Jaunumi Noteikumos par koku ciršanu mežā un meža atjaunošanu

2021. gada 21. jūnija Ministru kabineta sēdē tika veikti grozījumi noteikumos:

  • Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” un
  • Nr. 308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”.

Galvenās izmaiņas, kas šajos noteikumu grozījumos tika mainīgi ir galvenās cirtes pēc caurmēra parametri kā arī mežaudzes atjaunošanai nepieciešamais minimālais koku skaits.  Tālāk Meža īpašnieku biedrības sagatavotais kopsavilkums par galvenajām izmaiņām.

Galvenā cirte pēc caurmēra

  • turpmāk neatkarīgi no bonitātes minimālais caurmērs būs – priedei 30cm, eglei 26 cm un bērzam 25 cm;
  • visos meža tipos jāatjauno sējot vai stādot 3 gadu laikā pēc ciršanas. Norma stāsies spēkā ciršanas apliecinājumiem, kas izsniegti pēc 2023. gada 1. janvāra;
  • pēc cirtes jāatstāj 8 ekoloģiskie koki līdzšinējo 5 vietā;
  • atjaunojot mežaudzi stādu izcelsmei jābūt ar kategoriju “uzlabots” vai “pārāks”. Priedei jau tagad, eglei un bērzam no 2024. gada 1. janvāra;
  • cirte nav atļauta, ja mežaudzē pēdējo 3 gadu laikā veikta kopšanas cirte (stāsies spēkā no 2025. gada 1. jūlija);

Meža atjaunošana

  • Turpmāk minimālais kociņu skaits, lai mežaudzi atzītu par atjaunotu:
    • priede – 2000/ha (iepriekš 3000/ha);
    • eglei, bērzam – 1500/ha (iepriekš 1500/ha);
  • atjaunotu mežaudzi, kas nav vecāka par 10 gadiem, varēs nomainīt, ja to veiks izmantojot selekcionētu stādāmo materiālu;
  • par neproduktīvu var atzīt apšu mežaudzi līdz 20 gadu vecumam, kurā vairāk nekā 60% koku ir meža dzīvnieku, kaitēkļu, stumbra vai sakņu slimību bojāti un nebojāto koku skaits vai šķērslaukums ir mazāks par mežaudzes pirmajā stāvā augošo koku minimālo skaitu vai šķērslaukumu. Vērtējot bojātos kokus, neuzskaita kokus, kuru augstums par 20% pārsniedz vidējo koku augstumu.

Grozījumi stāsies spēkā pēc publikācijas Latvijas Vēstnesī.

Ar grozījumu projektu “Noteikumi par koku ciršanu mežā” var iepazīties šeit.

Ar grozījumu projektu “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi” var iepazīties šeit.

Galvenās cirtes caurmērs pēc valdošās koku sugas un bonitātes

Atjaunojamās platības minimālais koku skaits


Biedru karte

900 biedru

Jau vairāk nekā 900 meža īpašnieku izvēlējušies savus mežus apsaimniekot apvienojoties kooperatīvā “Mežsaimnieks”

Biedru karte

Lai arī pandēmijas laiks meža kooperatīviem bija izaicinājumiem pilns, Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (MPKS) “Mežsaimnieks” spējusi audzēt biedru skaitu un apsaimniekotās platības lielumu, kas šobrīd sasniedz jau 20 000 ha.

Kooperatīva biedri ir mazie un vidējie meža īpašnieki, kuru meža īpašumu lielums pārsvarā ir no 5-100 ha un kas vieni paši ir pārāk mazi, lai spētu iegūt izdevīgus apsaimniekošanas nosacījumus saviem mežiem. Starp biedriem ir gan aktieri, gan politiķi, gan epidemiologi un arī meža nozares profesionāļi – katrs ar citādām zināšanām par meža apsaimniekošanu un brīvo laiku ko tam veltīt.

Kooperatīva lielākā atšķirība ir tā, ka tas piedāvā pilna cikla mežsaimniecības pakalpojumus – ne tikai ienesīgo mežizstrādi, bet arī meža atjaunošanu un kopšanu. Turklāt biedrs pats var izvēlēties, kurus pakalpojumus veiks pats un kurus uzticēs kooperatīvam. Šāds unikāls pakalpojumu klāsts arī ļauj kooperatīvam augt.

Pēc kooperatīva biedru aptaujas, galvenie pakalpojumi, kas tiek sagaidīti no kooperatīva ir: pieejamība un izdevīgāki nosacījumi mežsaimniecības pakalpojumiem, pilna cikla apsaimniekošana, biedru konsultēšana un apmācības, lielāka cena pārdodamajai koksnei kā arī meža īpašnieku interešu lobijs.

Māris Dreija, kooperatīva valdes priekšsēdētājs par biedru skaitu: “Kooperatīva biedru skaita palielināšana nav mūsu pašmērķis, taču ir patiess prieks, ka bez lielām reklāmas kampaņām pēdējo 4 gadu laikā mūsu biedru skaits ir dubultojies. Vairāk kā 50% gadījumu jauni biedri kooperatīvam pievienojas pēc draugu vai kaimiņu ieteikuma. Biedru skaita pieaugums ļauj mums uzlabot īpašumu apsaimniekošanas efektivitāti un, audzējot sniegto pakalpojumu apmēru, nodrošināt biedriem arvien izdevīgākus pakalpojumus, nosacījumus un pārdoto kokmateriālu cenas. “

Andis Malējs, kooperatīva valdes loceklis un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes loceklis par meža kooperatīvu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā: “Meža īpašnieku kooperatīvi nodrošina īpašumu saglabāšanu vietējā kapitāla rokās, jo meža īpašniekam, kas nezina kā pareizi apsaimniekot savu meža īpašumu vai vienkārši kam trūkst laika – kooperatīvs ir ērts risinājums kā ilgtspējīgi apsaimniekot savu mežu. Kooperatīva meži salīdzinoši ar vidējo privāto mežu Latvijā tiek daudz efektīvāk apsaimniekoti – atjaunošana notiek ar augstvērtīgiem stādmateriāliem, notiek jaunaudžu kopšana, kas nākotnē dos būtisku pienesumu tautsaimniecībai.”


LAD izsludina atbalstu mežsaimniecības aktivitātēm

No 2022. gada 25. aprīļa līdz 25. maijam Lauku atbalsta dienestā (LAD) iespējams iesniegt ES atbalsta projektus mežsaimniecības aktivitāšu veikšanai. Kopumā šajā kārtā piešķirti 2,38 miljoni eiro jaunaudžu retināšanai, meža ieaudzēšanai 820 tūkstoši eiro un meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošanai 70 tūkstoši eiro.

Atbalstītās aktivitātes

  • jaunaudžu retināšana;
  • meža ieaudzēšana;
  • mežaudžu atjaunošana pēc dabas katastrofām.

Atbalsta apjoms (ES līdzfinansējums)

Jaunaudžu retināšana

  • 264 eiro/ha,
  • 220 eiro/ha īpašniekiem, kuriem pieder 200 un vairāk hektāru meža

Meža ieaudzēšanā

  • Ieaudzēšana 759,5 eiro/ha,
  • kopšana (trīs reizes) – 142,8 eiro/ha.

Meža ieaudzēšana – papildinot jau ieaugušu mežaudzi

  • Ieaudzēšana 759,5 eiro/ha,
  • kopšana ( trīs reizes) – 142,8 eiro/ha.

Mežaudžu atjaunošana pēc dabas katastrofām

  • mežaudzes ieaudzēšana – 1085 eiro/.ha
  • kopšana (trīs reizes) – 204 eiro/ha

Projekta ieviešanas process

Kā kooperatīvs var palīdzēt

(Kooperatīvs pakalpojumus sniedz tikai biedriem)

Papildu punkti projektiem

Vērtējot projektus, papildus 10 punktus var saņemt, iesniedzamajam projektam Lauku atbalsta dienestā pievienojot izziņu par kooperatīva biedra statusu. Šajā kārtā, pieprasījums pēc ES līdzfinansējuma sagaidāms lielāks nekā piedāvātā summa, tādēļ ir svarīgi savākt maksimāli daudz punktu.

Projektu sagatavošana un iesniegšana LAD

Ja ir pieredze un zināšanas, Meža apsaimniekošanas atbalsta pasākuma plāna (MAAPP) sagatavošanu iesniegšanai Valsts meža dienestā meža īpašnieks var veikt pašu spēkiem vai uzticēt to kooperatīvam. Pēc MAAPP sagatavošanas, jāiesniedz projekts LAD, ko īpašnieks arī var veikt pašu spēkiem, vai uzticēt kooperatīvam

Projekta īstenošana

Kooperatīvam katrā reģionā ir mežkopis, kas pēc biedru pasūtījuma organizē ES projektā plānotos mežkopības darbus – augsnes gatavošanu, stādu iegādi, stādīšanu, agrotehnisko kopšanu, jaunaudžu retināšanu. Protams, ja biedram pašam ir zināšanas, laiks un aprīkojums, jebkuras aktivitātes projekta ietvaros īpašnieks var veikt pats.

Projekta atskaišu sagatavošana

Pēc katras atbalstāmās aktivitātes uz Valsts meža dienestu (VMD) jānosūta dabā uzmērītās platības skice, kas sagatavota atbilstoši normatīvajiem aktiem un aizpildīta projekta atskaites veidlapa.

Projekta īstenošanas izmaksas

Jārēķinās, ka pieaugot mežkopības pakalpojumu  un darba organizēšanas izmaksām, ar ES līdzfinansējumu vairs netiek nosegtas visas izmaksas un arī meža īpašniekam jārēķinās ar finansiālu līdzdalību.

Piesakies konsultācijai

Ja vēlies uzzināt vairāk par iespējām savā īpašumā veikt ES atbalsta aktivitātes un kā kooperatīvs var palīdzēt – piesakies konsultācijai un mūsu darbinieki sazināsies ar Jums.

Par kooperatīvu

Meža īpašnieku kooperatīvs “Mežsaimnieks” ir lielākā pašiem meža īpašniekiem piederošā meža apsaimniekošanas organizācija. Mēs apvienojam vairāk nekā 890 biedru. Darbojamies visā Latvijas teritorijā un saviem biedriem sniedzam meža apsaimniekošanas pakalpojumus sākot no meža ieaudzēšanas līdz mežizstrādes organizēšanai un kokmateriālu tirdzniecībai. Biedrs pats var izvēlēties, kādus darbus uzticēt kooperatīvam un kādus veikt saviem spēkiem.  Plašāk par kooperatīvu varat iepazīties šajā saitē.

Kā pievienoties

Kooperatīvā var iestāties jebkura fiziskas vai juridiska persona, kam Latvijas teritorijā pieder mežs. Kā iestāties, cik tas maksā varat iepazīties šajā saitē.


Kas notiks koksnes tirgū jaunajā ģeopolitiskajā situācijā?

Par situāciju koksnes tirgū pēc 24. februārī Krievijas uzsāktā kara stāsta kooperatīva valdes loceklis un ražošanas procesu vadītājs Mārcis Saklaurs.

