Meža īpašnieku kooperācija Ziemeļvalstīs

Somija, Zviedrija un Norvēģija ir tās trīs valstis, kurās meža īpašnieku kooperācija ir sasniegusi vislabākos rezultātus. Tomēr katrā no šīm valstīm kooperatīvi ir izvēlējušies samērā atšķirīgu darbības filozofiju. Kopīgs visiem ir tas, ka meža īpašnieku kooperatīvi necenšas apvienot visus meža īpašniekus. Tas nav pat lietderīgi. Kooperatīvos parasti iesaistās tikai tie, kuriem viņu meža īpašums ir pietiekami liels, lai tam viņu dzīvē būtu ekonomiska nozīme. Jo tāds jau ir pašas kooperēšanās mērķis – ar kopdarbības palīdzību palielināt meža īpašnieku ekonomiskos ieguvumus no viņu īpašuma.

Meža īpašnieku kooperatīvi Somijā

Metsäliitto Osuuskunta: www.metsaliitto.com

Saistītie uzņēmumi

Finnforest: www.metsawood.com
Metsä-Botnia: www.metsafibre.com
M-real: www.metsaboard.com
Metsä-Tissue: www.metsatissue.com

Somiju dominē viens spēcīgs kooperatīvs – Metsäliitto Osuuskunta, kurā kā biedri ir iesaistījušies vairāk kā simts tūkstoši meža īpašnieku (ap 15% no visiem īpašniekiem). Vēl divi nelieli kooperatīvi ar dažiem simtiem biedru darbojas ģeogrāfiski nošķirtajās Ālandu salās. No biedriem tiek ik gadus iepirkti ap 18 miljoniem kubikmetru koksnes (trešā daļa no valstī nozāģētā). Kooperatīvu biedru īpašumā atrodas ap pieciem miljoniem hektāru meža (45% no privātajiem mežiem).

Somijas specifika ir tā, ka te meža īpašnieki caur Metsäliitto Osuuskunta ir gadu desmitu gaitā radījuši milzīgu koksnes pārstrādes industriju, kuru pilnībā vai daļēji tie paši arī kontrolē. Ja kooperatīvs pats koncentrējas uz koksnes tirdzniecību, tad ar zāģmateriālu, finiera un saplākšņa ražošanu nodarbojas Metsä Wood, celulozes ražošanu Metsä Fibre, papīra ražošanu Metsä Board, bet higiēnas preču ražošanu Metsä Tissue. Šāda politika ir ļāvusi meža īpašniekiem iegūt struktūru, kuras gada apgrozījums sastāda ap 5 miljardiem eiro.

Ieiešana pārstrādē slēpj arī riskus.  Ja tu to dari, tev ir jābūt efektīvākam, prasmīgākam par citiem pārstrādātājiem. Un, kā parāda meža īpašnieku kooperācijas vēsture, ne visi šādi mēģinājumi ir bijuši veiksmīgi.  Zviedrijā un Norvēģijā šodien dominē viedoklis, ka meža īpašnieki parasti nav veiksmīgi rūpnieki.

Meža īpašnieku kooperatīvi Zviedrijā

Norra Skogsägarna: www.norra.se 
Skogsägarna Norrskog: www.norrskog.se
Mellanskog Skogsägarna: www.mellanskog.se 
Södra Skogsägarna: www.sodra.com

Zviedrijā šobrīd pavisam darbojas četri meža īpašnieku kooperatīvi, kas, lai izslēgtu savstarpējo konkurenci, ir sadalījuši visu valsts teritoriju četrās daļās. Pašos ziemeļos ir Norra Skogsägarna ar 15 tūkstošiem biedru. Tālāk uz dienvidiem darbojas Skogsägarna Norrskog ar 13 tūkstošiem biedru. Vēl tālāk uz dienvidiem ir Mellanskog Skogsägarna ar 30 tūkstošim biedru, bet dienvidos novietojies pats bagātākais Zviedrijas kooperatīvs – Södra Skogsägarna ar 50 tūkstošiem biedru.

Kooperatīvos ir iesaistījušies pāri par simts tūkstošiem meža īpašnieku (trešā daļa no visiem), kuriem kopā pieder ap 6 miljoniem hektāru meža zemju (45% no privātajiem mežiem). No biedriem ik gadus tiek iepirkti ap 25 miljoniem kubikmetru koksnes (gandrīz trešā daļa no valstī nozāģētā). Visiem Zviedrijas kooperatīviem pieder savas kokzāģētavas, taču ar celulozes ražošanu nodarbojas tikai Södra Skogsägarna. Visu kooperatīvu kopējais apgrozījums atkarībā no gada ir ap 2,5 miljardiem eiro.

Meža īpašnieku kooperācija Zviedrijā aizsākās trīsdesmitajos gados. Sākumā, kā tas parasti notiek, kooperatīvi nodarbojās ar kopīgu koksnes tirdzniecību. Piecdesmitajos gados valstī jau darbojās 35 kooperatīvi. Tomēr, tā kā šis skaits bija par lielu un ne visi kooperatīvi bija komerciāli veiksmīgi, kooperatīvu pakāpeniski apvienojās. Šobrīd ir palikuši tikai četri, taču tie ir daudz lielāki un finansiāli ļoti stabili uzņēmumi.

Zviedrijas kooperatīvi pakāpeniski pārstrādē sāka investēt pēc Otrā pasaules kara. Vispirms investīcijas tika veiktas kooperatīviem piederošās kokzāģētavās. Pirmo celulozes fabriku Mönsterås 1950. gados kopā būvēja 20 kooperatīvi. Södra vēlāk atpirka citu kooperatīvu daļas un kļuva par fabrikas vienīgo īpašnieku.

 Meža īpašnieku kooperatīvi Norvēģijā

Havass Skog BA: www.havass.no 
Glommen Skog BA: www.glommen.no
Mjøsen Skog BA: www.mjosen.no 
Viken Skog BA: www.viken.skog.no
Vestskog BA: www.vestskog.no
Allskog BA: www.allskog.no

Saistītie uzņēmumi

Moelven Industrier: www.moelven.com

Kooperatīvu apvienība

Norges Skogeierforbund: www.skog.no

Norvēģijā darbojas seši meža īpašnieku kooperatīvi, kas savā starpā ir sadalījuši gandrīz visu valsts teritoriju, izņemot galējos ziemeļus. Kooperatīvos ir apvienojušies ap 40 tūkstošiem biedru (trešā daļa no visiem īpašniekiem), kuriem pieder ap 3,5 miljoni hektāru produktīvā meža (pāri par pusi no privātajiem mežiem). Kooperatīvi no saviem biedriem iepērk ap 9 miljoniem kubikmetru koksnes (divas trešdaļas no valstī nocirstā).

Tā kā kooperatīvi gandrīz nav veidojuši savā kontrolē esošu pārstrādes industriju, tad to kopējais apgrozījums ir ap pusmiljardu eiro. Kooperatīvi gan atsevišķi, gan pa vairākiem kopā ir investējuši pārstrādes uzņēmumu akcijās. No lielajiem uzņēmumiem to daļējā kontrolē atrodas Moelven Industrier (kokzāģētavas).