fbpx

Vasaras beigās apaļo kokmateriālu tirgus pieredzēja nozīmīgas pārmaiņas, kas atspoguļojas gan MPKS “Mežsaimnieks”, gan “Meža un koksnes produktu pētniecības institūta” (MeKa) apkopotajos statistikas datos par apaļkoku cenu izmaiņām pēdējos divos gados. Katrai sortimentu grupai ir nedaudz atšķirīgi iemesli cenu izmaiņām, taču, lai saprastu šodienas situāciju, jāpaskatās nedaudz tālākā pagātnē, kas tad radīja šos straujos cenu lēcienus.

2019/2020. gadā nebijušu lēcienu radīja Covid-19 pandēmija un mājsēdes laikā ārkārtīgi straujais “dari pats” (DIY) segmenta pieprasījums pēc kokmateriāliem. Kad jau bijām nedaudz apraduši ar mājsēdes izvirzītajām neērtībam un piegādes ķēdes sāka pielāgoties pieprasījuma pieaugumam, patiesu šoku radīja 2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā. Tas noveda pie nenoteiktības enerģētikas sektorā un līdz ar gāzes un naftas cenu lēcienu, nebijušos augstumos uzskrēja malkas un šķeldas cenas. Šie divi secīgie globālie notikumi satricināja daudzas nozares, tajā skaitā mežsaimniecību.

Zemāk apskatīsim tendences galvenajās sortimentu grupās un mēģināsim skaidrot, kā tirgus ir mainījies.

ZĀĢBAĻĶI

Pašreizējā situācijā skuju koku zāģbaļķu cenas galvenokārt ietekmē būvniecības tirgus lejupslīde Eiropā. Eiropas Savienības centieni apkarot augsto inflāciju noveda pie Eiropas Centrālās bankas procentu likmju (Euribor) kāpuma, kā rezultātā būtiski samazinājies pieprasījums pēc jauniem mājokļiem un attiecīgi to būvniecības. Šīs tendences liecina par nozīmīgu saikni starp makroekonomiskajiem faktoriem un mežsaimniecības produktu tirgu. Prognozes liecina, ka ar pavasara iestāšanos procentu likmēm Euribor vajadzētu samazināties, bet meža īpašnieki būvniecībā izmantojamo resursu – zāģbaļķu cenu izmaiņas varētu izjust ar nelielu aizkavēšanos. Pašreizējās cenas ir stabilizējušās pirmskara līmenī, tas ir 85-90 eiro par kubikmetru. Ekonomiskie faktori kopumā norāda uz zināmu tirgus stabilitāti un prognozējamību tuvākajā nākotnē, un nav sagaidāmi strauji cenu lēcieni.

BĒRZA FINIERKLUČI

Pašlaik bērza finierkluču tirgū novērojama stabila cenu situācija. Pagājušā gada nogalē un šī gada sākumā bērza papīrmalkas cena “uzkarsēja” finierkluču cenu, jo papīrmalkas cena tuvojās 130 eur par m3. Līdz ar papīrmalkas cenu stabilizēšanos, arī bērza finierkluču cena ir atgriezusies līmenī, kas bija pirms 2022. gada februāra. Pieprasījums šobrīd saglabājas stabils, un, pateicoties lētākām kuģu konteineru izmaksām, ir novērojams palielināts pieprasījums no austrumiem, jo īpaši no Ķīnas. Lēti kuģošanas tarifi rada lielāku konkurenci par materiālu, kas ļauj berza finierkluču cenai saglabāties salīdzinoši augstā līmenī – vidēji 120-130 eur robežās par m3.

PAPĪRMALKA

Skandināvijas celulozes rūpnīcas nestrādā pilnā jaudā. Tas jūtams ostās, jo ir neskaidrība par kuģu pieejamību un nav nostabilizējusies papīrmalkas plūsma uz ārvalstīm. Tirgū bieži vērojamas “akcijas cenas”, kad tiek pildīts kuģis – šajā laikā cenas var paaugstināties par 1-2 eiro. Bērza papīrmalkai ir nedaudz lielāks pieprasījums nekā skujkoku papīrmalkai, ar cenu diapazonu 57-61 eiro par m3. Skujkoku papīrmalkas pieprasījums ir nedaudz vājāks, bet arī šim sortimentam cenas svārstās 2-3 eur robežās, atkarībā no kuģu pieejamības. Skuju koku papīrmalkas cenas svārstās no 55 līdz 58 eiro par m3. Kopumā, arī papīrmalkas sortimenti ir atgriezušies pirmskara līmenī un, ja nenotiks nekas ārkārtējs,  sagaidāms, ka šis cenu līmenis saglabāsies pārskatāmā nākotnē.

MALKA UN ŠĶELDA

Malkas un zaru šķeldas segmentā daudzi mežizstrādes uzņēmumi bija sagatavojušies ziemas sezonai, gaidot cenu pieaugumu un izveidojot lielus uzkrājumus krautuvēs. Turklāt malkas un šķeldas pircējiem vēl bija uzkrājumi no iepriekšējās ziemas, kad sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā tikai izveidotas papildu rezerves. Siltās ziemas dēļ uzkrājumi netika iztērēti un arī šī ziema ilgi kavējās, kā rezultātā cerētais cenu kāpums neīstenojās. Malkas cenas ir stabilizējušās 43-47 eiro par m3, savukārt šķeldas cenas – 11-14 eiro robežās. Šis cenu līmenis joprojām ļauj meža īpašniekiem ar peļņu veikt krājas kopšanas cirtes, tādējādi uzlabojot meža kvalitāti un gūstot peļņu no kokmateriālu realizēšanas.

IETEIKUMI

Vērtējot tirgus tendences, MPKS “Mežsaimnieks” iesaka saviem biedriem vairāk pievērst uzmanību bērza un citu lapu koku cirsmu izstrādei, kā arī turpināt strādāt pie meža augšanas apstākļu uzlabošanas caur krājas kopšanas cirtēm. Diemžēl arī egļu astoņzobu mizgrauzis nekur nav pazudis un īpaša vērības brīvdienu pastaigas laikā meža īpašniekiem jāpievērš egļu audžu veselībai.

PAR APSKATU

Šajā apskatā ir iekļauti galveni apaļkoku sortimenti un to grupas, bet neaptver visu sortimentu spektru. Norādītas ir vidējās cenas, lai skaidrotu iemeslus un tendences apaļkoku tirgū. Mūsu mērķis ir sniegt precīzu un aktuālu informāciju par tirgus tendencēm, kas ļauj meža īpašniekiem labāk plānot un pieņemt izsvērtus lēmumus.

Datu avoti ir MPKS “Mežsaimnieks” un SIA «Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts» (MeKa). MPKS “Mezšaimnieks” cenu statistika parāda vidējo cenu līmeni, ko kooperatīvs ir nodrošinājis biedriem. Pārskatā apskatītajā periodā tirgū piegādāts vairāk nekā 250 tūkstoši kubikmetri apaļkoku. MeKa tirgus monitoringa rezultāti atspoguļo koksnes resursu iepirkumu cenu izmaiņas kokapstrādes uzņēmumos, kas reprezentē ne mazāk kā 60% no nozares kopējā patēriņa.

(c) MPKS Mežsaimnieks 2023

Privacy Preference Center