Krievijas apaļkoksnes eksports

Krievijas eksportētie koksnes produktu apjomi 2021. gadā sasniedza ap 15 miljonu kubikmetru apaļkoku 12 miljardu ASV dolāru vērtībā. Latvija katru gadu cērt ap 11 miljoniem kubikmetru koksnes. Faktiski visu, ko Latvijā saražo, tik daudz Krievija eksportē. Stratēģiskie Krievijas partneri ir Ķīna ar 49% un Somija ar 41%. Uz pārējām valstīm eksportē 11%.

Somijas intereses

Somijas-Krievijas attiecības veidojas no Somijas interese pēc Krievijas papīrmalkas 8-10 miljonu kubikmetru apjomā. Tas faktiski ir apjoms, kas tiek izņemts ārā no tirgus. Pie jaunās situācijas tirgus spēlētāji, kas strādāja uz Krievijas tirgu, aktīvi slēdz līgumus par kuģu nofraktēšanu Latvijā, jo Somijai šis apjoms kaut kur būs jākompensē. Jau pērn Krievija bija sākusi dažādus eksportu aizliegumus, uz ko Somijas atbilde bija – savu mežu apsaimniekošanas intensificēšana. Šķeldas iztrūkumu Somija plāno aizstāt, šķeldai klāt piejaucot kūdru. Latvijā kūdras izmantošanu iepriekš politiskajās sarunās tika stingri noraidīta, šobrīd retorika ir mainījusies, bet vēl nav zināms, ar ko tas beigsies, jo jāpatur prātā joprojām ir Eiropas “zaļais kurss”.

Ķīnas intereses

Otrs lielais spēlētājs attiecībās ar Krieviju ir Ķīna, kas ir pasaulē lielākais koksnes importētājs (200milj m3/gadā), gan lielākais koksnes produktu eksportētājs pasaulē. Ķīnai ir ļoti stingri meža apsaimniekošanas noteikumi. Šobrīd tie ir nedaudz atviegloti – un pastāv iespēja arī kaut ko iegūt vietējā tirgū. Ķīnieši aktīvi veic meža ieaudzēšanu vietās, kur līdz šim ir auguši krūmāji vai lakstaugi. Šobrīd eksports uz Ķīnu iet lielos apjomos, bet jāskatās, kā tas attīstīsies, kā rietumi spēs vienoties par kopīgām sankcijām attiecībā pret Krieviju.

Kokmateriālu ārējā tirdzniecība Latvijā

Lielākie importa tirgi Latvijai ir Baltkrievija ar vairāk nekā 250 tūkstošiem kubikmetru un Lietuva (250tk m3) un Krievija (170tk m3). Latvija pēc tam reeksportē tālāk zāģmateriālus vai gatavus produktus. Līdz ar to kokmateriālu importa samazinājums būs būtisks.

Starp galvenajiem eksporta tirgiem Krievijas un Baltkrievijas nav, līdz ar to tas mūs neietekmēs. Katru gadu aizvien lielāku apjomu eksportā sastāda Ķīna.

Koksnes ipmortētāji no Krievijas, Baltkrievijas

Lielākie importētāji ir UPM – 282miilj eiro (saplākšņu un celulozes ražotājs), Stora Enso – 192milj eiro (zāģmateriāli), Metsa – 90milij eiro un citi. ,

Mežu sertificēšanas organizācijas FSC un PEFC ir deklarējušas, ka koksne no Krievijas un Baltkrievijas vairs nevar tikt atzīta kā šiem sertifikātiem atbilstoša koksne. Tas nozīmē, ka ASV, Eiropas tirgū, daļēji Japānā vairs nevarēs realizēt šo koksni. Ķīnas tirgum tas nav aktuāli, tur eksports varēs turpināties. Bet piemēram lielākais pasaules saplākšņa ražotājs Sveza, kas atrodas Krievijā, vairs nevarēs savu produkciju realizēt rietumu tirgos. Attiecīgi ir vērojams pastiprināts pieprasījums pēc Latvijas Finiera produkcijas.

Uzņēmumu iziešana no Krievijas tirgus

Ļoti daudzi Eiropas uzņēmumi (UPM, Stora Enso, Metsa, Ikea) ir paziņojuši par iziešanu no Krievijas tirgus tajā skaitā apstādinot rūpnīcu darbību Krievijā. Tajā pat laikā “Mondi”, kam ir celulozes/papīra rūpnīcas – Ukrainas rūpnīcu slēdza ciet, bet Krievijā darbību turpina.

Kokmateriālu cenas

Egles zāģbaļķi

Pēdējos 5 gados egles zāģbaļķu cena svārstījās daudzmaz ap 80EUR slieksni, pērnā gada vidū bija lielais lēciens līdz pat 120 eiro, uz gada beigām nedaudz nomierinoties pie 100eiro sliekšņa, kas iespējams ir jaunais “normālais”. Bet pēdējos mēnešos vēl pirms kara Ukrainā cena atkal sāka kāpt.

Finierkluči

Pēdējās indikācijas rāda, ka cena būs vienāda visos reģionos – gan Rīgā, gan Latgalē, pieprasījums būs augsts. Parasti marta mēnesī cena bērza finierklučiem samazinās ko ietekmē kuģu konteineru cenas. Bet šogad ir marts un ir indikācijas, ka cena nevis krīt, bet pieaug. Pieprasījums pēc finierklučiem pat neskatoties uz pavasari un smagajiem, ar sulu pilnajiem nogriežņiem ir liels.

Apses un melnalkšņa zāģbaļķi

Šiem materiāliem noieta tirgus ir Somija, jo tur šīs sugas aug stipri maz, bet nepieciešamas saunu gatavošanai.  No pērnā gada rudens cena lēnām kāpjas augšā un no 55eiro ir pakāpusies līdz 90 eiro apsei un 65eiro melnalksnim. Pārsvarā pārstrādātāji ir Vidzemē, bet arī Kurzemē jau ir iegājuši. Ir vietējie “spēlmaņi”, kas piedāvā arī 100 un pat 120 eiro kubikmetrā par apses zāģbaļķi, bet tās ir mārketinga cenas, kur realitātē tiek stipri brāķēti.

Malka, šķelda

Lai arī Latgalē cena ir par dažiem eiro mazāka, cenas tendences visur ir absolūti vienādas – augšupejošas un šobrīd ostā cena maksā jau pat 50 eiro, kas nozīmē, ka viss materiāls līdz 18cm diametrā ļoti iespējams tiks šķeldots.  Šeit ļoti būtiski ir Latvijas valdības lēmumi par pāreju no gāzes uz vietējo kurināmo. au ir indikācijas no bioenerģētiķiem, ka šķeldas pietrūks, tajā pašā laikā Silavas pētījumos ir aprēķināts, ka mežā pieejamais materiāls ir liels, tikai problēma, ka ne vienmēr viegli pieejams. Ja līdz nākamajam rudenim plāni par pāreju uz vietējo kurināmo tiks realizēti, tad sagaidāms šķeldas iztrūkums. Tomēr – katru gadu Latvija 500milj eiro maksāja Krievijai par gāzi, tad tagad būs iespēja šo naudu atstāt vietējā tirgū.

Pie malkas jāmin arī baltalkšņu papīrmalka – gatavojot malku, baltalksnis tiek šķirots atsevišķi. Lielāka cena par baltalkšņu papīrmalku (ap 3-4eur/m3) nekā malkai ne vienmēr nozīmē, ka tiks saņemts vairāk naudas par kravu – āķis slēpjas faktā, ka papīrmalkas apjomu aprēķina par koksni zem mizas bet malkai ar mizu – kas nozīmē ir dažādi aprēķina koeficienti. Savukārt granulu rūpnīcās visu mēra zem mizas, tādēļ ir jāseko līdzi, kā katrā vietā tiek veikta mērīšana un jāaprēķina, kurš tad variants īpašniekam dos lielākos ieguvumus.

Bērza papīrmalka

Bērza papīrmalkas cena neatkarīgi no situācijas Ukrainā jau no septembra (35eur/m3) bija sākusi kāpt un šobrīd – martā – kad cena jau tuvojas 70eur/m3, tai vajadzēja iet uz leju, bet šogad tas izskatās, ka nenotiks.

Priedes papīrmalka

Līdz šim tika pirkta skujkoku papīrmalka, bet šobrīd egles un priedes papīrmalka tiek šķirotas atsevišķi, jo priedes papīrmalkas cena ir par 3 eiro lielāka nekā eglei. Cena ir stabili augšupejoša.

Apses papīrmalka

Apses papīrmalkas sortiments ļoti ilgstoši nebija vajadzīgs un tā sagatavošana bija mīnusus nesoša. Šobrīd cena ir pakāpusies jau līdz 50EUR, kas ir šim sortimentam neredzēts cipars. Šobrīd ir iespēja nozāģēt visas sapuvušās, pāraugušās apšu cirsmas.


Biedru seminārs: Eiropas zaļais kurss. Riski un iespējas mežsaimniecībai.

Biedru seminārs Eiropas zaļais kurss

2021. gada 24. novembrī norisināsies meža īpašnieku kooperatīva “Mežsaimnieks” biedru seminārs, kura tēma būs Eiropas zaļais kurss.

Seminārā tiks apskatīts, ar kādiem ierobežojumiem un iespējām meža īpašniekam jārēķinās apsaimniekojot savu mežu pašreiz un nākotnē. Ko sagaidīt no Eiropas nospraustā “Zaļā kursa” – kādu mežsaimniecību paredz plānošanā esošie dokumenti Eiropas komisijas gaiteņos.

Par biotopu kartēšanu, vides politikas pamatnostādnēm un citiem jautājumiem biedru seminārā iepazīstinās Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore komunikācijas jautājumos Aiga Grasmane. Semināru moderēs kooperatīva ražošanas procesa vadītājs Mārcis Saklaurs.

 

Saite uz pieteikšanos semināram nosūtīta uz biedru e-pastiem. Ja neatrodat, lūdzu sazināties ar savu konsultantu vai rakstot uz e-pastu info@mezsaimnieks.lv.


Mizgrauzis

Laiks pārbaudīt egļu astoņzobu mizgraužu bojājumus

Ar vēsā rudens iestāšanos egļu astoņzobu mizgraužu aktivitāte ir faktiski beigusies un ir laiks izvākt bojātos kokus. Šis darbs jāpaveic līdz marta beigām, pirms no savām ziemas migām izlido pārziemojušās vaboles (skatīt zemāk egļu astoņzobu mizgrauža attīstības ciklu).

Kāpēc to jādara tagad nevis vasarā un kā atpazīt, vai audzi bojājis Egļu astoņzobu mizgrauzis (L. Ips typographus) stāsta LVMI Silavas vadošais pētnieks Dr.biol. Agnis Šmits. Ieraksts tapis meža īpašnieku kooperatīva Mežsaimnieks biedru seminārā šā gada maijā.

Egļu astoņzobu mizgrauža attīstības cikls

Egļu astoņzobu mizgrauža attīstības cikls

Avots: Agnis Šmits, LVMI Silava


Laikraksts Auseklis: Arvien vairāk darba jāiegulda jaunaudžu aizsargāšanā

2021. gada 29. oktobrī laikrakstā Auseklis publicēts raksts, kā kooperatīvs risina izaicinājumus, kas skar jaunaudžu aizsardzību.

