Mizgrauzis – lielākais kaitēklis egļu mežam. Kā to atpazīt?
Mizgrauzis (Ips typographus), zināms arī kā egļu astoņzobu mizgrauzis, ir viens no bīstamākajiem meža kaitēkļiem, kas apdraud egļu mežaudzes Latvijā. Šīs nelielā izmēra vaboles ir spējīgas vienas sezonas laikā iznīcināt pat veselas audzes, tādējādi mežu īpašniekiem radot nopietnus ekonomiskus zaudējumus. Lai savlaicīgi atklātu un ierobežotu šo kaitēkļu izplatību, ir svarīgi zināt, kā atpazīt mizgrauzi un tā darbības pazīmes. Par to vairāk uzziniet turpinājumā!
Kas ir egļu astoņzobu mizgrauzis?
Mizgrauzis ir 4–6 mm gara vabole, kuras krāsa variē no tumši brūnas līdz melnai. Mizgraužu aktivitāte sākas pavasarī, kad pieaugušie indivīdi iznāk no ziemošanas vietām. Mizgraužu tēviņi uzbrūk eglēm un aicina pie sevis mātītes. Mizgraužu aktivitātes sākumu būtiski ietekmē laikapstākļi. Pie nelabvēlīgiem laikapstākļiem (auksts, lietains pavasaris un vasara) mizgraužu populācija var tikt būtiski samazināta.
Mizgraužu mātītes iekļūst koka mizā un izveido mātes eju, kurā tās dēj olas. No olām izšķīlušies kāpuri sāk baroties – šī darbība traucē vielu apmaiņu, kas galu galā noved pie koka nokalšanas un bojāejas.
Kādas pazīmes liecina, ka manā mežā ir mizgrauži?
Mizgrauzis Latvijā izplatās strauji, tāpēc jau pavasarī ir svarīgi laikus konstatēt mizgraužu klātbūtni mežaudzē, lai ierobežotu to izplatību un novērstu tālāku koku bojāšanu. Tāpēc pašam (ja ir zināmas priekšzināšanas) vai mežsaimniecības speciālistam ieteicams apsekot mežaudzes, lai novērtētu, vai tajās novērojams astoņzobu mizgrauzis. Par to liecina dažādas pazīmes:
- svaigas urbumu vietas uz mizas. Viena no pirmajām mizgrauža klātbūtnes pazīmēm ir nelieli urbumi uz egles mizas virsmas. Šie urbumi ir apmēram 1-2 mm diametrā;
- sveķi. Egles cenšas aizsargāties pret mizgraužiem, izdalot sveķus urbumu vietās. Ja uz koka mizas pamanāt sveķu pilienus vai sveķainas traipus, tas var liecināt par mizgrauža invāziju;
- brūni mizas milti. Mizgrauži, izveidojot ejas koka mizā, rada brūnus mizas miltus, kas var uzkrāties uz stumbra, zaru žāklēm un sakņu kakla;
- mizas atlupšana. Smagas invāzijas gadījumā koka miza sāk atdalīties no stumbra, un to var viegli noņemt ar rokām, atklājot koka iekšējo daļu ar mizgraužu eju sistēmas tīklu. Egļu astoņzobu mizgrauža gadījumā mizā var skaidri redzēt centrālo mātes eju un perpendikulāri no mātes ejas daudzas kāpuru ejas;
- koka dzīvotspējas samazināšanās. Inficētie koki sāk zaudēt skujas, kas kļūst dzeltenas un brūnas. Jāatceras, ka vienlaikus var būt arī egle ar jau nokaltušu mizu, bet vēl zaļām skujām.
Kādus bojājumus meža īpašniekam nodara egļu astoņzobu mizgrauzis?
Mizgrauzis uzbrūk galvenokārt vecākām un resnākām par 20 cm eglēm, taču smagu invāziju laikā var tikt inficēti arī jaunāki koki. Egļu astoņzobu mizgrauzis var izplatīties arī jaunākās, novājinātās audzēs, piemēram, pēc plūdiem vai vētrām.
Mizgrauzis meža īpašniekiem var kaitēt dažādos veidos, bet galvenais no tiem ir mežaudzes vērtības zaudēšana īsā laika periodā.
Mizgraužu inficētie koki zaudē savu vērtību kā augstas kvalitātes kokmateriāli. Svaigi bojātas egles vēl iespējams nodot kā zāģbaļķi, tomēr ar mizgraužiem atnestās sēnes strauji veicina koksnes zilēšanu, kā rezultātā kokmateriāls vairs neatbilst zāģbaļku kvalitātes prasībām. To vēl ir iespējams pārdot kā sliktas kvalitātes zāģbaļķi jeb gulsni.
