozentāls! Malači!


Vizītē pie Igaunijas kolēģiem

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" pagājušajā nedēļā viesojās pie Polvā bāzētās Igaunijas meža īpašnieku apvienības Keskühistu Eramets TÜ. Pārrunājām abu organizāciju darbības un pārvaldes principus un iepazināmies ar igauņu pieredzi meža īpašnieku kooperācijas jomā.

Keskühistu Eramets TÜ ir otra lielākā Igaunijas meža īpašnieku apvienība, kas šobrīd apvieno 5121 meža īpašnieku, kuru īpašumā ir 121 tūkstotis hektāru meža. Arī šajā jomā igauņi mūs ir mazliet apsteiguši. Latvijas trīs lielākās meža īpašnieku kooperatīvās sabiedrības šobrīd apvieno ap 550 meža īpašniekiem, kuru īpašumā ir ap 15 tūkstošiem hektāru meža.


Vizīte Kurzemes kooperatīvos

Trešdien, 5.decembrī Kurzemes pusē lauksaimnieki, meža īpašnieki, jaunu un jau pieredzējušu kooperatīvu vadītāji, kā arī Zemkopības ministrijas darbinieki viesojās kooperatīvos "Mežsaimnieks" un "Durbes grauds". Kooperatīvu vadītāji iepazīstināja ar savu pieredzi kooperatīvu attīstībā, tālākās izaugsmes plāniem un kooperatīvu nozīmi savu novadu attīstībā.


Mežsaimniecības darbu plānošanas programmai LVM GEO apmācības

Tā kā kooperatīvās sabiedrības „ Mežsaimnieks” biedru īpašumā ir jau gandrīz astoņi tūkstoši hektāru meža, mežsaimniecisko darbu plānošanu, izpilde un uzraudzība kļūst aizvien sarežģītāku. Lai šo problēmu risinātu, arī mēs esam iegādājušies pieeju AS “Latvijas valsts meži” (LVM) mežsaimniecības darbu plānošanas programmai LVM GEO.

Šonedēļ Rīgā, AS “Latvijas valsts meži” telpās, notika mūsu darbinieku apmācības. Programma, ar kuru strādās mūsu darbinieki, darbosies uz LVM servera. Vairāk par LVM GEO: https://www.lvmgeo.lv/


Seminārs Salacgrīvā -Meža atjaunošana un ieaudzēšana CO2 piesaiste

Kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks” pagājušajā nedēļā Salacgrīvas apkārtnē rīkoja meža īpašniekiem kārtējo divu dienu bezmaksas apmācību semināru. Tēma: “Meža atjaunošana un ieaudzēšana CO2 piesaistei”.

Apmācību laikā meža kooperatīvās sabiedrības biedri uzzināja vairāk par meža atjaunošanu un ieaudzēšanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, augsnes gatavošanu, stādāmo koku sugām un stādāmā materiāla izvēli un pieejamību, agrotehniskās un sastāva kopšanas lomu kvalitatīvas mežaudzes izveidē, prognozējamām izmaksām un biežāk pieļautajām kļūdām. Abās apmācību dienā notika gan teorētiskās, gan praktiskās apmācības (objekti dabā).

Lektori – LVMI Silava zinātniskie darbinieki Dr.silv. Dagnija Lazdiņa un Dr.silv. Āris Jansons, kā arī MPKS Mežsaimnieks reģiona vadītājs Mārcis Saklaurs.

Apmācības tika īstenotas Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītība un prasmju apguves pasākumi” ietvaros.


Meža zināšanu dienās Somijā

Kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks” šonedēļ piedalījās Latvijas Meža īpašnieku biedrības rīkotajās Meža zināšanu dienās Somijā. Brauciena laikā iepazināmies ar mazās mežizstrādes tehnikas izmantošanas pieredzi privātā mežā pie Pērnavas. Tikāmies ar privāto meža īpašnieku apvienību Metsanhoitoyhdistys Pirkanmaa, kas darbojas Tamperes apkārtnē. Šī apvienība gadā pārdod ap 600 tūkstošiem kubikmetru koksnes, kas ir tikai sešas reizes vairāk, nekā šobrīd pārdod kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”. Viesojāmies šīs apvienības bioenerģijas terminālā un koģenerācijas stacijā Tamperē, kas viens no šī termināla saražotās šķeldas pircējiem.

Ciemojāmies arī meža īpašnieku un lauksaimnieku lobija organizācijā MTK. Interesants jaunumus mums bija mežu mēslošana ar slāpekli saturošiem minerālmēsliem, kas Somijā tiek veikta pēc pēdējās krājas kopšanas. Mēslošana tiek veikta no helihoptera un būtiski palielina koksnes ražu atjaunošanas cirtē. Paviesojāmies arī Sibēliusa vārdā nosauktajā Lahti koncertzālē, kuras būvniecībā plaši izmantota koksne, un Medību muzejā pārrunājām ar somu kolēģiem pārnadžu blīvumu viņu mežos. Liels paldies brauciena organizētājiem.