Rakstu varat izlasīt tālāk tekstā, vai lejupielādēt PDF formātā šeit.

Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Mežsaimnieks ir Latvijā lielākais un vecākais vietējiem mežu īpašniekiem piederošais šīs nozares uzņēmums. Tas nodarbojas ar pilna cikla meža apsaimniekošanu, sākot no augsnes gatavošanas un jauno koku stādīšanas, līdz koku ciršanai un sertificētas koksnes realizēšanai tirgū. Mežsaimnieks šobrīd apvieno gandrīz 900 biedru, kas kopā apsaimnieko teju 20 tūkstošus hektāru meža. Kooperatīvā iestājušies aptuveni 100 mežu īpašnieku no Limbažu novada, viņu vidū arī salacgrīvietis Mārcis SAKLAURS, kurš ir Mežsaimnieka Mežizstrādes nodaļas un ražošanas procesa vadītājs.

Viņš stāsta, ka šobrīd aktuālākais veicamais darbs ir augsnes sagatavošana teritorijās, kur pavasarī paredzēts stādīt jaunos kociņus. Mežsaimnieks ir viens no lielākajiem mežu stādītājiem Latvijā. Ik gadu nepieciešams pat vairāk nekā miljons stādu, un to sagāde daudz vieglāk paveicama centralizēti. It īpaši tad, ja AS Latvijas valsts meži kokaudzētavās izveidojies stādmateriāla deficīts. Pēdējos divos gados stādi vesti arī no Lietuvas un Polijas. Tieši tāpat kooperatīvs atvieglo mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju (jaunaudžu kopēju, stādītāju, jauno kociņu aizsardzības pasākumu veicēju u.tml.) piesaisti, jo arvien izteiktāki jūtams šajā jomā strādājošo trūkums. Tur sava loma ir gan tam, ka šis ir fiziski smags darbs, gan arī valstī veiktajai nodokļu reformai, kuras rezultātā darbu vairs nebija izdevīgi turpināt mazajiem uzņēmumiem. Arī pakalpojumu pirkšanu atvieglo centralizācija. – Mums ir savi sadarbības partneri, virkne uzņēmumu visā Latvijā, kas veic gan stādīšanu, gan jaunaudžu kopšanu. Mēs viņiem nodrošinām regulāru darbu, un par sniegtajiem pakalpojumiem viņi rēķinu izraksta kooperatīvam, ne katram īpašniekam atsevišķi. Izdevīgi gan kooperatīva biedriem, gan pakalpojumu sniedzējiem. Līgumi ar AS Latvijas valsts meži par nākamā gada stādmateriāla iegādi jau noslēgti, stādu pietiks.

Pārsvarā kooperatīvs stāda egles un bērzus, nelielā apjomā arī priedes – teritorijās, kurās to nosaka likumdošana. Tas tāpēc, ka priedi ir daudz iecienītāka pārnadžiem – staltbriežiem, aļņiem, stirnām, kuri nokož kociņu galotnes, bojā stumbrus. Priedei jāizaug vismaz 7 m garumā, lai izveidotos kreves miza, kas stumbru pasargā. Tāpat mežos ļoti savairojušās stirnas, kas arī apkož priežu un egļu galotnes. Jaunie kociņi gūst būtiskus bojājumus vai pat aiziet bojā. M. Saklaurs šo akcentē kā sasāpējušu problēmu, kas būtu jārisina kompleksi. Vispirms jau sadarbojoties ar mednieku kolektīviem, it īpaši teritorijās, kur vērojama briežu dzimtas dzīvnieku liela savairošanās. Tāpat ne mazāk svarīga būtu meža īpašnieku un lauksaimnieku sadarbība. – Zemniekiem jāpadomā, ko viņi sēj laukos, kas ir tuvu mežam vai meža ielokos. Ja tas ir ziemas rapsis un tuvumā atrodas egļu vai priežu jaunaudze, dzīvnieki nāks ēst gan uz lauka, gan jaunaudzē. Un lielus zaudējumus cietīs abi – zemnieks un mežsaimnieks. Trešā nozīmīgā rīcība ir jaunaudžu aizsargāšana. Pirms ziemas kociņus var apstrādāt ar tam paredzētiem repelentiem vai pielietot pēdējos gados diezgan lielu popularitāti guvušu metodi, izvietojot uz kokiem nemazgātu aitas vilnu. Mežu īpašnieki pārliecinājušies, ka tā nodrošina efektīvu aizsardzību. – Aitas vilna satur lanolīnu, kas attur meža dzīvniekus no jaunaudžu bojāšanas. Mūsu kooperatīva biedru vidū ir trīs Latvijas lielākie aitu audzētāji. Viņi mūs nodrošina ar vilnu, un mēs to veiksmīgi pielietojam, – stāsta M. Saklaurs. Protams, vilnas izvietošana uz kociņiem ir ļoti laikietilpīgs darbs, tomēr mežkopi smejas, ka šajos – kovida – laikos nekas nevar būt labāks kā darbošanās mežā, svaigā gaisā, kopā ar ģimeni. Mežsaimnieks aktīvi izmanto arī iespēju piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus. Vasaras beigās Lauku atbalsta dienesta izsludinātajā aktivitātē par jaunaudžu retināšanu kooperatīva biedri iesnieguši vairāk nekā 100 pieteikumu. Nu jāsagaida vien Zemkopības ministrijas apstiprinājums. Jāpiebilst, ka projektus vērtējot, iespējams iegūt papildpunktus, ja iesniedzējs ir kooperatīva biedrs.

Sagatavoja Aiga VENDELIŅA-ĒĶE


Koksnes tirgus apskats. 2021 rudens.

2021. gada 28. septembrī norisinājās kooperatīva biedru seminārs, kurā tika apskatīta arī 2021. gada rudens koksnes tirgus situācija. Piedāvājam semināra kopsavilkumu.

 

Bērza finierkluči

Šogad uzvaras garša bērzam sākās jūnijā. Cik ilgi tas vēl notiksies, grūti prognozēt. Atsevišķas kravas ir ar vidējo kuba vērtību virs 100EUR. Tirgū ir ienākuši jauni spēlētāji. 2-3 gadu periodā bērzs ir sasniedzis savu pīķi. Bērza cena ir viļņveidīga – pa vasaru zemāka, bet pa ziemu augstāka. Ņemot vērā ciršanas jaudas, mežziņa jaudas un termiņus, tagad ir laiks rīkoties, lai uz ziemassvētiem paspētu izmantot cenu situāciju. Ārpus Latvijas ir vēl lielākas cenas – līdz pat 200EUR, bet tur dažādi riski, kas neļauj šos tirgus izmantot.

Bērza papīrmalka

Pēc 2018. gada pīķa bija normālas cenas periods, bet tagad ar maiju, jūniju atkal ir sākusies cenu kāpšana. Tiem, kam ir pieaugušas vai pāraugušas bērzu audzes jārēķinās, ka bērzu nevar pārturēt – jo pēc 100 gadiem bērzu audžu sabrukšana sākas ļoti strauji – sāk veidoties iekrāsojums, cietā un arī mīkstā trupe, kas būtiski samazina cenu.

Ja saliek kopā dārgās mežizstrādes izmaksas pret bērza sortimentu cenām – tad arī krājas kopšanas cirtē šobrīd īpašniekam ir ar peļņu.

Apses un melnalkšņu zāģbaļķi

Tirgū šobrīd ir diezgan liels apses zāģbaļķu iztrūkums, turklāt tas attiecas arī uz Latgales reģionu. Daži pircēji apses zāģbaļķus jau iepērk no 22 cm diametrā. Arī melnalksnis pēc ilga laika ir sasniedzis 50EUR robežu.

Apses papīrmalka

Apšu papīrmalka pēc 2018. gada cenu pīķa diezgan ilgi stagnēja, bet beidzot ir izkāpusi ārā no 25EUR sliekšņa līdz pat 34EUR. Pie šādas cenas apšu audzes jau var kopt un no tās ir arī ieguvums. Trupējušu apšu audzēs, kur nevar iegūt zāģbaļķu sortimentu – var gatavot papīrmalku. Turklāt, ja agrāk tirgū kotējās tikai A klases apse, tad tagad pircēji ir gatavi pirkt, kas ir ar trupējuši vidu – ar 5cm vai lielāku diametru.

Egles zāģbaļķi

Nesenajā pīķī egles zāģbaļķu “normālā” cena bija 124-125EUR, atsevišķi īpašnieki pat saņēma 150EUR kubā. Covid-19 un citi apstākļi ietekmēja cenu lejupslīdi augustā. Šobrīd aptuvenā cena egles zāģbaļķiem ir 105-106EUR. Dažās vietās, kā piemēram Igaunijā, arī nedaudz augstāk. Šobrīd vēl noliktavas vēl ir pilnas ar dēļiem. Cenas pīķa brīdī ļoti daudz nāca kuģi no Zviedrijas un Norvēģijas – bija zāģētavas, kas uz to dzīvoja. Tas protams, negatīvi ietekmēja cenu un vietējie īpašnieki zaudēja. Būvniecības aktivizēšanās liek prognozēt, ka cena nenokritīsies līdz pirmspādēmijas līmenim – tas ir 90-100EUR robežās. Tie īpašnieki, kas domā cirst vai necirst audzes – iesakām cirst, jo cena joprojām ir lielāka nekā pirms lielā pīķa. Turklāt ASV zāģbaļķu biržas cena ir atkal sākusi kāpt.

Egles papīrmalka, gulšņi

2018. gadā cena augstākajā punktā bija par 60EUR. Šobrīd tā ir 34EUR līmenī, kas ir normāla cena un jācer, ka pie šīs cenas arī stabilizēsies. Zviedrijā jau vairākus gadus cena ir 33-34EUR un netiek mainīta. Savukārt skujkoku gulšņi šobrīd ir ap 70EUR.

Malka, šķelda

Malkas cenas tendences ir līdzīgs ir visos reģionos. Šobrīd Rīgas ostā cena ir 28EUR, savukārt granulu rūpnīcās 25-26EUR. Vietējā pašvaldību cenu konkursos nosolītā cena varētu būt mazāka – bet tur ir labāka uzmērīšana un tas šo cenu izlīdzina.

Pateicoties Baltkrievijas politikai, sankciju rezultātā tiek ierobežots imports. Viss liecina, ka šķeldas cenas kāps, jo resurss būs vajadzīgs. Cenu, protams, ietekmēs ziema, bet jau šobrīd alternatīvo enerģijas resursu cenu kāpums nevar neietekmēt arī koksnes kā enerģijas resursa cenu. Ļoti daudz izstrādātāji, arī kooperatīvs iepriekš atstāja zarus ceļā – jo nebija ekonomiska pamatojuma, šobrīd šī situācija mainās. Šķeldas un malkas tirgū varētu būt interesanta ziemas otra puse, auksta laika gadījumā – pat ļoti interesants. Šobrīd atsākam gatavot šķeldu cirsmās, kas ir pie ceļa un ja to atļauj citi apstākļi.

Informāciju sagatavoja Mārcis Saklaurs, kooperatīva ražošanas daļas vadītājs


ManaBalss.lv iniciatīva par taisnīgu kompensāciju

Atbalsti taisnīgu kompensāciju par mikroliegumu izveidošanu!

