Koksnes tirgus apskats. 2021 rudens.

2021. gada 28. septembrī norisinājās kooperatīva biedru seminārs, kurā tika apskatīta arī 2021. gada rudens koksnes tirgus situācija. Piedāvājam semināra kopsavilkumu.

 

Bērza finierkluči

Šogad uzvaras garša bērzam sākās jūnijā. Cik ilgi tas vēl notiksies, grūti prognozēt. Atsevišķas kravas ir ar vidējo kuba vērtību virs 100EUR. Tirgū ir ienākuši jauni spēlētāji. 2-3 gadu periodā bērzs ir sasniedzis savu pīķi. Bērza cena ir viļņveidīga – pa vasaru zemāka, bet pa ziemu augstāka. Ņemot vērā ciršanas jaudas, mežziņa jaudas un termiņus, tagad ir laiks rīkoties, lai uz ziemassvētiem paspētu izmantot cenu situāciju. Ārpus Latvijas ir vēl lielākas cenas – līdz pat 200EUR, bet tur dažādi riski, kas neļauj šos tirgus izmantot.

Bērza papīrmalka

Pēc 2018. gada pīķa bija normālas cenas periods, bet tagad ar maiju, jūniju atkal ir sākusies cenu kāpšana. Tiem, kam ir pieaugušas vai pāraugušas bērzu audzes jārēķinās, ka bērzu nevar pārturēt – jo pēc 100 gadiem bērzu audžu sabrukšana sākas ļoti strauji – sāk veidoties iekrāsojums, cietā un arī mīkstā trupe, kas būtiski samazina cenu.

Ja saliek kopā dārgās mežizstrādes izmaksas pret bērza sortimentu cenām – tad arī krājas kopšanas cirtē šobrīd īpašniekam ir ar peļņu.

Apses un melnalkšņu zāģbaļķi

Tirgū šobrīd ir diezgan liels apses zāģbaļķu iztrūkums, turklāt tas attiecas arī uz Latgales reģionu. Daži pircēji apses zāģbaļķus jau iepērk no 22 cm diametrā. Arī melnalksnis pēc ilga laika ir sasniedzis 50EUR robežu.

Apses papīrmalka

Apšu papīrmalka pēc 2018. gada cenu pīķa diezgan ilgi stagnēja, bet beidzot ir izkāpusi ārā no 25EUR sliekšņa līdz pat 34EUR. Pie šādas cenas apšu audzes jau var kopt un no tās ir arī ieguvums. Trupējušu apšu audzēs, kur nevar iegūt zāģbaļķu sortimentu – var gatavot papīrmalku. Turklāt, ja agrāk tirgū kotējās tikai A klases apse, tad tagad pircēji ir gatavi pirkt, kas ir ar trupējuši vidu – ar 5cm vai lielāku diametru.

Egles zāģbaļķi

Nesenajā pīķī egles zāģbaļķu “normālā” cena bija 124-125EUR, atsevišķi īpašnieki pat saņēma 150EUR kubā. Covid-19 un citi apstākļi ietekmēja cenu lejupslīdi augustā. Šobrīd aptuvenā cena egles zāģbaļķiem ir 105-106EUR. Dažās vietās, kā piemēram Igaunijā, arī nedaudz augstāk. Šobrīd vēl noliktavas vēl ir pilnas ar dēļiem. Cenas pīķa brīdī ļoti daudz nāca kuģi no Zviedrijas un Norvēģijas – bija zāģētavas, kas uz to dzīvoja. Tas protams, negatīvi ietekmēja cenu un vietējie īpašnieki zaudēja. Būvniecības aktivizēšanās liek prognozēt, ka cena nenokritīsies līdz pirmspādēmijas līmenim – tas ir 90-100EUR robežās. Tie īpašnieki, kas domā cirst vai necirst audzes – iesakām cirst, jo cena joprojām ir lielāka nekā pirms lielā pīķa. Turklāt ASV zāģbaļķu biržas cena ir atkal sākusi kāpt.

Egles papīrmalka, gulšņi

2018. gadā cena augstākajā punktā bija par 60EUR. Šobrīd tā ir 34EUR līmenī, kas ir normāla cena un jācer, ka pie šīs cenas arī stabilizēsies. Zviedrijā jau vairākus gadus cena ir 33-34EUR un netiek mainīta. Savukārt skujkoku gulšņi šobrīd ir ap 70EUR.

Malka, šķelda

Malkas cenas tendences ir līdzīgs ir visos reģionos. Šobrīd Rīgas ostā cena ir 28EUR, savukārt granulu rūpnīcās 25-26EUR. Vietējā pašvaldību cenu konkursos nosolītā cena varētu būt mazāka – bet tur ir labāka uzmērīšana un tas šo cenu izlīdzina.

Pateicoties Baltkrievijas politikai, sankciju rezultātā tiek ierobežots imports. Viss liecina, ka šķeldas cenas kāps, jo resurss būs vajadzīgs. Cenu, protams, ietekmēs ziema, bet jau šobrīd alternatīvo enerģijas resursu cenu kāpums nevar neietekmēt arī koksnes kā enerģijas resursa cenu. Ļoti daudz izstrādātāji, arī kooperatīvs iepriekš atstāja zarus ceļā – jo nebija ekonomiska pamatojuma, šobrīd šī situācija mainās. Šķeldas un malkas tirgū varētu būt interesanta ziemas otra puse, auksta laika gadījumā – pat ļoti interesants. Šobrīd atsākam gatavot šķeldu cirsmās, kas ir pie ceļa un ja to atļauj citi apstākļi.

Informāciju sagatavoja Mārcis Saklaurs, kooperatīva ražošanas daļas vadītājs


ManaBalss.lv iniciatīva par taisnīgu kompensāciju

Atbalsti taisnīgu kompensāciju par mikroliegumu izveidošanu!

ManaBalss.lv iniciatīva: "Taisnīgi kompensēt mikroliegumu radītos zaudējumus"

Skandināvu pieredze rāda, ka vislabāk dabas aizsardzību izdodas panākt, ja paši īpašnieki ir priecīgi par lieguma izveidošanu. Atbalsti ManaBalss.lv iniciatīvu: “Taisnīgi kompensēt mikroliegumu radītos zaudējumus”! Saite šeit: https://manabalss.lv/i/2161.

Par iniciatīvu

Iniciatīvas iesniedzējs:  Aivars Jakobsons

Pamatojums: “Vēlos panākt, lai meža īpašniekiem tiek pilnvērtīgi kompensēti zaudējumi, ko rada mikroliegumu izveide viņu īpašumos.

Tāpēc likumdošanā ir jānosaka, ka, veidojot mikroliegumus un līdz ar to ierobežojot saimniecisko darbību mežā, tiek noteikta taisnīga atlīdzība par šiem ierobežojumiem un ka tā atbilst kokmateriālu tirgus cenai. Pašreiz noteiktā “Natura 2000” kompensāciju sistēma ir nepietiekama. Piemērs: man piederošā mežā, kuram uzlikts mikrolieguma statuss sakarā ar to, ka tur ir augs, kam šī ir vienīgā atradne Latvijā, ar 2021. gadu pēc meža apsaimniekošanas projekta datiem iespējams nocirst ap 1000 kubikmetru koksnes. Naudas izteiksmē tas būtu vairāki desmiti tūkstoši eiro. Tajā pašā laikā man kā kompensāciju par šo meža nogabalu gadā maksā dažus simtus eiro. To summu, ko es saņemtu, mežu nocērtot šodien, es kompensācijās saņemšu pēc 40-50 gadiem. Protams, ka es kā pensionārs to nepiedzīvošu.

Pēdējos gados pēc veiktās dabas vērtību revīzijas visā valsts teritorijā dabas liegumi tiek veidoti masveidā. Līdz ar to vairojas cilvēku skaits, kam reāli atņemtas tiesības rīkoties ar savu īpašumu – lasi: naudu! Šīs iniciatīvas atbalsts parādīs šo cilvēku patieso skaitu. Galvenais sabiedrības ieguvums no šāda grozījuma būs apstiprinājums, ka Latvija ir demokrātiska valsts, kurā tiek cienītas pilsoņu tiesības uz ienākumu gūšanu no sava privātīpašuma.”


Rāmavas izstāde 2021

Izstāde "Lauksaimniecības un meža tehnika 2021"

Izstāde Lauksaimniecības un Meža tehnika 2021. 29.09-2.10, 10:00-17:00. Izstāžu kompeksā Rāmava

Arī šogad kooperatīvs piedalās lielākajā Latvijas lauksaimniecībai un mežsaimniecībai veltītajā izstādē “Lauksaimniecības un meža tehnika 2021”, kas norisināsies no 2021. gada 30. septembrim līdz 1.oktobrim. Izstāde apmeklētājiem būs atvērta no 10:00 līdz 17:00.

Kooperatīva darbiniekus varēsiet atrast lielās halles dienvidu pusē, stenda numurs D66.

1. oktobrī, pulksten 13:15 izstādes ietvaros būs arī mūsu kolēģa Mārča Saklaura lekcija “Kopšanas cirtes priekšnoteikums vērtīgam nākotnes mežam.”

Izstādes apmeklējums notiek “zaļajā režīmā” tikai ar derīgiem Covid-19 sertifikātiem par pabeigtu vakcināciju vai pārslimotu Covid-19 pēdējā pusgada laikā (izņemot bērniem līdz 12 gadu vecumam).


Kokvedējs. Augšgala krautuve. Mežizstrāde.

Seminārs biedriem "Koksnes tirgus situācija"

Meža īpašnieku kooperatīvs Mežsaimnieks tiešaistes vidē pulcē vairāk kā 60 kooperatīva biedrus uz informatīvu semināru ‘Koksnes tirgus situācija’. 

Esam uzsākuši informatīvu semināru ciklu par kooperatīva mežu īpašniekiem aktuālām tēmām. 29. 10. norisinājās pirmais seminārs, kur ražošanas procesa vadītājs Mārcis Saklaurs iedziļinājās tādos tematos kā: 

  • kokmateriālu cenas un cenu svārstību ietekmējošie faktori 
  • maksimālās vērtības iegūšana no noteiktu sugu un sortimenta pārdošanas 
  • būtiski ieguvumi esot Mežsaimnieka kooperatīva biedram 

Šobrīd mums uzticas vairāk nekā 650 privāto mežu īpašnieki, kuriem piedāvājam mežkopības un mežistrādes pakalpojumus gūstot maksimālo iespējamo vērtību ilgtspējīgai saimniekošanai īpašumā, lai tas kalpotu kā ienākumu avots iltermiņā. Aicinām biedrus sekot līdzi aktuālajai informācijai par nākošā semināra norises datumiem. 

Šeit iespējams noskatīties semināru ‘Koksnes tirgus situācija’: 

Kokvedējs. Augšgala krautuve. Mežizstrāde.

