Koksnes cenas – tirgus apskats: Izmaiņas aizvadītajā pusgadā
Kādas ir bijušas skujkoku un lapkoku tirgus koksnes cenas izmaiņas un tendences pēdējā pusgadā? Vai paredzams kāpums nākamajā nogrieznī? Šajā rakstā meža īpašnieku kooperatīva “Mežsaimnieks” speciālisti aplūko, kā mainījusies zāģbaļķu, papīrmalkas, finierkluču un cita sortimenta cenas tirgus situācija. Tāpat identificēti arī faktori, kas ietekmē šo koksnes sortimentu pieprasījumu un cenu svārstības mainīgajos tirgus apstākļos.
Skujkoki – zāģbaļķu cenas saglabājas, papīrmalkai pavasarī cena aug
Zāģbaļķu cenas pēdējā pusgada laikā būtiski nav mainījušās, rudens un ziemas periodā esot stabilā līmenī – vien uz brīdi ražošanas īpatnību dēļ iepircēji nedaudz samazināja un paaugstināja tās. Ar cerībām gaidījām pavasari, kurā cenu līkne paaugstinājās.
Lai arī šķita, ka, stājoties spēkā saimnieciskās darbības ierobežojumiem egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanai un samazinoties izstrādes apjomiem skujkoku cirsmās, pieprasījuma rezultātā cenas varētu palielināties, notika pretējais.
Vasaras sākums liecina, ka ražotnes cenu samazināja. Lai gan kritums nav ļoti būtisks (~5% robežās), tas tomēr samazina peļņu īpašniekiem. Iespējams, ka skuju koksnes trūkumu izjutīsim vēlāk.
Neskatoties uz to, ka vidējās zāģbaļķu koksnes cenas rudens/pavasara periodā saglabājušās iepriekšējā līmenī (vidēji 85–95 EUR par kubikmetru ar tendenci mazliet samazināties vasaras sākumā), pārējo skujkoku sortimentu tirgus ir ļoti mainīgs.
Dažbrīd palielinās pieprasījums zemākas kvalitātes baļķiem, šobrīd gulsnim Rīgas ostās sasniedzot cenu pat 88 EUR par kubikmetru, kas tuvojas vidēja izmēra labas kvalitātes baļķim. Skujkoku taras tirgus ir vēl mainīgāks – kamēr vienā brīdī ražotnes to iepērk, pēc brīža pieprasījums ir tikai atsevišķos reģionos. Vēsturiski taras tirgus ir attīstītāks Kuzemes pusē, kur skujkoku taras cena reizēm pārsniedz pat 70 EUR atzīmi, tajā pašā laikā citos reģionos ražotnes to iepērk par 50–60 EUR kubikmetrā.
Skujkoku papīrmalka, neskatoties uz aizvadītā gada zemo vidējās cenas līmeni, pēdējā pusgada laikā pamazām arvien virzījās uz augšu, šobrīd ostās sasniedzot vidēji 71–73 EUR/m3.
Neskatoties uz to, ka zāģbaļķu vidējās cenas rudens/pavasara periodā saglabājušās iepriekšējā līmenī (vidēji 85–95 EUR par kubikmetru ar tendenci mazliet samazināties vasaras sākumā), pārējo skujkoku sortimentu tirgus ir ļoti mainīgs.
Ņemot vērā to, ka bieži mainās pieprasījums, meistariem rūpīgi jāplāno cirsmu sortimentācija, jo no darbu uzsākšanas līdz koku realizācijai reizēm paiet ilgāks laiks.
Bērzs – ar mainīgām tendencēm
Finiera cenas periodā līdz martam saglabājušās iepriekšējā līmenī (120–130 EUR par kubikmetru). Iestājoties pavasarim, Latvijas Finiera rūpnīcas aizvēra tirgu privātiem piegādātājiem, reizē samazinot arī bērza finierkluču cenas līdz 105–115 EUR/m3.
Jāņem vērā, ka tuvākajā nākotnē šajā sektorā kādas izmaiņas nav plānots pieredzēt. Savukārt Igaunijas UPM pavasara putnu lieguma periodā izsludināja cenu pieaugumu, uz ko arī daudzi piegādātāji atsaucās, taču, kā izrādījās, uz ļoti īsu brīdi, jo drīz pieņemšana tika pārtraukta teju vispār. Plānots, ka rudenī Latvijas Finiera rūpnīcas atkal vērs vaļā durvis visiem piegādātājiem, taču cerēt uz cenu pieaugumu nav pamata.