ManaBalss.lv iniciatīva: "Taisnīgi kompensēt mikroliegumu radītos zaudējumus"

Skandināvu pieredze rāda, ka vislabāk dabas aizsardzību izdodas panākt, ja paši īpašnieki ir priecīgi par lieguma izveidošanu. Atbalsti ManaBalss.lv iniciatīvu: “Taisnīgi kompensēt mikroliegumu radītos zaudējumus”! Saite šeit: https://manabalss.lv/i/2161.

Par iniciatīvu

Iniciatīvas iesniedzējs:  Aivars Jakobsons

Pamatojums: “Vēlos panākt, lai meža īpašniekiem tiek pilnvērtīgi kompensēti zaudējumi, ko rada mikroliegumu izveide viņu īpašumos.

Tāpēc likumdošanā ir jānosaka, ka, veidojot mikroliegumus un līdz ar to ierobežojot saimniecisko darbību mežā, tiek noteikta taisnīga atlīdzība par šiem ierobežojumiem un ka tā atbilst kokmateriālu tirgus cenai. Pašreiz noteiktā “Natura 2000” kompensāciju sistēma ir nepietiekama. Piemērs: man piederošā mežā, kuram uzlikts mikrolieguma statuss sakarā ar to, ka tur ir augs, kam šī ir vienīgā atradne Latvijā, ar 2021. gadu pēc meža apsaimniekošanas projekta datiem iespējams nocirst ap 1000 kubikmetru koksnes. Naudas izteiksmē tas būtu vairāki desmiti tūkstoši eiro. Tajā pašā laikā man kā kompensāciju par šo meža nogabalu gadā maksā dažus simtus eiro. To summu, ko es saņemtu, mežu nocērtot šodien, es kompensācijās saņemšu pēc 40-50 gadiem. Protams, ka es kā pensionārs to nepiedzīvošu.

Pēdējos gados pēc veiktās dabas vērtību revīzijas visā valsts teritorijā dabas liegumi tiek veidoti masveidā. Līdz ar to vairojas cilvēku skaits, kam reāli atņemtas tiesības rīkoties ar savu īpašumu – lasi: naudu! Šīs iniciatīvas atbalsts parādīs šo cilvēku patieso skaitu. Galvenais sabiedrības ieguvums no šāda grozījuma būs apstiprinājums, ka Latvija ir demokrātiska valsts, kurā tiek cienītas pilsoņu tiesības uz ienākumu gūšanu no sava privātīpašuma.”


Rāmavas izstāde 2021

Izstāde "Lauksaimniecības un meža tehnika 2021"

Izstāde Lauksaimniecības un Meža tehnika 2021. 29.09-2.10, 10:00-17:00. Izstāžu kompeksā Rāmava

Arī šogad kooperatīvs piedalās lielākajā Latvijas lauksaimniecībai un mežsaimniecībai veltītajā izstādē “Lauksaimniecības un meža tehnika 2021”, kas norisināsies no 2021. gada 30. septembrim līdz 1.oktobrim. Izstāde apmeklētājiem būs atvērta no 10:00 līdz 17:00.

Kooperatīva darbiniekus varēsiet atrast lielās halles dienvidu pusē, stenda numurs D66.

1. oktobrī, pulksten 13:15 izstādes ietvaros būs arī mūsu kolēģa Mārča Saklaura lekcija “Kopšanas cirtes priekšnoteikums vērtīgam nākotnes mežam.”

Izstādes apmeklējums notiek “zaļajā režīmā” tikai ar derīgiem Covid-19 sertifikātiem par pabeigtu vakcināciju vai pārslimotu Covid-19 pēdējā pusgada laikā (izņemot bērniem līdz 12 gadu vecumam).


MPKS “Mežsaimnieks” iecelta jauna valde – 3 cilvēku sastāvā !

MPKS “Mežsaimnieks” iecelta jauna valde – 3 cilvēku sastāvā !

 

2021. gads kooperatīvajā sabiedrībā “Mežsaimnieks” ir iezīmējies kā būtisku pārmaiņu gads. Lai kooperatīvs spētu veiksmīgi attīstīties un turpinātu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus tā 860 biedriem, bija nepieciešamas izmaiņas vadības stratēģijā.

Noslēdzot pārvaldes reformu ar šāgada 1. septembri meža īpašnieku kooperatīvā MEŽSAIMNIEKS darbu sāk jaunā valde, ko veido divi pašreizējie darbinieki Andis Malējs (Biznesa sistēmu risinājumu un mārketinga nodaļas vadītājs) un Mārcis Saklaurs (Mežizstrādes nodaļas un ražošanas procesa vadītājs) , kā arī valdes priekšsēdētājs Māris Dreija.

Dreija ir līdzšinējais kooperatīva biedrs un kopš 2016. gada ir finanšu analītiķis uzņēmumā Motio, SIA kā arī līdzīpašnieks uzņēmumam EchoTech, SIA no 2015.gada.

Sveicam jauno valdi! Kopā apsaimniekot - izdevīgāk! #kopaizdevigak

valdes kontakti: https://www.mezsaimnieks.lv/kontakti-rekviziti/


Koksnes tirgus apskats 2021, vasara 

Koksnes tirgus apskats 2021, vasara 

 

        1. Vispārējā situācija nozarē 

Tirgus nestandarta situāciju, parasti, raksturo vairāku apstākļu sakritība. Arī šobrīd koksnes tirgū, pārklājoties dažādiem globāliem apstākļiem, ir būtiski ietekmēta kokmateriālu cena. Šajā gadījumā ar īpaši lielu plusa zīmi meža īpašniekiem.  Īsumā par pasaules tirgu ietekmējošiem faktoriem: 

  • COVID-19 ietekme - mazāki mājsaimniecību tēriņi ceļošanai, lielāki māju būvniecībai un remontiem 
  • ASV ievedmuitas dubultošana koksnes produktiem no Kanādas 
  • Krievijas izvedmuitas paaugstināšana koksnei ar 2022.gada 1.janvāri un savlaicīgu normu ieviešana 
  • Baltkrievijas ''izgājieni'' 
  • Ķīnas pieprasījuma nemainīgums 

Paralēli notiek pieaugošs pieprasījums būvniecības sektorā, kā arī lēnām atgriežas pieprasījums koksnes enerģijas un celulozes sektoros. 

        2. Skujkoku zāģbaļķu cenas 

Līdz šim ir fiksēts absolūti augstākais priežu un egļu zāģbaļku cenu līmenis. Nereti pircēji maksā pat līdz 150euro/m3 par konkrētu diametru un garumu nogriežņu piegādāšanu. Vidēji zāģbaļķu cena ir no 120 līdz 140euro/m3 robežās. Sīkbaļķi aptuveni 100 euro līmenī. 

        3. Bērza finierkluču cenas 

Bērzu finierkluču pieprasījums ir atbilstošs sezonalitātei un pagaidām mēreni piesardzīgs. Sliktākas finierkluču partijas vidējā cena ir nedaudz zem 70euro/m3, labākās virs 80euro/m3. Tas ir cieši saistīts ar pareizu tehnoloģisko procesu, kvalitātes prasību izpildi un stumbru kvalitāti. Loģiski, šādas prasības ir vienmēr, tomēr, vasaras periodā ar regulārām lietus gāzēm un karstuma viļņiem, ir jābūt piesardzīgiem, lai nesamazinātos koksnes kvalitāte un tādējādi cena.

        4. Apses un melnalkšņu cenas 

Nemainīgi stabila. Atsevišķos reģionos ir jūtams lielāks pieprasījums pēc apses, kur vidējā kravas vērtība var būt pat 75euro/m3. Bet vidēji tā turas 55 – 60euro/m3, melnalksnis – 45euro/m3. 

        5. Papīrmalkas cenas 

Gan bērza, gan skuju koku, gan apses papīrmalkai cena pēdējos 2 mēnešus ir redzams mērens cenu pieaugums. Atsevišķos gadījumos bērza papīrmalka sasniedz pat 46euro/m3, skuju koku 34euro/m3. Tomēr vidēji tā ir 44euro/m3 un 32euro/m3 robežās. Apses papīrmalka Rīgā: 32euro/m3. 

        6. Malkas cenas 

Malkas pieprasījums atgriežas! Gan plātņu rūpnīca Rīgā, gan granulu ražotāji reģionos, gan ostas pieprasa malku, kas veicina patēriņa rašanos. Cena ir no 24 līdz 29 euro/m3. Atsevišķos gadījumos zemāka cena var nozīmēt labāku uzmērījumu. Tādēļ jāvērtē pircēju piedāvātie nosacījumi kopumā. 

        7. Kopsavilkums / ieteicamā rīcība meža īpašniekiem 

Sekojoši darbi: 

1) apsekot savu mežu vai komunicējot ar savu mežkopi lūgt viņam to veikt; 

2) saplānot ar savu mežkopi veicamos darbus; 

3) noteikti plānā ietvert ciršanas apliecinājumu sagatavošanu egļu, priežu, kā arī ''malkas'' nogabaliem; 

4) var sagatavot arī bērzu nogabalus ciršanai, tomēr šis būtu jāatliek uz vasaras otru pusi; 

5) nezinot ārējo faktoru izmaiņas koksnes tirgū, veikt priežu un egļu audžu ciršanu. 

Atgādinām, ka šobrīd ir nepieredzēti augstas cenas skujkoku tirgū! Salīdzinājumam, 2020.gada 20.maijā vienā no Latvijas lielākajām kokzāģētavām augstākā skujkoku baļķa cena bija 71 euro/m3. 

Piesardzīgi norādām, ka faktiski ir beigusies Dabas skaitīšana Latvijā. Nav zināms, kādi lēmumi tiks pieņemti uz bioloģiski vērtīgajām mežaudzēm un vai to īpašniekiem tiks paredzēta atbilstoša kompensācija, ja valsts noteiks minētajās audzēs mežsaimniecisko darbu aizliegumu. 

 

"Mežsaimnieks" ražošanas procesa vadītājs Mārcis Saklaurs

 


Aizvadīts seminārs: "Vabole, kas apēd mežu | MIZGRAUZIS"

24. maijā norisinājās "Mežsaimnieks" organizēts seminārs tā biedriem - īpašniekiem:

" Vabole, kas apēd mežu | MIZGRAUZIS ".

Turpinot pagājušajā gadā iesākto, "Mežsaimnieks" ik mēnesi pulcē tā biedrus - īpašniekus uz semināru un diskusiju par meža īpašniekam aktuālām tēmām. Ražošanas procesa vadītājs Mārcis Saklaurs un meža etnomologs, vadošais “Silava” pētnieks Agnis Šmits dalījās pieredzē par mizgraužu radītajām problēmām, to laicīgu konstatēšanu un kā rīkoties, kad tā pamanīta audzē.

Par šo tēmu lasiet arī žurnāla "Saimnieks" maija numurā.

Semināra ierakstu iespējams noskatīties šeit: https://www.mezsaimnieks.lv/seminaru-ieraksti/ 

 

 

 


Mainīta Kurzemes reģionālā biroja adrese!