Koksnes tirgus apskats. 2020. gada rudens

Koksnes tirgus apskats. 2020. gada rudens.

Koksnes tirgus apskats. 2020. gada rudensLatvijas koksnes tirgus vienmēr ir bijis absolūti pakļauts Pasaules tirgus pieprasījuma tendencēm. Latvijas kokrūpniecība un vietējais patēriņš ir cieši saistīts ar globālajām izmaiņām. Tātad kādas vēsmas notiek ārpus Latvijas industrijā, tās momentāni atspoguļosies Latvijas koksnes pieprasījumā un attiecīgi cenās. Tādējādi Latvija pasaules koksnes tirgū ir “spot market” (mirkļa tirgus). Lai arī ļoti neliels, tomēr ļoti fleksibls un pakļaujas jebkurām straujām izmaiņām.

Minētie apstākļi mums meža īpašniekiem liek būt modriem un gudri realizēt savos mežos izaudzēto koksni. Lielāki īpašnieki, kuri spēj nodrošināt savu mežsaimnieku, seko līdzi paši, tomēr vidējais Latvijas meža īpašnieks, kas ir vairāk kā 90% no kopējā skaita to uztic profesionāļiem kā kooperatīvam Mežsaimnieks vai paļaujas uz savām sajūtām un cerību, ka viss taču būs labi. Tomēr ikdienā nesekojot tirgus tendencēm gan pa sugām, gan nogriežņu grupām un citām specifiskajām prasībām, meža īpašnieki gadiem audzēto mežu atdod par neadekvāti zemu cenu.

Turpmāka mežsaimniecības attīstība klimatu pārmaiņu jeb ziemas neesamības dēļ būs lielu izaicinājumu priekšā, attiecinot tieši to uz koksnes transportu. Tādēļ, jo sarežģītāki apstākļi mežā, jo mazāks piedāvājums vietējā tirgū un attiecīgi arī augstāka cena. Šo sakarību jau kādu laiku pierāda cenu kāpums gan finierklučiem, gan zāģbaļķiem un vēl virknei sortimentu.

Tirgus apskatā pievēršamies galvenajiem kokmateriālu sortimentiem, tirgus tendencēm un to ietekmējošajiem apstākļiem.

Bērza finierkluči

Jau no vasaras vidus ir  liels pieprasījums pēc šī materiāla . Parasti vasara ir ''tukšais'' periods, bet ne šogad. Bērza finierkluču pārstrādātāji Latvijā, kas ir ļoti atkarīgi no vietējiem resursiem, konkurējot ar apaļkoku eksportētājiem, ir ievērojami cēluši cenas, kas bērzu mežu īpašniekiem ļauj pieklājīgi nopelnīt un atgūt mērķtiecīgās investīcijas savā mežā.

Skujkoku zāģbaļķi

Pēdējos divus mēnešus  visas lielākās zāģētavas  palielina cenas. Reģionāli atšķiras to noliktavu apjoms, kas nedaudz koriģē cenu. Atsevišķās vietās veidojas pieprasījums pēc tievās dimensijas zāģbaļķiem, kas ļauj mums daudz rūpīgāk šķirot papīrmalku un samazināt tās īpatsvaru cirsmā. Arī mazās kokzāģētavas, saskaroties ar resursu trūkumu, ir spiestas sekot lielo spēlētāju noteikumiem, kas kārtējo reizi atstāj pozitīvu ietekmi uz mūsu mežos esošās koksnes realizāciju.

Gulšņi  (zemas kvalitātes skujkoku zāģbaļķi)

Pēdējā mēneša laika ir palielināta cena. Konkurējot ar Rīgā un Liepājā esošajiem apaļo kokmateriālu eksportētājiem, vietējie ražotāji ir spiesti celt cenas, lai iegūtu koksni.

Apses, ozola un melnalkšņu zāģbaļķi

Nozīmīgs tirgū deficīts ir kvalitatīvi apses zāģbaļķi, to cenu nemainīgi ir gana augsta. Līdzīgi pārstrādātāju interese ir par melnalkšņu un ozola zāģbaļķiem.

Papīrmalka, malka

Tirgū ir stabils pieprasījums pēc bērza papīrmalkas un turas nedaudz zem 40 EUR/m3. Negatīvāka situācija ir ar malku un skujkoku papīrmalku, kurai tirgū ir ļoti neliels pieprasījums gan silto laika apstākļu dēļ, gan Covid-19 izraisīto seku dēļ (būtiski krities pieprasījums pēc biroja papīra), gan Centrāleiropā esošo mizgraužu postu. Apses papīrmalkas tirgus šobrīd ir neaktīvs, bet novembrī var notikt korekcijas šajā ziņā.

Koksnes tirgus aktuālo cenu apskatu var apskatīt šajā saitē: https://www.mezsaimnieks.lv/koksne

Apskatu sagatavoja:

Mārcis Saklaurs, ražošanas daļas vadītājs


Kontakti

Mārcis Saklaurs (ražošanas daļas vadītājs), tel. +371 26612520, e-pasts: marcis.saklaurs@mezsaimnieks.lv


Kooperatīvs risina samilzušo stādu problēmu

Panevēžu kokaudzētava. Egļu stādi.Meža īpašnieki 2020./2021. gada stādīšanas sezonā ir saskārušies ar izaicinājumu iegūt kvalitatīvus stādus savu mežu atjaunošanai. Lai rastu risinājumu, meža īpašnieku kooperatīva “Mežsaimnieks” mežkopji šodien devās uz Lietuvas kokaudzētavām, lai pirms stādu iegādes novērtētu to kvalitāti.

Meža īpašnieki, kas apvienojušies kooperatīvā “Mežsaimnieks”, savus mežus apsaimnieko ar ilgtermiņa redzējumu, tādēļ ir svarīgi pēc mežizstrādes darbiem mežu atjaunot, stādot augstvērtīgus stādus. Nākamajā stādīšanas sezonā, kas sākas šoruden un beidzas nākamajā pavasarī, kooperatīva biedru mežos paredzēts iestādīt vairāk nekā 800 tūkstošus stādu, pārsvarā egles, bērzus un priedes.

Latvijas meža stādu tirgū jau vairākus gadus novērojams pieaugošs stādu deficīts. Kooperatīvs sadarbojas ar vairākām Latvijas kokaudzētavām, tajā skaitā ar AS “Latvijas valsts meži”, kam pieder lielākās kokaudzētavas. Tomēr tās vairs nespēj nodrošināt privātā sektora pieprasījumu un stādi jārezervē vismaz gadu iepriekš.

Kooperatīvs, meklējot risinājumu, trūkstošo daļu stādu plāno iepirkt no Lietuvas valsts mežu apsaimniekotāja “Valstybinių miškų urėdija” kokaudzētavām. Paredzēts no Lietuvas iegādāties kopā vairāk nekā 500 tūkstošus stādu. Šā gada 8. septembrī kooperatīva mežkopji devās uz Lietuvu, lai pārliecinātos par pērkamo stādu kvalitāti. Vizītes ietvaros tika apmeklētas kokaudzētavas Panevēžā, Anīkščos un Dubravā.

Kooperatīva valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls par redzēto Lietuvas vizītē: “Lietuviešiem kokaudzētavas ir būtiski mazākas nekā mēs esam pieraduši redzēt Latvijā. Lietuvas valsts meži tika dibināti pirms diviem gadiem un šobrīd vēl noris darbs pie kokaudzētavu attīstības stratēģijas. Kokaudzētavas vēl tikai mēģina, eksperimentē un mācās no savām kļūdām. Stādus pie lietuviešiem ir iegūstami, bet ir gan ļoti labas, gan ne tik labas kvalitātes stādi, tādēļ jābrauc ir jāskatās.”


Pirmie 2019. finanšu gada rezultāti.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" 2019. finanšu gadu ir pabeigusi ar 7,25 miljonu eiro apgrozījumu. Tas ir par 11,5 procentiem vairāk kā iepriekšējā gadā. No mūsu biedru mežiem pārdotās apaļkoksnes apjoms gada laikā sastādīja 141 tūkstoti kubikmetru, kas ir par 33 procentiem vairāk nekā 2018. gadā. Pārdoti tika arī 37 tūkstoši berkubu ciršanas atlieku. Gada laikā biedru skaits ir pieaudzis no 354 uz 546. Biedru īpašumā šobrīd ir ap 12 tūkstošiem hektāru meža visā Latvijā.


ELFLA projekts pasākumā “Ražotāju grupu un organizāciju izveide”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mērķis: veicināt Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības veidošanos un efektīvu darbību centralizētas pirmapstrādes un tirgus izpētes nodrošināšanā, produkcijas realizācijā, kā arī jauno noieta tirgu apgūšanā.

Projekts Nr. 15-00-A00901-000003

MPKS Mežsaimnieks projekta īstenošanas laiks – no 2015.gada jūnija līdz 2020.gada maijam. Kopējais finansējums – 252 585 EUR, tai skaitā 100% ES finanšu līdzekļi. Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/rural-development-2014-2020/index_lv.htm


ELFLA projekts pasākumā "Ražotāju grupu un organizāciju izveide"

MPKS Mežsaimnieks projekta īstenošanas laiks – no 2015.gada jūnija līdz 2020.gada maijam. Kopējais finansējums – 252 585 EUR, tai skaitā 100% ES finanšu līdzekļi. Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē(  http://ec.europa.eu/agriculture/rural-development-2014-2020/index_lv.htm).


ELFLA LEADER projekts "Kooperatīvās sabiedrības "Mežsaimnieks" darbības pilnveidošana"

 

 

 

 

 

 

 

 

MPKS Mežsaimnieks īsteno ELFLA Latvijas LAP 2014.-2020.gadam apakšpasākuma: 19.2 “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes: 19.2.1 “Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas” projektu “Kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” darbības pilnveidošana”. Projekts tiek īstenots 2017.gadā, tā ietvaros plānots iegādāties datortehniku un saimnieciskos pamatlīdzekļus sabiedrības pamatdarbības nodrošināšanai, kā arī īstenot mārketinga aktivitāts. Projekta attiecināmās izmaksas 9262.71 EUR, tai skaitā 80% ES līdzfinansējums.