Ja nokavē arī šo brīdi, koksnes kvalitāte atbilst vairs tikai malkas prasībām, kuras vērtība ir 2–3 reizes mazāka. Ja ir sarežģītāki mežizstrādes apstākļi – cirsmas peļņa var izrādīties ar negatīvu zīmi.
Cīņa ar mizgrauzi – ko darīt, lai kaitēkli ierobežotu?
Lai efektīvi cīnītos ar mizgrauzi, ir svarīgi savlaicīgi reaģēt uz pirmo invāzijas pazīmju parādīšanos. Diemžēl vienīgās zāles pret egļu astoņzobu mizgrauzi ir vienlaidus cirte, visi citi mēģinājumi, izlasot no audzes ārā tikai invadētos kokus, veicinās ātrāku meža kaitēkļa izplatību.
Tieši regulāra meža monitorēšana ļauj atklāt, ka egļu astoņzobu mizgrauzis nonācis līdz vērtīgajai mežaudzei. Kādi pasākumi veicami, ja pēc apsekojuma konstatēti mizgrauži?
- Sanitārā cirte – gadījumos, ja mizgrauža skarto koku skaits uz 1 ha (vai mežaudzi, kura ir mazāka par 1 ha) ir vismaz 10, sanitārajā vienlaidu cirtē jācērt mežaudzi vai tās daļu. Jāņem vērā, ka sanitāro vienlaidus cirti veikt patvaļīgi nav atļauts. Laika posmā no 1. aprīļa līdz 31. augustam jāiegūst apliecinājums koku ciršanai sanitārajā cirtē no Valsts meža dienesta piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma vai Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma (ja tāds nepieciešams).
- Feromonu slazdi – pēc cirtes pabeigšanas, ja cirsmas platība ir lielāka par 0,8 ha, tajā tiek izvietoti feromonu slazdi. Tādējādi iespējams piesaistīt un iznīcināt pieaugušās vaboles, samazinot to populāciju. Slazdu izvietošanu veic Valsts meža dienesta speciālisti, izvērtējot cirsmas un piegulošo audžu apstākļus.
Vairāk par risinājumiem mizgraužu ierobežošanai, kā arī riskiem, iespējams uzzināt, skatoties mūsu biedru semināra ierakstu.
Ciršanas ierobežojumi astoņzobu mizgrauža izplatības ierobežošanai
Jau iepriekš informējām, ka no 1. aprīļa līdz 31. augustam ir sājušies spēkā ierobežojumi egļu mežaudžu A, B un C aizsardzības zonās. Ierobežojumu mērķis ir novērst egļu astoņzobu mizgrauža izplatības palielināšanos mežos.
Kā ciršanas ierobežojumi samazina mizgraužu izplatību?
Pavasarī, kad gaisa temperatūra paaugstinās, mizgrauži sāk aktīvi vairoties un meklēt piemērotas egles, kurās dēt olas. Ja šajā laikā notiek intensīva mežizstrāde, svaigi nocirstās egles un mežizstrādes atliekas izplata sveķu smaržu, kas pievilina mizgraužus konkrētajai vietai. Ja blakus atrodas vērtīgas egļu audzes, tās kļūst par ideālu mērķi mizgraužiem, kas var izraisīt populācijas tālāku strauju pieaugumu. Tieši tāpēc ir noteikti ciršanas ierobežojumi.
Uzticiet meža pārbaudi pieredzējušam mežsaimniecības speciālistam!
Lai spētu novērtēt mizgrauža bojājumus, iesakām meža pārbaudi uzticēt speciālistiem, kuri spēs identificēt pazīmes, kas bez atbilstošām zināšanām var nešķist svarīgas. Mēs, meža īpašnieku kooperatīvs “Mežsaimnieks”, gan saviem biedriem, gan citiem mežu īpašniekam piedāvājam Eiropas Savienības apmaksātas konsultācijas, kuras ietvaros varēsiet ne tikai noskaidrot, vai Jūsu mežā ir egļu astoņzobu mizgrauži, bet arī:
- saņemt meža stāvokļa novērtējumu;
- saņemt saviem mērķiem atbilstošu meža apsaimniekošanas plānu;
- uzzināt par ilgtspējīgu mežsaimniecību;
- saņemt padomus par meža aizsardzības pasākumiem.