Informējam, ka "Mežsaimnieks" Kurzemes reģionālais birojs ir pārcēlies no Alsungas uz Kuldīgu. Pieaugot biedru - īpašnieku skaitam šajā reģionā, vēlamies kļūt pieejamāki un vieglāk sasniedzami.

Kurzemes biroja jaunā adrese: Pilsētas laukums 4 - 201, Kuldīga.


"Mežsaimnieks" pulcē vairāk kā 100 biedrus izzinošā seminārā par ES atbalsta piesaisti meža īpašuma apsaimniekošanā.

25. martā  norisinājās  MPKS “Mežsaimnieks” attālinātais seminārs kooperatīva biedriem "Jaunaudžu retināšana piesaistot ES finansējumu".  Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" seko līdzi aktualitātēm nozarē un informē par tām savus biedrus - īpašniekus. Ir zināms, ka 2021. gada pavasarī būs iespēja pieteikties Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju projektam - "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai", kur norisināsies pieteikšanās 6. kārtai. Atbalsta lielums plānots 264.00 EUR apmērā uz vienu hektāru lielu platību un projektā lielākas priekšrocības būs meža īpašniekiem, kuru īpašums ir līdz 25 ha.

Semināra sākuma daļā Artis Vaivods iepazīstināja klausītājus ar projekta nosacījumiem un aizpildāmajām veidlapām, kā arī sniedza ieskatu niansēs, kam jāpievērš uzmanība projekta dokumentācijas sagatavošanā. Semināra otrajā daļā pievienojās Mārcis Saklaurs un norisinājās diskusijas par jaunaudžu retināšanas darbiem. Svarīgi uzsvērt, ka semināra laikā bija iespējas dzirdēt un redzēt reālus piemērus, kur, piesaistot ES finansējumu, jaunaudžu retināšana realizēta veiksmīgi un šobrīd meža īpašnieks jau var baudīt ekonomisko labumu, no konkrētā īpašnuma.  Semināru vadīja Artis Vaivods – “Mežsaimnieka” Latgales reģiona biroja vadītājs un Mārcis Saklaurs – ražošanas procesa vadītājs.

Visus semināra ierakstus iespējams noklausīties šeit: https://www.mezsaimnieks.lv/seminaru-ieraksti/ 


Mežsaimnieks organizē semināru par ES finansējuma piesaistīšanu jaunaudžu retināšanai 2021. gadā

Šī gada 25. martā, kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" rīko tiešsaistes semināru saviem biedriem - īpašniekiem par ES fondu finansējuma piesaistīšanu jaunaudžu retināšanai 2021. gada pavasarī. Jau kopš kooperatīva darbības uzsākšanas, viens no būtiskiem pakalpojumu sniegšanas virzieniem, ir ES atbalsta programmu īstenošana mežu apsaimniekošanā. Šis gads nav izņēmums, šobrīd tiek noslēgti vairāki valdošo sugu nomaiņu projekti un apmežošanas projekti, bet jau pavasarī plānots uzsākt jaunaudžu retināšanas projektu. Projekts 'Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai' tiks īstenots sadarbībā ar  LAD (lauku atbalsta dienests) un detalizēta informācija gaidāma aprīļa beigās.

Kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks” saviem biedriem piedāvā sagatavot visu nepieciešamo Eiropas finansēto mežsaimniecības projektu dokumentāciju. Mūsu cenas par šo pakalpojumu ir sekojošas: – dokumentācijas sagatavošana ieskaitot skici – 30 eiro/ha +PVN, minimālā summa 40 eiro + PVN; – skices sagatavošana, ja dokumentāciju gatavo pats īpašnieks – 20 eiro/ha + PVN, minimālā summa 30 eiro + PVN; -ja mūsu sagatavotais projekts konkursa rezultātā nav saņēmis Eiropas finansējumu – 0 eiro/ha; Biedriem bez maksas izsniedzam izziņas par biedra statusu kooperatīvā, kas pie projektu vērtēšanas dod papildus desmit punktus.

Esam izsūtījuši uzaicinājumu uz semināru kooperatīva biedriem. Ja kādu iemeslu dēļ, tas nav Jūs sasniedzis, lūdzam mūs informēt: kristine.paegle@mezsaimnieks.lv


1 miljons jaunu sākumu Latvijas mežos - meža īpašniekiem piederošā kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks” iestāda 1 miljonu koku !

Koksnes stādu jautājums aktualizējas ik gadu un tie joprojām ir deficīta jeb grūtas pieejamības produkts Latvijas tirgū. 2020. gadā “Mežsaimnieks”  savu biedru īpašumos iestādīja 1 130 980 stādu. Valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls “Šāds apjoms ir patiesi liels gandarījums mums pašiem. Šobrīd kooperatīvā ir apvienojušies 740 privāto mežu īpašnieku, tas nozīmē, ka pagājušajā gadā esam iestādījuši 1528 kokus uz katru mūsu kooperatīva biedru. ”

Kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks” katru gadu apkopo savu biedru vajadzības pēc stādiem un veic to centralizētu iepirkšanu. Sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži” kooperatīvam ir slēgta vienošanās par stādu rezervēšanu uz priekšu. Meža stādus biedru vajadzībām kooperatīvs iepērk arī no Lietuvas valsts mežiem un privātām kokaudzētavām Polijā. Galvenais iemesls sadarbībai tieši ar šiem stādu ražotājiem ir viņu spēja nodrošināt stabili augstu saražoto stādu kvalitāti un lielus stādu daudzumus.

Ilgtspējīga meža apsaimniekošana ir “Mežsaimnieka” prioritāte.

Grigorijs Rozentāls: “Mēs ejam ceļu, kurā ne tikai sniedzam pakalpojumus kooperatīva biedriem, bet arī mācām un izglītojam privāto mežu īpašniekus jēgpilnā – ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā. Šādu mikroklimatu cenšamies attīstīt un noturēt. Mums tas ir svarīgi – pieņemt lēmumus kopā ar atbildīgiem mežu īpašniekiem”.

Grigorijs Rozentāls: “Katrs iestādīts koks, katra jaunaudze nozīmē jauna meža sākumu. Privāto mežu īpašniekam tas ir ne tikai pirmais solis ekonomiskā mērķa virzienā, bet arī sentimentāla vērtība. Esam pateicīgi, ka tieši mums uzticēts  būt daļai no viena miljona jaunu sākumu.“

Līdz ar biedru skaita pieaugumu, 2021. gada stādīšanas sezonā plānots iestādīt vairāk stādu kā pērn.


MPKS "Mežsaimnieks" un Zemnieku Saeimas seminārs "Kā efektīvi apsaimniekot savu meža īpašumu"

Seminārs "Kā efektīvi apsaimniekot savu meža īpašumu | MPKS “Mežsaimnieks” un Zemnieku Saeima" 04.02.2021

4. februārī norisinājās ZSA un MPKS “Mežsaimnieks” attālinātais seminārs lauksaimniekiem par mežiem – kā efektīvāk apsaimniekot savu īpašumu. Par kooperatīva priekšrocībām stāstīja MPKS “Mežsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls. Savukārt MPKS “Mežsaimnieks” ražošanas procesa vadītājs Mārcis Saklaurs iepazīstināja ar vidēja vecuma audzes kopšanu un koksnes tirgus situāciju. Pasākums organizēts projekta “CONSOLE” ietvaros.

Citu aktuālu semināru ieraksti pieejami šeit: https://www.mezsaimnieks.lv/seminaru-ieraksti/

 

https://www.youtube.com/watch?v=z-OQCdnGPYg&feature=youtu.be


Meža īpašniekiem piederošās kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” biedru skaits pārsniedz 700 !

“Mežsaimnieks” kooperatīvā iesaistīto meža īpašnieku skaits jau tuvojas pirmajam tūkstotim un tas ir strauji augošs! Pieprasījums pēc pašiem meža īpašniekiem piederošām meža apsaimniekošanas organizācijām, kas pret visiem īpašniekiem izturas vienādi un necenšas uz kāda nezināšanas nopelnīt, ir liels.

Meža īpašnieki, kas apvienojušies kooperatīvā “Mežsaimnieks”, savus mežus apsaimnieko ar ilgtermiņa redzējumu īpašnieka izvirzītā saimnieciskā mērķa sasniegšanai. Pie tam, apsaimniekot meža īpašumus kopā, ir izdevīgāk! MPKS “Mežsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls: “ Kooperatīvā sabiedrība tika izveidota, lai īpašniekam būtu viegli apsaimniekot savu īpašumu, nevis izvēlēties to pārdot. Mēs strādājam sadarbojoties ar meža īpašniekiem, lai īpašums nes ne tikai estētisku baudījumu, ne tikai dod vietu, kur īpašniekam pastaigāt, palasīt sēnes, ogas, bet dod arī ekonomisko atdevi, jo zemei, kas Tev pieder, ir jādod īpašniekam ekonomiska atdeve. Īpašuma apsaimniekošana prasa zināšanas un pieredzi, tāpēc mēs esam pieejami, lai meža īpašniekam sniegtu atbalstu no nozares profesionāļu skata punkta. Jau šobrīd esam kļuvuši par būtisku Latvijas meža nozares sastāvdaļu un, īstenojot ES fonda piesaistīto finansējumu, bezmaksas sniedzam konsultācijas meža īpašniekiem mežsaimniecības jautājumos.”

Meža īpašnieku kooperācija jau daudzus gadu desmitus ir galvenais privāto mežu apsaimniekošanas paņēmiens Skandināvijas valstīs, kur katrs trešais meža īpašnieks koksni pārdod un mežsaimnieciskos pakalpojumus iepērk caur kooperatīvajām sabiedrībām. Arī Igaunijā šodien jau pāri par desmit tūkstošiem meža īpašnieku strādā caur meža īpašnieku kooperatīviem un apvienībām.

Par vienu no virsmērķiem “Mežsaimnieks” izvirza meža īpašnieku tīklošanās pasākumus un pieredzes apmaiņas projektus, kuros šobrīd tiešsaistes vidē pulcē krietnu skaitu kooperatīva biedru. Valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls par pieredzes apmaiņas nozīmīgumu meža apsaimniekošanas jautājumos: “Ne visi meža īpašnieki ir labi mežkopji, ne visi ir labi tirgotāji. Mūsu misija ir palīdzēt meža īpašumu apsaimniekošanā tiem, kam šāda palīdzība ir nepieciešama. Iepriekšējais gads, līdz ar izmaiņām ikdienā, ir veicinājis mūs pievērsties sadarbībai ar klientiem ne tikai mežā, bet arī tiešsaistes vidē, kur pārrunājam aktuālo meža apsaimniekošanā.”

 

Tiešsaistes semināru ieraksti skatāmi šeit: https://www.mezsaimnieks.lv/seminaru-ieraksti/

 

 


Kokvedējs. Augšgala krautuve. Mežizstrāde.

Seminārs biedriem "Koksnes tirgus situācija"

Meža īpašnieku kooperatīvs Mežsaimnieks tiešaistes vidē pulcē vairāk kā 60 kooperatīva biedrus uz informatīvu semināru ‘Koksnes tirgus situācija’. 