ELFLA pasākums "Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi"

MPKS “Mežsaimnieks” sadarbībā ar MPKS “L.V.Mežs” īsteno Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” projektu ( ID Nr.ZM/2016/24_ELFLA), kā ietvaros tiks īstenotas apmācības mežsaimniecības nozarē iesaistītām juridiskām vai fiziskām personām. Projekts tiks īstenots divu gadu laikā. Projekta kopējais finansējums 42 500 EUR, tai skaitā 100% ELFLA finansējums. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests


ELFLA pasākums “Atbalsts konsultāciju pakalpojumu izmantošanas veicināšanai II”

MPKS “Mežsaimnieks” sadarbībā ar MPKS “L.V.Mežs” un MPKS “Vidzeme” īsteno Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai apakšpasākuma “Atbalsts konsultāciju pakalpojumu izmantošanas veicināšanai” projektu, kā ietvaros tiks nodrošināti konsultāciju pakalpojumi mežsaimniecības nozarē iesaistītām juridiskām vai fiziksām personām, kā arī fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību mežsaimniecības nozarē, vai meža zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Minimālais konsultāciju saņēmēju skaits projekta ietvaros plānots vismaz 122, projekta īstenošanas laiks – līdz 2018.gada martam. Kopējais finansējums pasākumam visiem projekta partneriem kopā ir 118814,00 EUR. No 2018.gada maija MPKS Mežsaimnieks sadarbībā ar MPKS “L.V.Mežs” un MPKS “Mūsu mežs” īsteno jaunu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai apakšpasākuma “Atbalsts konsultāciju pakalpojumu izmantošanas veicināšanai” projektu, kurš tiks īstenots 4.5 gadu laikā. Kopējais finansējums pasākumam visiem projekta partneriem kopā 175 000 EUR.


Gada nogales informatīvie semināri

Šajā gada nogalē biedrība “Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs” rīko trīs informatīvus pasākumus. Pirmais notiks jau pirmdien, 16. decembra vakarā kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” birojā Alsungā. 19. decembrī, pēc tieši tādas pat programmas, notiks pasākumi Mežzinātnes institūtā "Silava" Salaspilī (pa dienu) un kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” Valmieras birojā (vakarā). Pasākumus finansē Meža attīstības fonds. Ar pašu pasākumu programmu varat iepazīties šeit: Lai mēs labāk varētu prognozēt dalībnieku skaitu, lūgums visiem, kas vēlas kādā no pasākumiem piedalīties, atsūtīt īsu e-pastu mūsu lietvedei uz adresi liene.macpane@mezsaimnieks.lv, norādot vietu, kurā piedalīsieties. Priecāsimies Jūs redzēt klātienē kādā no semināriem.


Erasmus+ projekts "Network of knowledge for efficient private forests"

 

 

 

 

Erasmus+ Stratēģisko partnerību projekts 2018

Erasmus+ Stratēģisko partnerību projekts “Network of knowledge for efficient private forests”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” dibinātajai biedrībai “Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs”, kuras darbības galvenie mērķi ir veicināt meža īpašnieku kooperāciju un izglītošanu, apstiprināts Eiropas Komisijas Mūžizglītības programmas Erasmus+ Stratēģisko partnerību projekts “Network of knowledge for efficient private forests” (“Zināšanu apvienība privāto mežu efektīvākai apsaimniekošanai”).

Biedrības sadarbības partneri projektā – Slovēnijas Mežsaimniecības institūts, Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte, Katalonijas Meža zinību un tehnoloģiju centrs (Spānija) un Igaunijas Meža īpašnieku biedrība. Projekta mērķis ir veicināt Eiropas meža īpašnieku izglītošanu, lai nodrošinātu kvalitatīvu meža apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanu. Plānotās aktivitātes: inovatīvu izglītojošu un interaktīvu materiālu izveide meža īpašniekiem par meža apsaimniekošanu visās projekta partneru valstīs, pieredzes apmaiņas pasākumi, semināri un konferences.

Projekta ilgums  – 3 gadi, biedrības finansējums projektā 51 690 EUR.

 

Net4Forest – Network of knowladge for efficient private forests

 

Network of knowledge for efficient private forests (Net4Forest) is Erasmus+ project, which started on 01.09.2018 and will last 3 years. It includes institutions from Slovenia, Estonia, Latvia, Sweden and Spain. Applicant organisation is the Slovenian Forestry Institute (SFI), other organisations involved are Foundation Centre for Support of Forest Owner Cooperation (Latvia), Estonian Private Forest Centre (Estonia), Swedish University of Agricultural Sciences (Sweden) and Forest Science and Technology Centre of Catalonia (Spain).

The main purpose of this project is to educate trainers and forest owners. Private forest owners own the majority of forest land in most European countries and consequently a high proportion of harvested wood volume comes from private estates. Although literature about efficient forest products marketing and evaluation of forest services is available widely in EU, there is a big deficit in information, guidelines and training materials for forest owner´s practical education, training and use. The aim of this project is to make their decisions suitable and professionally crafted as much as possible and to give them knowledge to increase income from their forest with the respect of environmental aspect and participation of professionals from several countries.

The goal of this project is to exchange experiences, knowledge, good practise examples and to form innovative and publicly available materials, which will enable trainers and forest owners to acquire adequate knowledge for efficient forest management. Main project outputs (handbook, hands-on guidelines, learning toolkit, best practice examples) will be presented to target groups through organized events, they will be published on project partners web pages and other communication channels.

 

Projekta pasākums Slovēnijā 22.10.2018 – 26.10.2018

 

Slovēnija ir pasakaini skaista zeme, kurā meži klāj gandrīz 70 procentus no valsts teritorijas, no mežkopības viedokļa ir unikāla ar to, ka gan tās privātajos (80%), gan valsts (20%) mežos kopš 1948. gada nav veiktas kailcirtes. Saimniekošana veikta ar izlases cirtēm un tas dod lielisku iespēju iepazīt šādas saimniekošanas ilglaicīgos rezultātus.

Kādi ir Slovēnijas meži? Tie ir ļoti veci. Pamatā tie sastāv no retiem, liela diametra egles, baltegles un dižskabārža kokiem, starp kuriem aug lazdas un dažādi krūmi. 100, 150 un 200 gadus veci koki, bieži iekšēji jau trupējuši, šeit ir redzami it visur. Ja Zviedrijā vidēji uz hektāra ir ap 150 kubikmetri koksnes, Latvijā ap 200 kubikmetriem koksnes, Slovēnijā uz hektāra ir ap 300 kubikmetriem koksnes. Uz zemes ir daudz dažāda diametra kritalu dažādās to sadalīšanās stadijās. Lielā vecuma dēļ, kad koki jau sākuši zaudēt savu vitalitāti, Slovēnijas mežus vai ik gadu piemeklē dažādas dabas katastrofas. Mizgraužu epidēmijas egļu mežos te ir ikdiena. Periodiski vecos kokus izgāž vētras un apledojuma radītas ledlauzes. Par mirušo koku neizvākšanu īpašniekiem draud lieli naudas sodi. Ja Latvijā meža nozares devums valsts ekonomikā ir ap pieciem procentiem, Slovēnijā šis devums ir tikai ap vienu procentu. Lai arī mežainums ir būtiski lielāks.

Biedrība apmeklēja Slovēniju Eiropas Komisijas Mūžizglītības programmas Erasmus+ Stratēģisko partnerību projekta “Network of knowledge for efficient private forests” ietvaros. Biedrības sadarbības partneri projektā – Slovēnijas Mežsaimniecības institūts, Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte, Katalonijas Meža zinību un tehnoloģiju centrs (Spānija) un Igaunijas Meža īpašnieku biedrība. Projekta mērķis ir veicināt Eiropas meža īpašnieku izglītošanu, lai nodrošinātu kvalitatīvu meža apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanu.

INTELLECTUAL OUTPUTS:

Intellectual output 01. Handbook “The pathway for efficient operations in private forests”

Intellectual output 02. “English summaries of guidelines”

Hands-on guidelines (click on link to open Youtube)

Guidelines for forest owners about forest management

When the harvest should be brought in?

Economically productive forestry cannot exist without human assistance on a regular basis. A forestry stand should go through commercial thinning process, when the tree diameter has reached the commercial size; usually it takes 15-20 years in our climatic conditions. The process involves removing any trees behind normal growth and the low-quality ones, so that more space and light are left for the best and most fast-growing ones, just like it is done for many types of agricultural crops. The thinning process allows forming species distribution in a targeted manner. In the context of Latvian market, the very first thinning usually brings profit to the forest owner, returning the most of the money invested (for soil preparation, seedling purchase, planting, seedling protection, pre-commercial thinning and commercial thinning). During further thinning processes tree diameters will grow, thus bringing more and more profit for the owner.

A common mistake by forest owners is to do thinning too late or skip it altogether. Prices for thin round wood in Latvian market rise and drop easily, since we do not have our own pulp industry. In some cases forest owners hesitate to do thinning, waiting for the price to rise, even though they are aware canopies of their forest stand have closed and thinning should be done to ensure vitality of the stand. As a result, tree canopies grow smaller, and there is no easy way to correct such a mistake.

Many forest owners lack insight as to when the forest stand reaches its maturity in economic sense, after which a decline starts in growth and quality of round wood. Some large diameter sized-trees of certain species have smaller demand, thus lowering the price. It would be useful in many cases to remove low-value stands, so that they could be replaced with new, productive forest stands of good density and species distribution.

If a forest owner fails to make reasonable decisions on harvesting forest yield, he misses not just good profit, but also decreases the market value of his forest and the estate respectively. No doubt, every forest owner is entitled to his own decisions on forest management according to his purpose, yet it is important to promote such decision-making guided by relevant competence and insight.

Principles of round wood sale

Having decided to harvest the forest yield, a forest owner should seek for the best purchaser of the grown round wood. Sale can be done in several ways. The cutting area can be sold as a growing forest on stump on the basis of measurement results of growing trees. This approach cannot be applied reasonably to cutting areas in thinning process, as it involves different measurement risks, yet it could be used as an alternative in clear-cutting areas. The disadvantages of this method concerning measurement and quality evaluation should be noted, though. All the round wood is given to a sole purchaser who integrates the risks of growing trees into the price. Positively, the owner is paid at the initial stage of the sale-purchase deal.

The prepared round wood can be sold placed on the roadside. This allows making more precise amount measurement and quality evaluation. Prices can be set for the known prepared round woods. Such round woods mostly are sold to one purchaser, who resells them to the end-consumers.

The third method, gaining popularity recently, while cooperatives enter the market, consists of selling round woods to the end-consumer in his wood-yard or process site. The approach involves the owner giving trust credit to the purchaser, because he gets to know the end-sum, upon concluding the deal, when the measurements and paid prices by the purchaser are defined clearly. Nevertheless, the last method allows getting paid the sum as close to the real value of cutting area, as possible.

Round wood is not easy to measure. When it comes to wood sale, due to lack of knowledge about several sale tricks and methods, the owner can end up getting paid less than the real value of the cutting area. One option is to try learning all those tricks and methods. However, another option, which requires less effort, is to find a competent and transparent cooperation partner and pay him for entering into the round wood sale process on behalf of the forest owner.

Yield harvested – what next?

Now it is time to look into the options the forest owner can choose after having cut out the woods: when the clear-cut area can be left to natural regeneration, and when it would be efficient to renew it by planting new trees. What advantages and disadvantages are there for each method? We will look into different species alternatives and plant types, the preferable planting density and its measurement methods, also, we will touch upon efficiency of soil preparation, seedling protection and care for young forest stand. We will pay attention to a number of things one should take into consideration, when planning and controlling these tasks. Where an advice and support can be found, if a small-scale forest has no market access to the required staff to have the job done?