Bērza papīrmalkas cenas pēc ziemas perioda, kad tās nedaudz nokritās par dažiem eiro, pavasarī ostās pamazām atkal sasniedza 58–62 EUR līmeni. Atkarībā no pieprasījuma un reģiona cenas arī šobrīd turpina stabili saglabāties ap 60 EUR par kubikmetru.
Citi sortimenti
Lapkoku tarai, līdzīgi kā skujkokam, tirgus ir mainīgs – cenas svārstās 50–55 EUR robežās. Malkas cenās gada garumā nav vērojamas būtiskas izmaiņas, tā joprojām saglabājas 42–48 EUR/ m3 robežās (skujkoku malka mazliet dārgāka). Savukārt šķeldas tirgus ir ļoti piezemēts – lai arī šķeldas sagatavošanas uzņēmumi plaši reklamējas, tie tomēr ļoti izvērtē katru objektu, un cenas arī svārstās tikai 9–12 eiro ietvaros.
Ieteikumi mežu īpašniekiem
Šobrīd redzams, ka koksnes tirgus ir nostabilizējies un nav gaidāmas straujas cenu izmaiņas kā pēdējo 4 gadu laikā. Ņemot vērā, ka EURIBOR likme, lai arī nedaudz samazināta, joprojām saglabājas augsta, nav sagaidāma strauja būvniecības sektora attīstība, kā rezultātā pieprasījums pēc kokmateriāliem saglabāsies līdzšinējais. Tādēļ mežu īpašniekiem, kuriem ir plānoti darbi mežā, iesakām negaidīt pēkšņu cenu paaugstināšanos.
Lai arī malkas cenas nav īpaši augstas, īpašnieki joprojām var gūt nelielu peļņu, izstrādājot mazvērtīgākas audzes. Šobrīd kooperatīva “Mežsaimnieks” biedri, privāto mežu īpašnieki, aktīvi izmanto Eiropas Savienības līdzfinansējumu, pēc baltalkšņu nozāģēšanas stādot vietā vērtīgākus kokus, tādējādi no visa procesa gūstot papildus labumu.
Ņemot vērā joprojām augsto egļu astoņzobu mizgraužu izplatību Latvijā, kooperatīva mežsaimniecības speciālisti iesaka pastiprināti apsekot egļu audzes. Tādējādi iespējams novērtēt astoņzobu mizgrauža klātesamību un nepieciešamības gadījumā ierobežot to, lai nezaudētu vērtīgās egļu audzes.
Kooperatīva “Mežsaimnieks” darbinieki nemitīgi seko aktuālajām tirgus izmaiņām, kā rezultātā privāto mežu īpašnieki, kas ir kooperatīva biedri, var būt pārliecināti, ka speciālisti atradīs piemērotāko sortimentu sadalījumu, ņemot vērā tieši konkrēto īpašumu un tirgus situāciju izstrādes brīdī.
Par koksnes cenas tirgus apskatu
Šajā apskatā ir iekļauti galveni apaļkoku sortimenti un to grupas, bet neaptver visu sortimentu spektru. Norādītas ir vidējās cenas, lai skaidrotu iemeslus un tendences apaļkoku tirgū. MPKS “Mežsaimnieks” mērķis, sagatavojot koksnes tirgus apskatu par pēdējo pusgadu, ir sniegt precīzu un aktuālu informāciju par tirgus tendencēm, ļaujot meža īpašniekiem labāk plānot un pieņemt izsvērtus lēmumus.
Datu avoti ir MPKS “Mežsaimnieks” un SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” (MeKa). MPKS “Mežsaimnieks” cenu statistika parāda vidējo cenu līmeni, ko kooperatīvs ir nodrošinājis biedriem. Pārskatā apskatītajā periodā tirgū piegādāti vairāk nekā 70 000 m3 apaļkoku. MeKa tirgus monitoringa rezultāti atspoguļo koksnes resursu iepirkumu cenu izmaiņas kokapstrādes uzņēmumos, kas reprezentē ne mazāk kā 60% no nozares kopējā patēriņa.