Esam uzsākuši informatīvu semināru ciklu par kooperatīva mežu īpašniekiem aktuālām tēmām. 29. 10. norisinājās pirmais seminārs, kur ražošanas procesa vadītājs Mārcis Saklaurs iedziļinājās tādos tematos kā: 

  • kokmateriālu cenas un cenu svārstību ietekmējošie faktori 
  • maksimālās vērtības iegūšana no noteiktu sugu un sortimenta pārdošanas 
  • būtiski ieguvumi esot Mežsaimnieka kooperatīva biedram 

Šobrīd mums uzticas vairāk nekā 650 privāto mežu īpašnieki, kuriem piedāvājam mežkopības un mežistrādes pakalpojumus gūstot maksimālo iespējamo vērtību ilgtspējīgai saimniekošanai īpašumā, lai tas kalpotu kā ienākumu avots iltermiņā. Aicinām biedrus sekot līdzi aktuālajai informācijai par nākošā semināra norises datumiem. 

Šeit iespējams noskatīties semināru ‘Koksnes tirgus situācija’: 

Kokvedējs. Augšgala krautuve. Mežizstrāde.

Koksnes tirgus apskats. 2020. gada rudens

Koksnes tirgus apskats. 2020. gada rudens.

Koksnes tirgus apskats. 2020. gada rudensLatvijas koksnes tirgus vienmēr ir bijis absolūti pakļauts Pasaules tirgus pieprasījuma tendencēm. Latvijas kokrūpniecība un vietējais patēriņš ir cieši saistīts ar globālajām izmaiņām. Tātad kādas vēsmas notiek ārpus Latvijas industrijā, tās momentāni atspoguļosies Latvijas koksnes pieprasījumā un attiecīgi cenās. Tādējādi Latvija pasaules koksnes tirgū ir “spot market” (mirkļa tirgus). Lai arī ļoti neliels, tomēr ļoti fleksibls un pakļaujas jebkurām straujām izmaiņām.

Minētie apstākļi mums meža īpašniekiem liek būt modriem un gudri realizēt savos mežos izaudzēto koksni. Lielāki īpašnieki, kuri spēj nodrošināt savu mežsaimnieku, seko līdzi paši, tomēr vidējais Latvijas meža īpašnieks, kas ir vairāk kā 90% no kopējā skaita to uztic profesionāļiem kā kooperatīvam Mežsaimnieks vai paļaujas uz savām sajūtām un cerību, ka viss taču būs labi. Tomēr ikdienā nesekojot tirgus tendencēm gan pa sugām, gan nogriežņu grupām un citām specifiskajām prasībām, meža īpašnieki gadiem audzēto mežu atdod par neadekvāti zemu cenu.

Turpmāka mežsaimniecības attīstība klimatu pārmaiņu jeb ziemas neesamības dēļ būs lielu izaicinājumu priekšā, attiecinot tieši to uz koksnes transportu. Tādēļ, jo sarežģītāki apstākļi mežā, jo mazāks piedāvājums vietējā tirgū un attiecīgi arī augstāka cena. Šo sakarību jau kādu laiku pierāda cenu kāpums gan finierklučiem, gan zāģbaļķiem un vēl virknei sortimentu.

Tirgus apskatā pievēršamies galvenajiem kokmateriālu sortimentiem, tirgus tendencēm un to ietekmējošajiem apstākļiem.

Bērza finierkluči

Jau no vasaras vidus ir  liels pieprasījums pēc šī materiāla . Parasti vasara ir ''tukšais'' periods, bet ne šogad. Bērza finierkluču pārstrādātāji Latvijā, kas ir ļoti atkarīgi no vietējiem resursiem, konkurējot ar apaļkoku eksportētājiem, ir ievērojami cēluši cenas, kas bērzu mežu īpašniekiem ļauj pieklājīgi nopelnīt un atgūt mērķtiecīgās investīcijas savā mežā.

Skujkoku zāģbaļķi

Pēdējos divus mēnešus  visas lielākās zāģētavas  palielina cenas. Reģionāli atšķiras to noliktavu apjoms, kas nedaudz koriģē cenu. Atsevišķās vietās veidojas pieprasījums pēc tievās dimensijas zāģbaļķiem, kas ļauj mums daudz rūpīgāk šķirot papīrmalku un samazināt tās īpatsvaru cirsmā. Arī mazās kokzāģētavas, saskaroties ar resursu trūkumu, ir spiestas sekot lielo spēlētāju noteikumiem, kas kārtējo reizi atstāj pozitīvu ietekmi uz mūsu mežos esošās koksnes realizāciju.

Gulšņi  (zemas kvalitātes skujkoku zāģbaļķi)

Pēdējā mēneša laika ir palielināta cena. Konkurējot ar Rīgā un Liepājā esošajiem apaļo kokmateriālu eksportētājiem, vietējie ražotāji ir spiesti celt cenas, lai iegūtu koksni.

Apses, ozola un melnalkšņu zāģbaļķi

Nozīmīgs tirgū deficīts ir kvalitatīvi apses zāģbaļķi, to cenu nemainīgi ir gana augsta. Līdzīgi pārstrādātāju interese ir par melnalkšņu un ozola zāģbaļķiem.

Papīrmalka, malka

Tirgū ir stabils pieprasījums pēc bērza papīrmalkas un turas nedaudz zem 40 EUR/m3. Negatīvāka situācija ir ar malku un skujkoku papīrmalku, kurai tirgū ir ļoti neliels pieprasījums gan silto laika apstākļu dēļ, gan Covid-19 izraisīto seku dēļ (būtiski krities pieprasījums pēc biroja papīra), gan Centrāleiropā esošo mizgraužu postu. Apses papīrmalkas tirgus šobrīd ir neaktīvs, bet novembrī var notikt korekcijas šajā ziņā.

Koksnes tirgus aktuālo cenu apskatu var apskatīt šajā saitē: https://www.mezsaimnieks.lv/koksne

Apskatu sagatavoja:

Mārcis Saklaurs, ražošanas daļas vadītājs


Kontakti

Mārcis Saklaurs (ražošanas daļas vadītājs), tel. +371 26612520, e-pasts: marcis.saklaurs@mezsaimnieks.lv


Kooperatīvs risina samilzušo stādu problēmu

Panevēžu kokaudzētava. Egļu stādi.Meža īpašnieki 2020./2021. gada stādīšanas sezonā ir saskārušies ar izaicinājumu iegūt kvalitatīvus stādus savu mežu atjaunošanai. Lai rastu risinājumu, meža īpašnieku kooperatīva “Mežsaimnieks” mežkopji šodien devās uz Lietuvas kokaudzētavām, lai pirms stādu iegādes novērtētu to kvalitāti.

Meža īpašnieki, kas apvienojušies kooperatīvā “Mežsaimnieks”, savus mežus apsaimnieko ar ilgtermiņa redzējumu, tādēļ ir svarīgi pēc mežizstrādes darbiem mežu atjaunot, stādot augstvērtīgus stādus. Nākamajā stādīšanas sezonā, kas sākas šoruden un beidzas nākamajā pavasarī, kooperatīva biedru mežos paredzēts iestādīt vairāk nekā 800 tūkstošus stādu, pārsvarā egles, bērzus un priedes.

Latvijas meža stādu tirgū jau vairākus gadus novērojams pieaugošs stādu deficīts. Kooperatīvs sadarbojas ar vairākām Latvijas kokaudzētavām, tajā skaitā ar AS “Latvijas valsts meži”, kam pieder lielākās kokaudzētavas. Tomēr tās vairs nespēj nodrošināt privātā sektora pieprasījumu un stādi jārezervē vismaz gadu iepriekš.

Kooperatīvs, meklējot risinājumu, trūkstošo daļu stādu plāno iepirkt no Lietuvas valsts mežu apsaimniekotāja “Valstybinių miškų urėdija” kokaudzētavām. Paredzēts no Lietuvas iegādāties kopā vairāk nekā 500 tūkstošus stādu. Šā gada 8. septembrī kooperatīva mežkopji devās uz Lietuvu, lai pārliecinātos par pērkamo stādu kvalitāti. Vizītes ietvaros tika apmeklētas kokaudzētavas Panevēžā, Anīkščos un Dubravā.

Kooperatīva valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls par redzēto Lietuvas vizītē: “Lietuviešiem kokaudzētavas ir būtiski mazākas nekā mēs esam pieraduši redzēt Latvijā. Lietuvas valsts meži tika dibināti pirms diviem gadiem un šobrīd vēl noris darbs pie kokaudzētavu attīstības stratēģijas. Kokaudzētavas vēl tikai mēģina, eksperimentē un mācās no savām kļūdām. Stādus pie lietuviešiem ir iegūstami, bet ir gan ļoti labas, gan ne tik labas kvalitātes stādi, tādēļ jābrauc ir jāskatās.”


Pirmie 2019. finanšu gada rezultāti.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" 2019. finanšu gadu ir pabeigusi ar 7,25 miljonu eiro apgrozījumu. Tas ir par 11,5 procentiem vairāk kā iepriekšējā gadā. No mūsu biedru mežiem pārdotās apaļkoksnes apjoms gada laikā sastādīja 141 tūkstoti kubikmetru, kas ir par 33 procentiem vairāk nekā 2018. gadā. Pārdoti tika arī 37 tūkstoši berkubu ciršanas atlieku. Gada laikā biedru skaits ir pieaudzis no 354 uz 546. Biedru īpašumā šobrīd ir ap 12 tūkstošiem hektāru meža visā Latvijā.


ELFLA projekts pasākumā “Ražotāju grupu un organizāciju izveide”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mērķis: veicināt Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības veidošanos un efektīvu darbību centralizētas pirmapstrādes un tirgus izpētes nodrošināšanā, produkcijas realizācijā, kā arī jauno noieta tirgu apgūšanā.

Projekts Nr. 15-00-A00901-000003

MPKS Mežsaimnieks projekta īstenošanas laiks – no 2015.gada jūnija līdz 2020.gada maijam. Kopējais finansējums – 252 585 EUR, tai skaitā 100% ES finanšu līdzekļi. Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/rural-development-2014-2020/index_lv.htm


ELFLA projekts pasākumā "Ražotāju grupu un organizāciju izveide"

MPKS Mežsaimnieks projekta īstenošanas laiks – no 2015.gada jūnija līdz 2020.gada maijam. Kopējais finansējums – 252 585 EUR, tai skaitā 100% ES finanšu līdzekļi. Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē(  http://ec.europa.eu/agriculture/rural-development-2014-2020/index_lv.htm).


ELFLA LEADER projekts "Kooperatīvās sabiedrības "Mežsaimnieks" darbības pilnveidošana"

 

 

 

 

 

 

 

 

MPKS Mežsaimnieks īsteno ELFLA Latvijas LAP 2014.-2020.gadam apakšpasākuma: 19.2 “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes: 19.2.1 “Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas” projektu “Kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” darbības pilnveidošana”. Projekts tiek īstenots 2017.gadā, tā ietvaros plānots iegādāties datortehniku un saimnieciskos pamatlīdzekļus sabiedrības pamatdarbības nodrošināšanai, kā arī īstenot mārketinga aktivitāts. Projekta attiecināmās izmaksas 9262.71 EUR, tai skaitā 80% ES līdzfinansējums.