The mistakes committed during the initial stages of forest stands are very difficult or impossible to correct. Therefore, forest owners should definitely realize the consequences they will suffer in the future due to different choices they make. It would be most efficient, if those decisions by a forest owner were driven by relevant knowledge and information.

Vadlīnijas meža īpašniekiem meža apsaimniekošanai


Kad mežā novākt ražu?

Ekonomiski produktīva mežsaimniecība nav iespējama bez periodiskas cilvēka aktīvas līdzdalības. Kad koku diametrs ir sasniedzis koksnes tirgū pārdodamus izmērus, kas mūsu klimatiskajos apstākļos parasti notiek 15 – 20 gadu vecumā, mežaudzē ir jāuzsāk mežaudzes koku mērķtiecīga retināšana. To veic izņemot augšanā atpalikušos un nekvalitatīvos kokus, vairāk vietas un gaismas atstājot labākajiem un straujāk augošajiem kokiem. Līdzīgi, kā retinot virkni lauksaimniecības kultūru. Retināšanas procesā tiek arī mērķtiecīgi veidots mežaudzes sugu sastāvs. Latvijas tirgus apstākļos jau pirmā retināšana vairumā gadījumu ienesīs īpašniekam ieņēmumus, kas viņam  ļaus lielā mērā kompensēt mežaudzes izveidē (augsnes gatavošanā, stādu iegādē, stādīšanā, stādu aizsardzībā, jaunaudžu izpļaušanā un retināšanā) ieguldīto naudu. Vēlākās retināšanas, koku diametram pieaugot, ienesīs īpašniekam aizvien lielākus ienākumus.

Bieži īpašnieki kļūdās neveicot retināšanas vai arī veicot tās novēloti. Tā kā Latvijā nav savas celulozes rūpniecības, tievās apaļkoksnes cenas Latvijas apaļkoku tirgū var būt ļoti svārstīgas. Reizēm meža īpašnieki, pat saprotot, ka mežaudzēs koku vainagi ir saslēgušies un, lai nodrošinātu audzes vitalitāti, būtu jāveic retināšana, to neveic gaidot augstāku cenu. Tādējādi pieļaujot koku vainagu apjoma samazinājumu, kuru ir pēc tam ļoti grūti labot.

Daudzi meža īpašnieki arī neizprot mežaudžu saimnieciskās gatavības iestāšanos, pēc kuras sasniegšanas samazinās koksnes pieaugums un koksnes kvalitāte. Atkarībā no koku sugas iela diametra koksnei var būt tirgū mazāks pieprasījums, līdz ar to zemāka cena. Bieži ir lietderīgi mazvērtīgas audzes novākt lai dotu vietu jaunām, produktīvām mežaudzēm ar labu biezību un sugu sastāvu.

Nepieņemot pareizajā laikā saprātīgus lēmumus par meža ražas novākšanu īpašnieks ne vien negūst ieņēmumus, bet arī samazina sava meža un līdz ar to arī īpašuma tirgus vērtību. Protams, tā ir īpašnieka prerogatīva lemt par sava meža apsaimniekošanas mērķiem. Taču svarīgi būtu veicināt, ka šāds lēmums ir zināšanās un izpratnē balstīts.

Koksnes tirdzniecības principi

Tad, kad īpašnieks ir pieņēmis lēmumu ražu savā mežā novākt, izaudzētajai koksnei ir nepieciešams atrast labāko pircēju. Pārdošanas paņēmieni ir dažādi. Cirsmu var pārdot vadoties no augošu koku mērīšanas rezultātiem kā augošu mežu “uz celma”. Šī metode racionāli nav pielietojama retināšanas cirtēs, tā ietver dažādus uzmērīšanas riskus, taču to kā alternatīvu ir iespējams izmantot kailcirtēs.  Protams, paturot prātā šīs metodes uzmērīšanas un kvalitātes vērtēšanas trūkumus. Visi kokmateriāli nonāk viena pircēja rokās, kas iestrādā cenā augošu koku pirkšanas riskus. Pozitīvi – īpašnieks saņem naudu darījuma sākumā.

Sagatavotos kokmateriālus ir iespējams pārdot noliktus krautuvē pie ceļa. Šeit ir iespējama jau daudz precīzāka apjoma uzmērīšana un kvalitātes novērtēšana. Cenas var tikt nolīgtas par konkrēti sagatavotajiem materiāliem. Vairumā gadījumu kokmateriāli nonāk viena pircēja rokās, kas tos pārdod tālāk gala patērētājiem.

Trešā metode, kas pēdējā laikā kļūst aizvien populārāka, it īpaši tirgū ienākot kooperatīviem, ir kokmateriālu pārdošana gala patērētājam viņa koklaukumā vai pārstrādes vietā. Šī metode prasa no īpašnieka lielu uzticēšanos, jo darījuma gala summu īpašnieks uzzina tikai darījuma beigās, kad ir skaidri zināmi gala pircēja mērījumi un samaksātās cenas. Pēdējā metode dod iespēju īpašniekam iegūt maksimāli tuvāko vērtību savas cirsmas patiesajai vērtībai.

Koksne ir grūti uzmērāms produkts. Tās tirdzniecībā ir dažādi knifi un paņēmieni, kuru nezināšana var neļaut īpašniekam saņemt tā cirsmas īsto vērtību. Var mēģināt tos visus apgūt. Bet vieglāks ceļš ir atrast zinošu un godīgu sadarbības partneri, kas par samaksu profesionāli iestājas koksnes pārdošanas procesā par meža īpašnieka interesēm.

Raža novākta, ko darīt tālāk?

Te ir paredzēts ir paredzēts apskatīt meža īpašnieka rīcības alternatīvas pēc kailcirtes veikšanas. Kad izcirtumu var atstāt dabiskā atjaunošanā, kad ir lietderīgi to atjaunot stādot. Kādi ir katras metodes plusi un mīnusi. Apskatīsim dažādas sugu alternatīvas un stādu veidus, vēlamās stādīšanas biezības un kā tās mērīt,  pieskarsimies augsnes gatavošanas, stādu aizsardzības un jaunaudžu kopšanas lietderībai. Pievērsīsim uzmanību virknei lietu, kas ir jāņem vērā pie šo darbu plānošanas un kontroles. Kur meklēt padomu un meklēt atbalstu situācijās, kad nepieciešamo darbu veicēji nelielam meža īpašniekam tirgū nav pieejami.

Mežaudžu sākumā pieļautās kļūdas vēlāk ir ļoti grūti vai pat neiespējami labot. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka īpašnieki saprot dažādu izvēļu dažādas praktiskās sekas nākotnē. Lai tas varētu šos svarīgos lēmumus balstīt zināšanās un informācijā.

Intellectual output 03. Felling value calculation model

To help forest owners make decisions about starting economic activity on their properties, we have developed a simplified felling value calculation model. In it, the plot number, area, stock per hectare and its distribution by tree species must be entered as input data from the plot description. In addition, the model must enter the percentage distribution of the stock by assortments (according to the visual assessment in nature), the price of delivered assortments (at the buyer), sawing, delivery and average export costs (timber truck service). Also income tax rate. It is best to take the data of the plot description from the updated printout of the State Forest Service.

CIRSMAS IEŅĒMUMU KALKULĀCIJA

Meža īpašniekam, pieņemot lēmumu par mežizstrādi savos īpašumos, ir jāņem vērā mežizstrādes izmaksas, kokmateriālu transportu izmaksas un kokmateriālu (apaļkoku) cenas kokmateriālu iepirkšanas vietās. Lai atvieglotu lēmuma par mežizstrādes uzsākšanu, esam izveidojuši vienkāršotu cirsmas vērtības aprēķina modeli.

Kā izejas dati no nogabala (taksācijas) apraksta ir jāievada nogabala numurs, platība, krāja uz hektāra un tās sadalījums pa koku sugām. Papildus modelī ir jāievada kokmateriālu sortimentu cenas zāģētavā (kokmateriālu iepirkšanas vietā), mežizstrādes izmaksas kailcirtē un krājas kopšanas cirtē -zāģēšanas izmaksas, pievešanas izmaksas un izvešanas (kokvedēju) izmaksas. Sortimentu iznākumu katrai sugai modelis aprēķina automātiski. Tomēr, ja pēc novērtējuma dabā sortimentu iznākums ir citādāks – to var ievadīt manuāli. Kokmateriālu cenas (skujkoku zāģbaļķu, bērza finierkluču, papīrmalkas u.c.) var apskatīt kooperatīva Koksnes tirgus cenu apskatā Kurzemes-Zemgales un Vidzemes reģioniem. Nogabalu (taksācijas) apraksta datus vislabāk ir ņemt no Valsts meža dienesta aktualizētās izdrukas (to var bez maksas iegūt tuvākajā mežniecībā).

Modelis ir veidots tā, lai arī nesagatavots meža īpašnieks varētu pats aptuveni novērtēt savas cirsmas vērtību. Ja ir nepieciešama palīdzība precīzākas vērtības kalkulācijas veikšanai, varat sazināties ar mūsu mežsaimniecības konsultantiem reģionos.

Datu ievades paraugu skatīt zemāk.

Datu ievades paraugs

Paraugā nogabalu raksturojošo rādītāju (taksācijas) izdrukā ar dzelteno krāsu ir izcelti dati, kas nepieciešami cirsmas ieņēmumu kalkulācijai.

Cirsmas ieņēmumu kalkulācijai nepieciešamie dati no taksācijas un to ievietošana aprēķinā

Intellectual outputs 04: Good practise examples in optimization of forest operations

I04 GPE LATVIA LVN GEO LV

IO4 GPE LATVIA KOOP ENG

IO4 GPE LATVIA KOOP LV

IO4 GPE LVM GEO ENG


ELFLA pasākums "Sadarbība"

MPKS Mežsaimnieks kopā ar sadarbības partneriem īsteno ELFLA pasākuma “Sadarbība” projektu “Vienotas kokmateriālu plūsmas pārvaldības atbalsta sistēmas izstrāde efektīvākai mežsaimniecības attīstībai Latvijā”.

Projekta mērķis ir izveidot vienotu kokmateriālu plūsmas un pārvaldības atbalsta sistēmu Latvijā, izmantojot inovatīvas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, tādejādi padarot mežsaimniecību efektīvāku visiem iesaistītajiem tirgus dalībniekiem – kokmateriālu pārdevējiem, pircējiem un pakalpojumu sniedzējiem.

Projekta īstenošanas laiks – no 2019.gada janvāra līdz 2021.gada decembrim. Kopējais finansējums – 499 640,00 EUR, kopējais maksimālais ES finanšu līdzekļu līdzfinansējums 90%.


Meža attīstības fonda projekts 2017

 

 

 

 

 

 

Biedrība “Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs” 2017.gadā īsteno Meža attīstības fonda līdzfinansētu projektu “Meža īpašnieku izglītošanas un kooperācijas veicināšanas pasākumi”. Projektā plānotas vairākas aktivitātes meža īpašnieku izglītošanai un kooperācijas veicināšanai – vairāki semināri meža īpašniekiem reģionos, kā arī publicitātes pasākumi. Kopējais piešķirtais finansējums 2000 EUR.


Meža attīstības fonda projekts 2016

Biedrība “Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs” no 01.06.2016. – 30.12.2016. īsteno Meža attīstības fonda līdzfinansētu projektu “Mazo meža īpašnieku iepazīstināšana ar grupu sertifikācijas būtību un sniegtajām iespējām”. Projektā plānotas vairākas aktivitātes meža īpašnieku izglītošanai un kooperācijas veicināšanai – dalība nozares izstādē, izdales materiālu izveide un stenda noformēšana, kā arī vairāki semināri meža īpašniekiem reģionos. Kopējais piešķirtais finansējums 2000 EUR.


Meža attīstības fonda finansēts projekts 2019

 

 

 

 

 

 

Biedrība “Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs” 2019.gadā īsteno Meža attīstības fonda līdzfinansētu projektu “Latvijas meža īpašnieku izglītošana meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas un kooperācijas jautājumos”. Projektā tiks aktualizēta 2017.gadā izveidotā elektroniskā rokasgrāmata “Kas jāzina meža īpašniekam”, kā arī organizēti izglītojoši semināri meža īpašniekiem Latvijas reģionos. Meža attīstības fonda finansējums projektam 5000 eur.

Aktualizēto elektronisko rokasgrāmatu “Kas jāzina meža īpašniekam” varat lejupielādēt šeit.


Šogad biedru mežos iestādīti jau 650 tūkstoši jauno kociņu.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" savu 523 biedru mežos šogad jau ir iestādījusi 650 tūkstošus jauno kociņu. Galvenokārt stādām egles, taču lielos apjomos tiek stādītas arī priedes un bērzi. Mazāk melnalkšņi un ozoli. Ja visi rūpēsimies par privāto meža atjaunošanu, Latvijas mežu nākotne būs drošībā.


Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" 3., 4. un 5. oktobrī piedalījās izstādē Rāmavā.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" nu jau vairākus gadus pēc kārtas ar savu stendu piedalījās izstādē "Lauksaimniecības un meža tehnika, lauku sēta 2019" izstāžu kompleksā "Rāmava".


Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" iekļuvusi 100 lielāko meža nozares uzņēmumu sarakstā.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks", saskaņā ar vakardienas laikrakstā "DIENAS BIZNESS" publicēto, ar savu 2018. gada apgrozījumu ir iekļuvusi Latvijas 100 lielāko Meža nozares uzņēmumu sarakstā.

2017. gadā mūsu apgrozījums bija 2,8 miljoni eiro, ko 2018. gadā kāpinājām līdz 6,5 miljoniem eiro. Šā gada 8 mēnešos tikai apaļkoksni esam pārdevuši par 4,7 miljoniem eiro, kas ļauj mums prognozēt, ka pagājušā gada apgrozījuma rādītājs šogad tiks pārsniegts.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" šobrīd ir 493 Latvijas meža īpašniekiem piederošs mežu apsaimniekošanas uzņēmums. Mūsu biedru īpašumā ir pāri par 10 tūkstošiem hektāru meža. Vairāk par mums: https://www.mezsaimnieks.lv/par-mums/


Zviedrijas meža īpašnieku kooperatīva Sodra vizīte Alsungā.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" šodien Alsungā uzņēma Zviedrijas lielākā meža īpašnieku kooperatīva "Sodra" delegāciju 50 cilvēku sastāvā. Vizītes ietvaros iepazīstinājām zviedru kolēģus ar meža kooperācijas attīstību Latvijā un mūsu pakalpojumu sniedzēja "DJ Logging" mežizstrādi biedra īpašumā Alsungas novadā.

Kooperatīvā sabiedrība "Sodra" apvieno 50 tūkstošus meža īpašnieku Zviedrijas dienvidos. Tā darbojas jau 80 gadus un kooperatīvam pieder nozīmīga kokzāģētavu un celulozes rūpniecības industrija.


Lauku atbalsta dienests izsludina pieteikšanos meža ieaudzēšanai.

Lauku atbalsta dienests ir izsludinājis termiņu neizmantoto lauksaimniecības zemju apmežošanas projektu iesniegšanai. Šo projektu ietvaros varēs pieteikties meža ieaudzēšanas un ieaudzēto jaunaudžu kopšanas aktivitātēm, kā arī ieaugušas mežaudzes papildināšanai un kopšanai. Projektu pieteikumus varēs iesniegt arī apakšpasākumā "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana". Projekti Lauku atbalsta dienestā tiks pieņemti no šā gada 1. oktobra līdz 30. decembrim. Vairāk informācijas: http://www.lad.gov.lv/…/atbalsta-p…/8-1-meza-ieaudzesana-230

Ja nepieciešama mežkopības speciālista konsultācija, varat izmantot mūsu Eiropas finansētos (īpašniekam bezmaksas) konsultāciju pakalpojumus, par kuriem vairāk informācijas atradīsiet šeit: https://www.mezsaimnieks.lv/konsultesana/


Zviedrijas braucienā redzētais.