ELFLA pasākums "Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi"

MPKS “Mežsaimnieks” sadarbībā ar MPKS “L.V.Mežs” īsteno Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” projektu ( ID Nr.ZM/2016/24_ELFLA), kā ietvaros tiks īstenotas apmācības mežsaimniecības nozarē iesaistītām juridiskām vai fiziskām personām. Projekts tiks īstenots divu gadu laikā. Projekta kopējais finansējums 42 500 EUR, tai skaitā 100% ELFLA finansējums. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests


ELFLA pasākums “Atbalsts konsultāciju pakalpojumu izmantošanas veicināšanai II”

MPKS “Mežsaimnieks” sadarbībā ar MPKS “L.V.Mežs” un MPKS “Vidzeme” īsteno Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai apakšpasākuma “Atbalsts konsultāciju pakalpojumu izmantošanas veicināšanai” projektu, kā ietvaros tiks nodrošināti konsultāciju pakalpojumi mežsaimniecības nozarē iesaistītām juridiskām vai fiziksām personām, kā arī fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību mežsaimniecības nozarē, vai meža zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Minimālais konsultāciju saņēmēju skaits projekta ietvaros plānots vismaz 122, projekta īstenošanas laiks – līdz 2018.gada martam. Kopējais finansējums pasākumam visiem projekta partneriem kopā ir 118814,00 EUR. No 2018.gada maija MPKS Mežsaimnieks sadarbībā ar MPKS “L.V.Mežs” un MPKS “Mūsu mežs” īsteno jaunu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai apakšpasākuma “Atbalsts konsultāciju pakalpojumu izmantošanas veicināšanai” projektu, kurš tiks īstenots 4.5 gadu laikā. Kopējais finansējums pasākumam visiem projekta partneriem kopā 175 000 EUR.

Vairāk par Eiropas Komisijas Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) skatīt šeit.


Gada nogales informatīvie semināri

Šajā gada nogalē biedrība “Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs” rīko trīs informatīvus pasākumus. Pirmais notiks jau pirmdien, 16. decembra vakarā kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” birojā Alsungā. 19. decembrī, pēc tieši tādas pat programmas, notiks pasākumi Mežzinātnes institūtā "Silava" Salaspilī (pa dienu) un kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” Valmieras birojā (vakarā). Pasākumus finansē Meža attīstības fonds. Ar pašu pasākumu programmu varat iepazīties šeit: Lai mēs labāk varētu prognozēt dalībnieku skaitu, lūgums visiem, kas vēlas kādā no pasākumiem piedalīties, atsūtīt īsu e-pastu mūsu lietvedei uz adresi liene.macpane@mezsaimnieks.lv, norādot vietu, kurā piedalīsieties. Priecāsimies Jūs redzēt klātienē kādā no semināriem.


Erasmus+ projekts "Network of knowledge for efficient private forests"

 

 

 

 

Erasmus+ Stratēģisko partnerību projekts 2018

Erasmus+ Stratēģisko partnerību projekts “Network of knowledge for efficient private forests”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” dibinātajai biedrībai “Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs”, kuras darbības galvenie mērķi ir veicināt meža īpašnieku kooperāciju un izglītošanu, apstiprināts Eiropas Komisijas Mūžizglītības programmas Erasmus+ Stratēģisko partnerību projekts “Network of knowledge for efficient private forests” (“Zināšanu apvienība privāto mežu efektīvākai apsaimniekošanai”).

Biedrības sadarbības partneri projektā – Slovēnijas Mežsaimniecības institūts, Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte, Katalonijas Meža zinību un tehnoloģiju centrs (Spānija) un Igaunijas Meža īpašnieku biedrība. Projekta mērķis ir veicināt Eiropas meža īpašnieku izglītošanu, lai nodrošinātu kvalitatīvu meža apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanu. Plānotās aktivitātes: inovatīvu izglītojošu un interaktīvu materiālu izveide meža īpašniekiem par meža apsaimniekošanu visās projekta partneru valstīs, pieredzes apmaiņas pasākumi, semināri un konferences.

Projekta ilgums  – 3 gadi, biedrības finansējums projektā 51 690 EUR.

 

Net4Forest – Network of knowladge for efficient private forests

 

Network of knowledge for efficient private forests (Net4Forest) is Erasmus+ project, which started on 01.09.2018 and will last 3 years. It includes institutions from Slovenia, Estonia, Latvia, Sweden and Spain. Applicant organisation is the Slovenian Forestry Institute (SFI), other organisations involved are Foundation Centre for Support of Forest Owner Cooperation (Latvia), Estonian Private Forest Centre (Estonia), Swedish University of Agricultural Sciences (Sweden) and Forest Science and Technology Centre of Catalonia (Spain).

The main purpose of this project is to educate trainers and forest owners. Private forest owners own the majority of forest land in most European countries and consequently a high proportion of harvested wood volume comes from private estates. Although literature about efficient forest products marketing and evaluation of forest services is available widely in EU, there is a big deficit in information, guidelines and training materials for forest owner´s practical education, training and use. The aim of this project is to make their decisions suitable and professionally crafted as much as possible and to give them knowledge to increase income from their forest with the respect of environmental aspect and participation of professionals from several countries.

The goal of this project is to exchange experiences, knowledge, good practise examples and to form innovative and publicly available materials, which will enable trainers and forest owners to acquire adequate knowledge for efficient forest management. Main project outputs (handbook, hands-on guidelines, learning toolkit, best practice examples) will be presented to target groups through organized events, they will be published on project partners web pages and other communication channels.

 

Projekta pasākums Slovēnijā 22.10.2018 – 26.10.2018

 

Slovēnija ir pasakaini skaista zeme, kurā meži klāj gandrīz 70 procentus no valsts teritorijas, no mežkopības viedokļa ir unikāla ar to, ka gan tās privātajos (80%), gan valsts (20%) mežos kopš 1948. gada nav veiktas kailcirtes. Saimniekošana veikta ar izlases cirtēm un tas dod lielisku iespēju iepazīt šādas saimniekošanas ilglaicīgos rezultātus.

Kādi ir Slovēnijas meži? Tie ir ļoti veci. Pamatā tie sastāv no retiem, liela diametra egles, baltegles un dižskabārža kokiem, starp kuriem aug lazdas un dažādi krūmi. 100, 150 un 200 gadus veci koki, bieži iekšēji jau trupējuši, šeit ir redzami it visur. Ja Zviedrijā vidēji uz hektāra ir ap 150 kubikmetri koksnes, Latvijā ap 200 kubikmetriem koksnes, Slovēnijā uz hektāra ir ap 300 kubikmetriem koksnes. Uz zemes ir daudz dažāda diametra kritalu dažādās to sadalīšanās stadijās. Lielā vecuma dēļ, kad koki jau sākuši zaudēt savu vitalitāti, Slovēnijas mežus vai ik gadu piemeklē dažādas dabas katastrofas. Mizgraužu epidēmijas egļu mežos te ir ikdiena. Periodiski vecos kokus izgāž vētras un apledojuma radītas ledlauzes. Par mirušo koku neizvākšanu īpašniekiem draud lieli naudas sodi. Ja Latvijā meža nozares devums valsts ekonomikā ir ap pieciem procentiem, Slovēnijā šis devums ir tikai ap vienu procentu. Lai arī mežainums ir būtiski lielāks.

Biedrība apmeklēja Slovēniju Eiropas Komisijas Mūžizglītības programmas Erasmus+ Stratēģisko partnerību projekta “Network of knowledge for efficient private forests” ietvaros. Biedrības sadarbības partneri projektā – Slovēnijas Mežsaimniecības institūts, Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte, Katalonijas Meža zinību un tehnoloģiju centrs (Spānija) un Igaunijas Meža īpašnieku biedrība. Projekta mērķis ir veicināt Eiropas meža īpašnieku izglītošanu, lai nodrošinātu kvalitatīvu meža apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanu.

INTELLECTUAL OUTPUTS:

Intellectual output 01. Handbook “The pathway for efficient operations in private forests”

Intellectual output 02. “English summaries of guidelines”

Hands-on guidelines (click on link to open Youtube)

Guidelines for forest owners about forest management

When the harvest should be brought in?

Economically productive forestry cannot exist without human assistance on a regular basis. A forestry stand should go through commercial thinning process, when the tree diameter has reached the commercial size; usually it takes 15-20 years in our climatic conditions. The process involves removing any trees behind normal growth and the low-quality ones, so that more space and light are left for the best and most fast-growing ones, just like it is done for many types of agricultural crops. The thinning process allows forming species distribution in a targeted manner. In the context of Latvian market, the very first thinning usually brings profit to the forest owner, returning the most of the money invested (for soil preparation, seedling purchase, planting, seedling protection, pre-commercial thinning and commercial thinning). During further thinning processes tree diameters will grow, thus bringing more and more profit for the owner.

A common mistake by forest owners is to do thinning too late or skip it altogether. Prices for thin round wood in Latvian market rise and drop easily, since we do not have our own pulp industry. In some cases forest owners hesitate to do thinning, waiting for the price to rise, even though they are aware canopies of their forest stand have closed and thinning should be done to ensure vitality of the stand. As a result, tree canopies grow smaller, and there is no easy way to correct such a mistake.

Many forest owners lack insight as to when the forest stand reaches its maturity in economic sense, after which a decline starts in growth and quality of round wood. Some large diameter sized-trees of certain species have smaller demand, thus lowering the price. It would be useful in many cases to remove low-value stands, so that they could be replaced with new, productive forest stands of good density and species distribution.

If a forest owner fails to make reasonable decisions on harvesting forest yield, he misses not just good profit, but also decreases the market value of his forest and the estate respectively. No doubt, every forest owner is entitled to his own decisions on forest management according to his purpose, yet it is important to promote such decision-making guided by relevant competence and insight.

Principles of round wood sale

Having decided to harvest the forest yield, a forest owner should seek for the best purchaser of the grown round wood. Sale can be done in several ways. The cutting area can be sold as a growing forest on stump on the basis of measurement results of growing trees. This approach cannot be applied reasonably to cutting areas in thinning process, as it involves different measurement risks, yet it could be used as an alternative in clear-cutting areas. The disadvantages of this method concerning measurement and quality evaluation should be noted, though. All the round wood is given to a sole purchaser who integrates the risks of growing trees into the price. Positively, the owner is paid at the initial stage of the sale-purchase deal.

The prepared round wood can be sold placed on the roadside. This allows making more precise amount measurement and quality evaluation. Prices can be set for the known prepared round woods. Such round woods mostly are sold to one purchaser, who resells them to the end-consumers.

The third method, gaining popularity recently, while cooperatives enter the market, consists of selling round woods to the end-consumer in his wood-yard or process site. The approach involves the owner giving trust credit to the purchaser, because he gets to know the end-sum, upon concluding the deal, when the measurements and paid prices by the purchaser are defined clearly. Nevertheless, the last method allows getting paid the sum as close to the real value of cutting area, as possible.

Round wood is not easy to measure. When it comes to wood sale, due to lack of knowledge about several sale tricks and methods, the owner can end up getting paid less than the real value of the cutting area. One option is to try learning all those tricks and methods. However, another option, which requires less effort, is to find a competent and transparent cooperation partner and pay him for entering into the round wood sale process on behalf of the forest owner.