Brauciens notika no 8. līdz 15 jūnijam un tas ļāva pamanīt daudzas atšķirības starp starp mežu apsaimniekošanu otrpus jūrai un pie mums Latvijā. Pirmā ERASMUS brauciena diena Zviedrijā. Šodien tikāmies ar Zviedrijas Valsts meža dienestu, kurā strādā 900 darbinieku. Ciršanas atļaujas šeit neizsniedz. Īpašniekam tikai ir jāinformē par plānoto koku zāģēšanu 6 nedēļas iepriekš. Cirsmām, kas mazākas par 0,5 ha nav jādara arī tas. Nav nekādu obligāto upju un ezeru aizsargjoslu. Īpašnieki tiek mudināti nocirstajās platībās atstāt kokus brīvprātīgi. Saimnieciskās darbības ierobežojumi vai aizliegumi nevar tikt no valsts puses uzlikti bez paša īpašnieka piekrišanas. Ja tos ievieš, tad tie ir laikā terminēti un valsts ar īpašnieku vienojas par vēlamo kompensācijas apjomu. Tas parasti būtiski pārsniedz sagaidāmos ieņēmumus no koku ražas novākšanas. Apmeklējām 14 tūkstošu hektāru lielo 2014. gada degumu, kurā iepazināmies ar meža atjaunošanās gaitu. Mūsu apmeklētajā daļā bija veikta priežu sēšana ar frēzi slejās sagatavotā augsnē. Kociņu skaits pirms sastāva kopšanas parauglaukumos šobrīd bija no 5 līdz 35 tūkstoši kociņu uz ha. Lielo skaitu bez skuju kokiem pamatā sastādīja apses un blīgznas, nedaudz arī bērzi. Interesanti, ka 80 procenti nocirsto platību Zviedrijā tiek atjaunotas stādot vai (ļoti nelielā platībā) sējot. Dabiskai atjaunošanai paliek tikai 20 procenti. Katru gadu Zviedrijā tiek iestādīti 380 miljoni stādu. Arī kooperatīvās sabiedrības "Mežsaimnieks" biedru vidū nu jau vairākus gadus pēc kārtas 80 procenti izcirtumu tiek atjaunoti stādot, galvenokārt egli, mazliet arī priedi un bērzu. Tas ir daudz labāks rādītājs nekā vidēji Latvijā, kas ir panākts biedriem mērķtiecīgi skaidrojot pareizas un racionālas mežsaimniecības lielo nozīmi. Šajā sezonā uz 10 tūkstošiem biedru īpašumā esošo hektāru būsim kopā iestādījuši gandrīz 1 miljonu jauno kociņu. Otrā ERASMUS diena Zviedrijā. Interesantākās atziņas. Lai veiktu krājas kopšanas cirtes, viņu Valsts meža dienests par to nav jāinformē. Ja īpašnieks vēlas veikt kailcirti, pa pastu jānosūta pieteikums 6 nedēļas iepriekš. Ja nepienāk atbilde, var uzsākt cirti. Dienests dabā apskata tikai 5 procentus no iesūtītajiem pieteikumiem. Ja, piemēram, cirsmā atrod ērgļa ligzdu, dienests lūgs īpašnieku atlikt plānoto cirti līdz ērgļa ligzdošanas laika beigām. Par nocirsto vai nenocirsto apjomu dienests nav jāinformē. Jo valstij par to nav jāzina. Ja īpašniekam ir vēlme mežā izbūvēt ceļu, par koku joslas izzāģēšanu ceļa trasē jāiesniedz dienestā pieteikums 6 nedēļas pirms darbu uzsākšanas. Ja nepienāk atbilde, var uzsākt darbus. Kā jau rakstījām, dabas aizsardzībai saimnieciskās darbības ierobežojumus valsts var uzlikt tikai ar meža īpašnieka piekrišanu, abām pusēm vienojoties par vēlamās kompensācijas apmēru. Zviedrijā īpašniekiem zvana un jautā, vai viņiem nav dabai vērtīgas teritorijas, kurās tie varētu piekrist ierobežot savu saimniecisko darbību, jo viņiem šim mērķim paliek pāri kompensācijām domātā nauda. Viesojāmies pie Zviedrijas meža īpašnieku kooperatīva "Mellanskog". Kooperatīvs dibināts 1906. gadā. Tajā šobrīd iesaistījušies 26 tūkstoši meža īpašnieku ar 1,5 miljoniem hektāru meža. Gada apgrozījums 300 miljoni eiro. Pagājušo gadu kooperatīvs beidzis ar 7 miljonu eiro peļņu, no kuras puse izmaksāta dividendēs. No 220 darbiniekiem 120 strādā mežā. Pārējie nodarbināti vadībā, administrācijā un uzskaitē. Visi darbi mežā tiek veikti ar kontraktoru palīdzību. Apmeklējām mežizstrādi "Mellanskog" biedra mežā. Interesanti, ka zāģēšanas un pievešanas izmaksas pirmajā priežu kopšanā (bez pameža) bija 25 eiro/m3, otrajā kopšanā 13 eiro/m3, bet kailcirtē 8 eiro/m3. Tas pie dažu simtu metru liela pievešanas attāluma. Pabijām nogabalā, kurā priežu vecums bija 280 gadi. Piedalījāmies diskusijā par upju straujteču apsaimniekošanu un mežsaimniecības ietekmi uz tām. Daļa no grupas iesaistījās oļu bēršanā upē ar mērķi uzlabot foreļu nārsta apstākļus. Dienas noslēgumā apmeklējām lauku tūrisma objektu, kuru apmeklē tūristu grupas no visas pasaules, pat no ASV un Japānas. Te stāsta par kokogļu dedzināšanu senatnē, ļauj nakšņot zemē izraktās ogļu dedzinātāju būdās un liek pašiem uz uguns gatavot ogļu dedzinātāju ēdienus. Kokogles jau kopš seniem laikiem plaši tika izmantotas dzelzs kausēšanā. Patiesībā lielisks tūrisma produkts, kas neprasa lielus ieguldījumus un ir novietojams jebkur, kur ir skaists priežu mežs. Trešā ERASMUS diena Zviedrijā. Šodien viesojāmies pie zviedru valsts mežu apsaimniekotāja Sveaskog, kas saimnieko 14 procentos (pāri par 3 miljoniem hektāru) meža. Daļa no mežiem atrodas ziemeļos un neproduktīvos kalnu apvidos. Pagājušajā gadā uzņēmums strādāja ar ap 700 miljonu eiro lielu apgrozījumu un nodarbināja 840 darbiniekus. Valstij dividendēs pēdējos gados ir izmaksāti ap 80 miljoniem eiro ikgadus. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados uzņēmums tika daļēji privatizēts un ikviens varēja tā akcijas iegādāties biržā. Šāda situācija turpinājās dažus gadus, līdz Zviedrijas valsts ap 2000. gadu nolēma atpirkt visas privātās rokās nonākušās Sveaskog akcijas. Kopš tā laika Sveaskog ir 100% valsts uzņēmums. Ap 30% no mežizstrādes apjoma tiek veikti ar pašai Sveaskog piederošiem hārvesteriem un forvarderiem. Galvenokārt Komatsu, John Deere un Ponsse ražota tehnika. Pārējo mežizstrādes apjomu nodrošina privātie kontraktori. Mūsu apmeklētajā cirsmā izstrāde un pievešana tika veikta ar lielākajām tehnikas vienībām, kas tirgū pieejamas. Šādi strādājot koptā mežā, kur aug tikai priede un egle, ar nelielu pievešanas attālumu, komplekta cena ir 7 eiro/m3. Gatavoti zāģbaļķi, papīrmalka un egles finierkluči. Arī malka. Skuju koku zari tiks vēlāk no cirsmas izvesti šķeldošanai. Ar attēlā redzamo hārvesteru ir iespējams nozāģēt un sagarumot līdz pat 80 cm resnus kokus. Tehnika cirsmā pārvietojas tikai ar ķēdēm. Katra tehnikas vienība sver 22 tonnas. Uz forvardera var uzkraut vēl 20 tonnas kokmateriālu. Strēlē ierīkoti svari un ja tiek iekrauts vairāk, forvarders pats sāk braukt uz priekšu. Sveaskog pērk un pārdod īpašumus cenšoties tos pēc iespējas koncentrēt vienkopus. Viņi arī pērk un izstrādā cirsmas privātajā sektorā. Uzņēmums ir akcionārs virknē zāģētavu uzņēmumu, no kurām lielākais ir SETRA. Tajā Sveaskog pieder 50% akciju, bet 49,5% pieder meža īpašnieku kooperatīvam "Mellanskog". SETRA gadā 8 zāģētavās saražo 1,7 miljonus kubikmetru zāģmateriālu un gadā apgroza 420 miljonus eiro. Ceturtā un piektā ERASMUS brauciena dienas Zviedrijā. Interesanti bija uzzināt, ka te meža mēslošana ir pilnīgi normāla lieta. Agrāk to galvenokārt veica no helikopteriem. Tas noveda pie tā, ka minerālmēsli nonāca ne tikai mežā, bet arī ūdenstecēs. Šodien, lai darbs būtu precīzāks, vairāk izmanto nelielus forvarderus, uz kuriem uzmontēti minerālmēslu izkliedētāji. Mēslošanu veic ar kompleksajiem minerālmēsliem (slāpeklis, fosfors, kālijs), kaut galveno uzsvaru liek uz slāpekli. Parasti mēslošanas deva ir no 150 līdz 600 kilogramiem uz hektāra un to veic 10 gadus pirms plānotās kailcirtes. Taču ir īpašnieki, kas mēslošanu veic arī starp pirmo un otro krājas kopšanas cirti. Brauc pa treilēšanas ceļiem. Viesojāmies Stora Enso kartona fabrikā Forsā, kur gatavo kartonu iepakojumiem. Ātrākā kartona mašīna šeit strādā ar 700 metru ātrumu minūtē. Kartona loksne sastāv no trim slāņiem. Vidējo (acij neredzamo, tāpēc nebalināto) slāni gatavo no egles kokmasas (CTMP). Abi ārējie slāņi tiek veidoti no balinātas celulozes, kurā 70% ir lapu koku (galvenokārt bērzs) celuloze un 30% skuju koku (priede) celuloze. Bērza celuloze ir par 45 eiro tonnā lētāka nekā skuju koku celuloze. Ražošanā kā bērza aizstājēju izmanto arī no Brazīlijas ievesto eikaliptu celulozi, kas ir par 5 eiro tonnā lētāka par bērzu. No kartona fabrikas devāmies uz Nassja kokaudzētavu, kuru burtiski pirms dažām dienām no iepriekšējiem īpašniekiem bija iegādājies koncerns Stora Enso. Te gadā izaudzē 17 miljonus stādu, no kuriem divas trešdaļas ir egles ietvarstādi un viena trešdaļa priedes ietvarstādi. Kailsakņus neaudzē. Neaudzē arī lapu koku (tai skaitā bērza) stādus. Bērzu stādus vispār Zviedrijā praktiski neaudzējot. Stādus, tā kā aizzēlums cirsmās nav liels, pārdod kā viengadīgus vai pusotrgadīgus. Egles sēklas stādu audzēšanai ieved arī no Baltkrievijas. Interesanta bija tehnoloģija, kad, lai efektīvāk izmantotu siltumnīcu platības, sēklas tiek sētas miniatūros 24x24 ligzdu ietvaru blokos. Pēc uzdīgšanas mazie stādiņi tiek pārstādīti lielākos ietvaru blokos, kur tie aug jau līdz pārdošanai. Pārstādīšana notiek mehanizēti, kaut pēc mašīnas četras darbinieces ar rokām pielabo stādīšanas rezultātu. Siltumnīcas ir noklātas nevis ar plēvi, bet ar polikarbonātu. Pret smecernieku bojājumiem stādi migloti netiek. Ķīmiju te pilnībā aizstāj apstrāde ar līmi un smiltīm. Zviedrijā nav tā kā Latvijā, ka noteiktas izcelsmes stādus drīkst stādīt tikai noteiktā teritorijā. Kas nereti noved pie tā, ka upes vai šosejas vienā pusē konkrētos stādus stādīt drīkst, bet otrā pusē nedrīkst. Un, nedod Dievs kaut ko sajaukt. Te katrai izcelsmei ir ieteicamā audzēšanas teritorija, taču neviens īpašnieks netiek sodīts par to, ka stādus iestādījis ārpus tās. Kādus stādus stādīt ir īpašnieka brīva izvēle. Piektajā dienā tikāmies ar Zviedrijas mežzinātnes institūta Skogforsk pētniekiem. Mācījāmies novērtēt meža nogabalu ekoloģisko vērtību izmantojot zviedru izstrādātās novērtēšanas anketas. Zviedrijā saimnieciskā darbība ir ierobežota 7 procentos meža platību. Galvenokārt šīs platības atrodas valsts mežos, bieži kalnos vai grūti pieejamās vietās. Tur, kur tās izvietotas privātajos mežos, ierobežojumi ir laikā terminēti un līgumiski, un īpašnieki saņem kompensācijas, parasti 125 procentu apmērā no nogabalā esošās koksnes vērtības. Zviedri bija ļoti izbrīnīti par to, ka Eiropas datu aizsardzības regula var pie mums tikt no valsts un pašvaldību iestāžu puses izmantota, lai nedodu meža īpašniekiem pieguļošo īpašumu (kaimiņu) īpašnieku kontaktinformāciju gadījumos, kad nepieciešams veikt kokmateriālu vai tehnikas transportēšanu pāri kaimiņa īpašumam. Šādi gadījumi pie viņiem nav dzirdēti un kontaktinformācija šādos pamatotos gadījumos ir viegli pieejama.


Ciršanas caurmēra samazināšana palielināt privāto mežu tirgus vērtību par vismaz 1 miljardu eiro.

Ja Ministru kabinets akceptēs Zemkopības ministrijas piedāvāto koku ciršanas caurmēru samazināšanu, Latvijas privāto meža īpašumu kopējā tirgus vērtība vienā sekundē būtu palielinājusies par vismaz VIENU MILJARDU EIRO. Tas būtu bijis vēl nebijis gadījums, kad ar vienu vienīgu valdības lēmumu, neiztērējot ne centu nodokļu maksātāju naudas, tikai mazinot saimnieciskās darbības ierobežojumus, tik daudzi Latvijas pilsoņi (mums ir ap 130 tūkstošiem meža īpašnieku) kļūs ievērojami turīgāki.

Kā šis skaitlis rodas? Kopš deviņdesmitajiem gadiem no valsts puses apzināti vai neapzināti ir daudz kas ticis darīts, lai privāto mežu tirgus vērtība būtu iespējami zema. Tas tika panākts ar dažādiem veidiem apgrūtinot mežu apsaimniekošanu, mākslīgi samazinot meža apsaimniekošanas ienesīgumu un palielinot tās risku. Vispirms tika aizliegts saimnieciskos lēmumus pieņemt pašiem meža īpašniekiem. Valsts izsniedzamo ciršanas atļauju saņemšanai tika noteikti Ziemeļeiropai neparasti augsti ciršanas vecumi. Jo ilgāk koks jāaudzē, jo zemāka rentabilitāte. Situācija uzlabojās kad tika ieviesti ciršanas caurmēri, kas ļāva meža īpašniekiem ciršanas atļaujas saņemt pirms vecuma kritērija iestāšanās. Tomēr arī šeit šie caurmēri tika noteikti salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm ļoti augsti. Papildus tam, aizbildinoties ar ekoloģijas vajadzībām, tika ievērojamās platībās (šobrīd privātajos mežos tie ir 130 tūkstoši hektāru) ieviests liels skaits dažādu vides ierobežojumu. Un jaunu, praktiski nekompensētu ierobežojumu iedibināšana privātajos mežos, kur meža īpašnieki ir centušies saimniekot videi draudzīgi, no valsts puses turpinās arī šobrīd.

Kas no tā visa bija ieguvēji? Visvairāk tie bija mežu uzpircēji. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas privātpersonas - pilsoņi ir pārdevuši uzņēmumiem, bieži vien ārzemju kapitāla uzņēmumiem, katru ceturto privātā meža hektāru. Un visi šie darījumi līdz šai dienai ir notikuši par valsts mākslīgi pazeminātu cenu. Un tie ir simti miljonu eiro, kas šajos darījumos varēja nonākt, bet nenonāca Latvijas pilsoņu kabatās. No otras puses, daudziem Latvijas cilvēkiem tika radītas valsts darba vietas. Jo katrs saimnieciskās darbības ierobežojums ir jāuzrauga, jākontrolē un pārkāpēji jāsoda. Dabas teritoriju palielināšana pavēra darba iespējas arī cilvēkiem, kas profesionāli gribēja nodarboties ar ekoloģijas un dabas aizsardzības jautājumiem. Kas zaudēja – praktiski visi Latvijas meža īpašnieki.

Kā veidojas šis miljards eiro? Patīk mums vai nē, bet meža īpašumu tirgus vērtību nosaka nevis tajā dzīvojošo vaboļu, dzegužu vai ērgļu skaits, bet gan ciršanai likumīgi pieejamais koksnes apjoms. ZM mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka tuvinot ciršanas caurmērus Igaunijā noteiktajam līmenim, privātajos mežos likumīgi ciršanai pieejamais koksnes apjoms pieaugs par 27,8 miljoniem kubikmetru. Pareizinot ar to sastādošo sugu vidējo celmu naudas līmeni sanāk šis tirgus vērtības pieaugums. Protams, ieguvēji nebūs visi meža īpašnieki. Ieguvēji būs tie, kuru īpašumos šī koksne fiziski atradīsies. Neatkarīgi no tā, vai viņi ko zāģēs vai nē, viņu turība pieaugs un vēlme emigŗēt, iespējams, mazināsies.

Mežsaimniecības likumsakarības nepārzinoši cilvēki varētu jautāt, vai tas nozīmē, ka tūlīt tiks nozāģēti 27,8 miljoni kubikmetru koksnes, pieaugs izcirtumu platības, uzlabosies barības bāze pārnadžiem, bet ogotājiem pavērsies milzīgas iespējas aveņu un meža zemeņu lasīšanā. Protams, atbilde ir NĒ. Jo pat ja īpašnieku vēlme zāģēt pieaugs, tā atdursies pret ierobežotajām mežizstrādes un mežrūpniecības jaudām un tiks apslāpēta ar koksnes cenu korekciju. Bez tam, mēs zinām, ka tepat Somijā pirms trīs gadiem, kad valsts pilnībā atteicās no mežsaimniecības regulēšanas, tas praktiski neietekmēja mežizstrādes apjomus.

Vai šāda valsts vēsturē vēl nebijusi dāvana Latvijas meža īpašniekiem, kad mēs to sagaidīsim, nebūtu jāatzīmē ar kādu piemiņas monētu, pastmarku vai kā tamlīdzīgi? Domājam, ka par to ir vērts padomāt.


Seminārs par meža atjaunošanu Jaunkalsnavā, Madonas novadā.

Šonedēļ Jaunkalsnavā, Madonas novadā, kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" organizēja Latvijas Lauksaimniecības Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas semināru meža īpašniekiem par tēmu "Meža atjaunošana un ieaudzēšana CO2 piesaistei, meža reproduktīvais materiāls.

Semināra saturu nodrošināja Mežzinātnes institūta "Silava" zinātnieki Dagnija Lazdiņa un Āris Jansons. Semināra laikā dalībnieki iepazinās ar dažādiem meža atjaunošanas aspektiem. Seminārs tika rīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākuma "Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi" ietvaros.


Kooperatīvās sabiedrības "Mežsaimnieks" biedriem pieder jau vairāk kā 10 tūkstoši hektāru meža zemju.

Kooperatīvās sabiedrības biedru skaitam augot, palielinās arī biedru īpašumā esošās meža zemju platības. Biedru reģistrā  uzrādītā kopējā meža īpašumu platība mums jau ir sasniegusi 10 030 hektārus. Šobrīd kooperatīvajā sabiedrībā "Mežsaimnieks" ir iesaistījušies 467 meža īpašnieki, un kopš gada sākuma mums klāt ir nākuši 113 meža īpašnieki. Par stipriem meža īpašniekiem un bagātiem mežiem!


Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" uzņem zviedru meža īpašnieku kooperatīva "Mellanskog" biedru delegāciju.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" šonedēļ divas dienas Latvijā uzņēma Zviedrijas meža īpašnieku kooperatīvās sabiedrības "Mellanskog" biedru delegāciju. Iepazīstinājām mūsu viesus ar AS "Latvijas valsts meži" darbību, viesojāmies LVM Mazsilu kokaudzētavā un apmeklējām Vika Wood kokzāģētavu.

Viesi apmeklēja arī "Mežsaimnieka" galveno biroju Alsungā un viesojās divu mūsu kooperatīvās sabiedrības biedru meža īpašumos. "Mellanskog" Zviedrijā apvieno 30 tūkstošus meža īpašnieku un pagājušajā gadā pārdeva Zviedrijas koksnes tirgū ap 4,5 miljoniem kubikmetru apaļkoksnes. Meža īpašnieku kooperācija Zviedrijā aizsākās jau 1920. gados. MELLANSKOG mājas lapa.


Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" piedalās Meža dienās Kārķos, Valkas novadā.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" šogad pirmo gadu piedalījās Valkas novada Kārķu pagastā notiekošajās MEŽA DIENĀS. Paldies organizatoriem par lielisko pasākumu!


Bezmaksas apmācības meža īpašniekiem Vidzemē

Aicinām meža īpašniekus, meža nozarē strādājošos un lauksaimniekus apmeklēt  bezmaksas apmācības “Meža atjaunošana un ieaudzēšana CO2 piesaistei, meža reproduktīvais materiāls”. Apmācības notiks 2019.gada 28. un 29.maijā Meža pētīšanas stacijas zinātniskajā mācību centrā "Vētraine" (Kalsnavas pagasts, Madonas novads) un apkārtnē.

Apmācību tēmas:

Meža resursi Latvijā, meža apsaimniekošanas cikls. SEG emisijas un CO2 piesaiste mežā
Likumdošanas prasības par meža atjaunošanu, ieaudzēšanu un stādāmā materiāla iegādi
Stādāmās sugas izvēle atkarībā no meža tipa. Mistrojuma veidi, sugu saderība
Augsnes sagatavošanas principi un veidi, to izvēle atkarībā no meža tipa. Augsnes sagatavošana ar dažādiem agregātiem (frēze, vienkorpusa arkls, ar ekskavatoru kupicās). Stādīšana bez augsnes sagatavošanas
Meža dabiskā atjaunošana, tās veicināšanas pasākumi
Stādīšana, sēšana. Stādīšanas shēmas, stādvietu skaits, pārbaudes
Meža reproduktīvais materiāls – veidi, apzīmējums, piemērotība.
Stādījumu kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem
Atjaunoto platību agrotehniskā kopšana
ES atbalsts audžu nomaiņai, jaunaudžu (t.sk. agrotehniskajai) kopšanai, meža ieaudzēšanai
Mazvērtīgu mežaudžu nomaiņa
Meža ieaudzēšana.

Praktiskās nodarbības:
Iepazīšanās ar dažādiem stādu veidiem: sējeņi, kailsakņu stādi, ietvarstādi, dižstādi u.c.
Stādmateriāla dokumentācija (etiķete, pavadzīme), iepakojums, transportēšana, uzglabāšana.
Augšanas apstākļu novērtēšana platībā, kur plānota meža atjaunošana vai ieaudzēšana.
Praktiska iepazīšanās ar dažādiem stādīšanas darba rīkiem un instrumentiem.
Pareiza stādu uzglabāšana. Stādu sagatavošana stādīšanai un praktiska stādīšana.
Meža atjaunošanas un ieaudzēšanas darbu kvalitātes novērtēšana. Mežeņu ieguve.
Iepazīšanās ar dažādiem aizsardzības līdzekļiem pret meža dzīvnieku bojājumiem, to pielietošanu.
 

Lektori – Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta Silava pētnieki Dr.silv. Dagnija Lazdiņa un Dr.silv. Āris Jansons

Precizēt interesējošos jautājumus, kā arī pieteikties uz apmācībām var, rakstot e-pastu uz adresi info@mezsaimnieks.lv vai zvanot pa telefonu 29452767 (Māra Rozentāle). Detalizēta informācija pieejama mājas lapā www.mezsaimnieks.lv, kā arī tiks izsūtīta dalībniekiem.

Pieteikšanās līdz 15.05.2019. Pieteikties vēlams laicīgi, vietu skaits ierobežots!

Apmācības tiek realizētas Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros.

 

MĀCĪBU ĪSTENOŠANAS GRAFIKS

Mācību kurss: Meža atjaunošana un ieaudzēšana CO2 piesaistei, meža reproduktīvais materiāls

 2019.gada 28. un 29.maijs

Norises vieta Laiks Tematika Teorija, h Praktiskie darbi, h Lektors
28.05.2019.
Meža pētīšanas stacijas zinātniskais mācību centrs "Vētraine", Pārupes iela 5, Jaunkalsnava, Kalsnavas pag., Madonas novads 11.00-13.15 Meža resursi Latvijā, meža apsaimniekošanas cikls. SEG emisijas un CO2 piesaiste mežā. Meža reproduktīvais materiāls – veidi, apzīmējums, piemērotība. Stādāmās sugas izvēle atkarībā no meža tipa. Mistrojuma veidi, sugu saderība. Meža ieaudzēšana. Mazvērtīgu mežaudžu nomaiņa. ES atbalsts audžu nomaiņai, jaunaudžu (t.sk. agrotehniskajai) kopšanai, meža ieaudzēšanai. 3 0 Āris Jansons
  13.15-14.00 Pusdienu pārtraukums. Došanās uz objektiem dabā.      
Objekti dabā Madonas novadā 14.00-16.15 Stādmateriāla dokumentācija (etiķete, pavadzīme), iepakojums, transportēšana, uzglabāšana. Augšanas apstākļu novērtēšana platībā, kur plānota meža atjaunošana vai ieaudzēšana. 0 3 Āris Jansons
16.15-16.30 Pārtraukums      
16.30-18.00 Pareiza stādu uzglabāšana. Stādu sagatavošana stādīšanai un praktiska stādīšana. 0 2 Āris Jansons

 

 Norises vieta Laiks Tematika Teorija, h Praktiskie darbi, h Lektors
29.05.2019.
Meža pētīšanas stacijas zinātniskais mācību centrs "Vētraine", Pārupes iela 5, Jaunkalsnava, Kalsnavas pag., Madonas novads 09.00-10.30 Likumdošanas prasības par meža atjaunošanu, ieaudzēšanu un stādāmā materiāla iegādi. Meža dabiskā atjaunošana, tās veicināšanas pasākumi. Stādīšana bez augsnes sagatavošanas. Stādīšana, sēšana. Stādīšanas shēmas, stādvietu skaits, pārbaudes. 2 0 Dagnija Lazdiņa
10.30-10.45 Pārtraukums      
10.45-13.00 Augsnes sagatavošanas principi un veidi, to izvēle atkarībā no meža tipa. Augsnes sagatavošana ar dažādiem agregātiem (frēze, vienkorpusa arkls, ar ekskavatoru kupicās).  Stādījumu kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem. Atjaunoto platību agrotehniskā kopšana. 3 0 Dagnija Lazdiņa
  13.00-13.45 Pusdienu pārtraukums. Došanās uz objektiem dabā.      
Objekti dabā Madonas novadā 13.45-16.00 Praktiskās nodarbības.