Yield harvested – what next?

Now it is time to look into the options the forest owner can choose after having cut out the woods: when the clear-cut area can be left to natural regeneration, and when it would be efficient to renew it by planting new trees. What advantages and disadvantages are there for each method? We will look into different species alternatives and plant types, the preferable planting density and its measurement methods, also, we will touch upon efficiency of soil preparation, seedling protection and care for young forest stand. We will pay attention to a number of things one should take into consideration, when planning and controlling these tasks. Where an advice and support can be found, if a small-scale forest has no market access to the required staff to have the job done?

The mistakes committed during the initial stages of forest stands are very difficult or impossible to correct. Therefore, forest owners should definitely realize the consequences they will suffer in the future due to different choices they make. It would be most efficient, if those decisions by a forest owner were driven by relevant knowledge and information.

Vadlīnijas meža īpašniekiem meža apsaimniekošanai


Kad mežā novākt ražu?

Ekonomiski produktīva mežsaimniecība nav iespējama bez periodiskas cilvēka aktīvas līdzdalības. Kad koku diametrs ir sasniedzis koksnes tirgū pārdodamus izmērus, kas mūsu klimatiskajos apstākļos parasti notiek 15 – 20 gadu vecumā, mežaudzē ir jāuzsāk mežaudzes koku mērķtiecīga retināšana. To veic izņemot augšanā atpalikušos un nekvalitatīvos kokus, vairāk vietas un gaismas atstājot labākajiem un straujāk augošajiem kokiem. Līdzīgi, kā retinot virkni lauksaimniecības kultūru. Retināšanas procesā tiek arī mērķtiecīgi veidots mežaudzes sugu sastāvs. Latvijas tirgus apstākļos jau pirmā retināšana vairumā gadījumu ienesīs īpašniekam ieņēmumus, kas viņam  ļaus lielā mērā kompensēt mežaudzes izveidē (augsnes gatavošanā, stādu iegādē, stādīšanā, stādu aizsardzībā, jaunaudžu izpļaušanā un retināšanā) ieguldīto naudu. Vēlākās retināšanas, koku diametram pieaugot, ienesīs īpašniekam aizvien lielākus ienākumus.

Bieži īpašnieki kļūdās neveicot retināšanas vai arī veicot tās novēloti. Tā kā Latvijā nav savas celulozes rūpniecības, tievās apaļkoksnes cenas Latvijas apaļkoku tirgū var būt ļoti svārstīgas. Reizēm meža īpašnieki, pat saprotot, ka mežaudzēs koku vainagi ir saslēgušies un, lai nodrošinātu audzes vitalitāti, būtu jāveic retināšana, to neveic gaidot augstāku cenu. Tādējādi pieļaujot koku vainagu apjoma samazinājumu, kuru ir pēc tam ļoti grūti labot.

Daudzi meža īpašnieki arī neizprot mežaudžu saimnieciskās gatavības iestāšanos, pēc kuras sasniegšanas samazinās koksnes pieaugums un koksnes kvalitāte. Atkarībā no koku sugas iela diametra koksnei var būt tirgū mazāks pieprasījums, līdz ar to zemāka cena. Bieži ir lietderīgi mazvērtīgas audzes novākt lai dotu vietu jaunām, produktīvām mežaudzēm ar labu biezību un sugu sastāvu.

Nepieņemot pareizajā laikā saprātīgus lēmumus par meža ražas novākšanu īpašnieks ne vien negūst ieņēmumus, bet arī samazina sava meža un līdz ar to arī īpašuma tirgus vērtību. Protams, tā ir īpašnieka prerogatīva lemt par sava meža apsaimniekošanas mērķiem. Taču svarīgi būtu veicināt, ka šāds lēmums ir zināšanās un izpratnē balstīts.

Koksnes tirdzniecības principi

Tad, kad īpašnieks ir pieņēmis lēmumu ražu savā mežā novākt, izaudzētajai koksnei ir nepieciešams atrast labāko pircēju. Pārdošanas paņēmieni ir dažādi. Cirsmu var pārdot vadoties no augošu koku mērīšanas rezultātiem kā augošu mežu “uz celma”. Šī metode racionāli nav pielietojama retināšanas cirtēs, tā ietver dažādus uzmērīšanas riskus, taču to kā alternatīvu ir iespējams izmantot kailcirtēs.  Protams, paturot prātā šīs metodes uzmērīšanas un kvalitātes vērtēšanas trūkumus. Visi kokmateriāli nonāk viena pircēja rokās, kas iestrādā cenā augošu koku pirkšanas riskus. Pozitīvi – īpašnieks saņem naudu darījuma sākumā.

Sagatavotos kokmateriālus ir iespējams pārdot noliktus krautuvē pie ceļa. Šeit ir iespējama jau daudz precīzāka apjoma uzmērīšana un kvalitātes novērtēšana. Cenas var tikt nolīgtas par konkrēti sagatavotajiem materiāliem. Vairumā gadījumu kokmateriāli nonāk viena pircēja rokās, kas tos pārdod tālāk gala patērētājiem.

Trešā metode, kas pēdējā laikā kļūst aizvien populārāka, it īpaši tirgū ienākot kooperatīviem, ir kokmateriālu pārdošana gala patērētājam viņa koklaukumā vai pārstrādes vietā. Šī metode prasa no īpašnieka lielu uzticēšanos, jo darījuma gala summu īpašnieks uzzina tikai darījuma beigās, kad ir skaidri zināmi gala pircēja mērījumi un samaksātās cenas. Pēdējā metode dod iespēju īpašniekam iegūt maksimāli tuvāko vērtību savas cirsmas patiesajai vērtībai.

Koksne ir grūti uzmērāms produkts. Tās tirdzniecībā ir dažādi knifi un paņēmieni, kuru nezināšana var neļaut īpašniekam saņemt tā cirsmas īsto vērtību. Var mēģināt tos visus apgūt. Bet vieglāks ceļš ir atrast zinošu un godīgu sadarbības partneri, kas par samaksu profesionāli iestājas koksnes pārdošanas procesā par meža īpašnieka interesēm.

Raža novākta, ko darīt tālāk?

Te ir paredzēts ir paredzēts apskatīt meža īpašnieka rīcības alternatīvas pēc kailcirtes veikšanas. Kad izcirtumu var atstāt dabiskā atjaunošanā, kad ir lietderīgi to atjaunot stādot. Kādi ir katras metodes plusi un mīnusi. Apskatīsim dažādas sugu alternatīvas un stādu veidus, vēlamās stādīšanas biezības un kā tās mērīt,  pieskarsimies augsnes gatavošanas, stādu aizsardzības un jaunaudžu kopšanas lietderībai. Pievērsīsim uzmanību virknei lietu, kas ir jāņem vērā pie šo darbu plānošanas un kontroles. Kur meklēt padomu un meklēt atbalstu situācijās, kad nepieciešamo darbu veicēji nelielam meža īpašniekam tirgū nav pieejami.

Mežaudžu sākumā pieļautās kļūdas vēlāk ir ļoti grūti vai pat neiespējami labot. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka īpašnieki saprot dažādu izvēļu dažādas praktiskās sekas nākotnē. Lai tas varētu šos svarīgos lēmumus balstīt zināšanās un informācijā.

Intellectual output 03. Felling value calculation model

To help forest owners make decisions about starting economic activity on their properties, we have developed a simplified felling value calculation model. In it, the plot number, area, stock per hectare and its distribution by tree species must be entered as input data from the plot description. In addition, the model must enter the percentage distribution of the stock by assortments (according to the visual assessment in nature), the price of delivered assortments (at the buyer), sawing, delivery and average export costs (timber truck service). Also income tax rate. It is best to take the data of the plot description from the updated printout of the State Forest Service.

CIRSMAS IEŅĒMUMU KALKULĀCIJA

Meža īpašniekam, pieņemot lēmumu par mežizstrādi savos īpašumos, ir jāņem vērā mežizstrādes izmaksas, kokmateriālu transportu izmaksas un kokmateriālu (apaļkoku) cenas kokmateriālu iepirkšanas vietās. Lai atvieglotu lēmuma par mežizstrādes uzsākšanu, esam izveidojuši vienkāršotu cirsmas vērtības aprēķina modeli.

Kā izejas dati no nogabala (taksācijas) apraksta ir jāievada nogabala numurs, platība, krāja uz hektāra un tās sadalījums pa koku sugām. Papildus modelī ir jāievada kokmateriālu sortimentu cenas zāģētavā (kokmateriālu iepirkšanas vietā), mežizstrādes izmaksas kailcirtē un krājas kopšanas cirtē -zāģēšanas izmaksas, pievešanas izmaksas un izvešanas (kokvedēju) izmaksas. Sortimentu iznākumu katrai sugai modelis aprēķina automātiski. Tomēr, ja pēc novērtējuma dabā sortimentu iznākums ir citādāks – to var ievadīt manuāli. Kokmateriālu cenas (skujkoku zāģbaļķu, bērza finierkluču, papīrmalkas u.c.) var apskatīt kooperatīva Koksnes tirgus cenu apskatā Kurzemes-Zemgales un Vidzemes reģioniem. Nogabalu (taksācijas) apraksta datus vislabāk ir ņemt no Valsts meža dienesta aktualizētās izdrukas (to var bez maksas iegūt tuvākajā mežniecībā).

Modelis ir veidots tā, lai arī nesagatavots meža īpašnieks varētu pats aptuveni novērtēt savas cirsmas vērtību. Ja ir nepieciešama palīdzība precīzākas vērtības kalkulācijas veikšanai, varat sazināties ar mūsu mežsaimniecības konsultantiem reģionos.

Datu ievades paraugu skatīt zemāk.

Datu ievades paraugs

Paraugā nogabalu raksturojošo rādītāju (taksācijas) izdrukā ar dzelteno krāsu ir izcelti dati, kas nepieciešami cirsmas ieņēmumu kalkulācijai.

Cirsmas ieņēmumu kalkulācijai nepieciešamie dati no taksācijas un to ievietošana aprēķinā

Intellectual outputs 04: Good practise examples in optimization of forest operations

I04 GPE LATVIA LVN GEO LV

IO4 GPE LATVIA KOOP ENG

IO4 GPE LATVIA KOOP LV

IO4 GPE LVM GEO ENG


ELFLA pasākums "Sadarbība"

MPKS Mežsaimnieks kopā ar sadarbības partneriem īsteno ELFLA pasākuma “Sadarbība” projektu “Vienotas kokmateriālu plūsmas pārvaldības atbalsta sistēmas izstrāde efektīvākai mežsaimniecības attīstībai Latvijā”.

Projekta mērķis ir izveidot vienotu kokmateriālu plūsmas un pārvaldības atbalsta sistēmu Latvijā, izmantojot inovatīvas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, tādejādi padarot mežsaimniecību efektīvāku visiem iesaistītajiem tirgus dalībniekiem – kokmateriālu pārdevējiem, pircējiem un pakalpojumu sniedzējiem.

Projekta īstenošanas laiks – no 2019.gada janvāra līdz 2021.gada decembrim. Kopējais finansējums – 499 640,00 EUR, kopējais maksimālais ES finanšu līdzekļu līdzfinansējums 90%.