Iepazīšanās ar dažādiem stādu veidiem: sējeņi, kailsakņu stādi, ietvarstādi, dižstādi u.c. Praktiska iepazīšanās ar dažādiem stādīšanas darba rīkiem un instrumentiem. Meža atjaunošanas un ieaudzēšanas darbu kvalitātes novērtēšana. Mežeņu ieguve.

Iepazīšanās ar dažādiem aizsardzības līdzekļiem pret meža dzīvnieku bojājumiem, to pielietošanu.

0 3 Dagnija Lazdiņa
    KOPĀ 8 8  

 

 


"Mežsaimnieka" pirmā ceturkšņa rezultāti pārsniedz gaidīto.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" šo gadu ir iesākusi ar jauniem saimnieciskās darbības rekordiem. Pirmajos trijos 2019. gada mēnešos esam no mūsu biedru mežiem pārdevuši 37 tūkstošu kubikmetru apaļkoksnes par 2,1 miljonu eiro. Tas ir ražīgākais ceturksnis "Mežsaimnieka" pastāvēšanas 8 gadu vēsturē. Kopš gada sākuma mums ir pievienojušies 75 jauni meža īpašnieki palielinot kopējo biedru skaitu līdz 429 un biedru īpašumā esošo mežu platību līdz 9500 hektāriem. Šajā stādīšanas sezonā, kuru plānojam pabeigt maija vidū, būsim gan ar pašu biedru, gan kontraktoru spēkiem iestādījuši biedru mežos gandrīz vienu miljonu jauno kociņu. Tas ir pa vienam stādiņam uz katriem diviem Latvijas iedzīvotājiem. Par stipriem meža īpašniekiem un bagātiem mežiem!


Noslēdzies "Mežsaimnieka" rīkots seminārs Vidzemē par meža bioloģisko daudzveidību.

Turpinot meža īpašnieku izglītošanu dabas daudzveidības jomā arī Vidzemē, Cēsu apkārtnē, nupat notika kooperatīvās sabiedrības „Mežsaimnieks” rīkotas kārtējās bezmaksas apmācības par tēmu “Meža bioloģiskā daudzveidība un tās uzturēšana privātajos mežos”. Abās apmācību dienās notika gan teorētiskās, gan praktiskās apmācības (objekti dabā).

Šīs apmācības tika īstenotas Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros.


Seminārs Kurzemē par meža bioloģisko daudzveidību.

Turpinot meža īpašnieku izglītošanu, pagājušajā nedēļā Saldus un Tukuma apkārtnē kooperatīvā sabiedrība „Mežsaimnieks” rīkoja kārtējās bezmaksas apmācības par tēmu “Meža bioloģiskā daudzveidība un tās uzturēšana privātajos mežos”. Abās apmācību dienā notika gan teorētiskās, gan praktiskās apmācības (objekti dabā).

Apmācības tika īstenotas Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros.


Alsungas vidusskolas skolēnu vizīte

Alsungas vidusskolas skolēnu mācību uzņēmumu jaunieši šodien paviesojās arī kooperatīvās sabiedrības "Mežsaimnieks" Alsungas birojā.


Seminārs par meža sertifikāciju Talsu un Tukuma apkārtnē

Šonedēļ kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" Tukuma un Talsu apkārtnē rīkoja kārtējās divu dienu apmācības meža īpašniekiem.

Apmācību dalībnieki iepazinās ar meža sertifikāciju, tās mērķiem, uzdevumiem un standartiem. Apmācību praktiskās daļas ietvaros viesojāmies mūsu biedra meža īpašumā pie Tukuma un uzzinājām vairāk par saimniekošanas īpatnībām Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotās saimnieciskās darbības teritorijā. SIA "Vika Woold" kokzāģētavā meža īpašnieki iepazinās ar modernas kokzāģētavas darbu un meža sertifikācijas nozīmi koksnes pircēju darbībā.

Pasākums tika organizēts Latvijas lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma "Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi" apakšpasākuma "Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi" ietvaros.


Seminārs par meža sertifikāciju Siguldā

Kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks” nupat Siguldā saviem biedriem sarīkoja pirmo semināru par meža sertifikāciju. Apmācību laikā meža īpašnieki iepazinās ar to, kas ir meža sertifikācija, tās principi, mērķi, uzdevumi un standarti. Arī par to, kas ir sertifikācijas shēmas Latvijā - FSC, PEFC, ISO, kā notiek sertifikācijas grupas veidošana, dokumentācijas sagatavošana, meža īpašumu apsekošana un analīze, uzraudzība.

Abās apmācību dienā notika gan teorētiskās, gan praktiskās apmācības. Semināra noslēgumā tā dalībnieki iepazinās ar AS "Latvijas Finieris" viedokli par meža sertifikāciju un apmeklēja uzņēmuma ražotni “Lignums” Bolderājā.

Semināra galvenais lektors bija kooperatīvās sabiedrības Mežsaimnieks Vidzemes mežsaimniecības reģiona vadītājs Mārcis Saklaurs. Apmācības tika realizētas Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros.


Arī mēs piedalāmies Ēnu dienā

Kooperatīvā sabiedrība Mežsaimnieks jau otro gadu pēc kārtas piedalās Ēnu dienā - ēnas Viesturs, Oskars, Justs un Reinis iepazina Alsungas un Valmieras darbinieku darbu birojā un mežā.
#mežsaimnieks, kooperatīvā sabiedrība #ēnudiena


Apkopoti pirmie 2018. gada rezultāti

Pēc apkopotajiem rezultātiem, kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" 2018. gadā no biedru mežiem ir pārdevusi 106 tūkstošus kubikmetru apaļkoksnes par 6,2 miljoniem eiro. 2017. gadā šie rādītāji attiecīgi bija 62 tūkstoši un 2,7 miljoni. Tātad mūsu pārdotās koksnes vērtība gada laikā ir augusi par 130 procentiem.

Lielā mērā šī izaugsme ir bijusi iespējama pateicoties tam, ka mūsu biedru skaits ir audzis par 80 procentiem un šobrīd kooperatīvajā sabiedrībā iesaistīti ir jau 366 meža īpašnieki ar 8500 hektāriem meža. Pret iepriekšējo gadu būtiski ir arī uzlabojusies mums uzticēto cirsmu kvalitāte un lielums.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" ir pašiem meža īpašniekiem piederoša meža apsaimniekošanas organizācija, kas ir izveidota pēc Skandināvijas parauga kopīgai pakalpojumu iepirkšanai un kopīgai koksnes pārdošanai. LIELS PALDIES VISIEM MEŽA ĪPAŠNIEKIEM, KAS MUMS IR UZTICĒJUŠI SAVU MEŽA ĪPAŠUMU APSAIMNIEKOŠANU!


Pasniegtas Meža nozares balvas "Zelta čiekurs"

Vakar Meža nozares Gada balvas "Zelta čiekurs" ceremonijā godinājām konkursa "Sakoptākais mežs" visaugstāk novērtēto īpašumu saimniekus, kas vienlaikus tika apbalvoti arī nominācijā par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu! Vēlreiz sveicam Madars Kalniņš, Artis Taurmanis un Grigorijs Rozentāls! Malači!


Vizītē pie Igaunijas kolēģiem

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" pagājušajā nedēļā viesojās pie Polvā bāzētās Igaunijas meža īpašnieku apvienības Keskühistu Eramets TÜ. Pārrunājām abu organizāciju darbības un pārvaldes principus un iepazināmies ar igauņu pieredzi meža īpašnieku kooperācijas jomā.

Keskühistu Eramets TÜ ir otra lielākā Igaunijas meža īpašnieku apvienība, kas šobrīd apvieno 5121 meža īpašnieku, kuru īpašumā ir 121 tūkstotis hektāru meža. Arī šajā jomā igauņi mūs ir mazliet apsteiguši. Latvijas trīs lielākās meža īpašnieku kooperatīvās sabiedrības šobrīd apvieno ap 550 meža īpašniekiem, kuru īpašumā ir ap 15 tūkstošiem hektāru meža.


Vizīte Kurzemes kooperatīvos

Trešdien, 5.decembrī Kurzemes pusē lauksaimnieki, meža īpašnieki, jaunu un jau pieredzējušu kooperatīvu vadītāji, kā arī Zemkopības ministrijas darbinieki viesojās kooperatīvos "Mežsaimnieks" un "Durbes grauds". Kooperatīvu vadītāji iepazīstināja ar savu pieredzi kooperatīvu attīstībā, tālākās izaugsmes plāniem un kooperatīvu nozīmi savu novadu attīstībā.


Mežsaimniecības darbu plānošanas programmai LVM GEO apmācības

Tā kā kooperatīvās sabiedrības „ Mežsaimnieks” biedru īpašumā ir jau gandrīz astoņi tūkstoši hektāru meža, mežsaimniecisko darbu plānošanu, izpilde un uzraudzība kļūst aizvien sarežģītāku. Lai šo problēmu risinātu, arī mēs esam iegādājušies pieeju AS “Latvijas valsts meži” (LVM) mežsaimniecības darbu plānošanas programmai LVM GEO.

Šonedēļ Rīgā, AS “Latvijas valsts meži” telpās, notika mūsu darbinieku apmācības. Programma, ar kuru strādās mūsu darbinieki, darbosies uz LVM servera. Vairāk par LVM GEO: https://www.lvmgeo.lv/


Seminārs Salacgrīvā -Meža atjaunošana un ieaudzēšana CO2 piesaiste

Kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks” pagājušajā nedēļā Salacgrīvas apkārtnē rīkoja meža īpašniekiem kārtējo divu dienu bezmaksas apmācību semināru. Tēma: “Meža atjaunošana un ieaudzēšana CO2 piesaistei”.

Apmācību laikā meža kooperatīvās sabiedrības biedri uzzināja vairāk par meža atjaunošanu un ieaudzēšanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, augsnes gatavošanu, stādāmo koku sugām un stādāmā materiāla izvēli un pieejamību, agrotehniskās un sastāva kopšanas lomu kvalitatīvas mežaudzes izveidē, prognozējamām izmaksām un biežāk pieļautajām kļūdām. Abās apmācību dienā notika gan teorētiskās, gan praktiskās apmācības (objekti dabā).

Lektori – LVMI Silava zinātniskie darbinieki Dr.silv. Dagnija Lazdiņa un Dr.silv. Āris Jansons, kā arī MPKS Mežsaimnieks reģiona vadītājs Mārcis Saklaurs.

Apmācības tika īstenotas Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītība un prasmju apguves pasākumi” ietvaros.