Stājas spēkā ciršanas ierobežojumi egļu mežaudzēs

Stājas spēkā ciršanas ierobežojumi egļu mežaudzēs

No 1. aprīļa stājušies spēkā ciršanas ierobežojumi egļu mežaudzēs A, B un C aizsardzības zonās. Tie noteikti ar mērķi ierobežot egļu astoņzobu mizgrauža izplatību mežos. Šie ierobežojumi būs spēkā līdz 2024. gada 31. augustam.

Kas ir egļu astoņzobu mizgrauzis un kāpēc tas ir bīstams?

Egļu astoņzobu mizgrauzis tiek uzskatīts par vienu no agresīvākajiem un bīstamākajiem kaitēkļiem egļu audzēs visā Eirāzijā, jo tas spēj uzbrukt gan novājinātām, gan veselām egļu koku sugām. Labvēlīgi apstākļi mizgrauža attīstībai ir kā karstas un sausas vasaras, tā vētru radītie bojājumi, kas ļauj tiem savairoties nolauztajos kokos. 

Egļu mizgrauzis posta pieaugušas egles (arī priedes, ja tās aug starp eglēm, var tikt bojātas), kuru caurmērs pārsniedz 20 cm. Ja pie salīdzinoši nelielas intensitātes vesels koks spēj pretoties mizgraužiem, tad ievērojama kaitēkļu apmēra gadījumā bojā var iet pat veselas audzes.

Mēs, kooperatīvs “Mežsaimnieks”, gan savus biedrus, gan citus meža īpašniekus aicinām rūpīgi pārbaudīt savas egļu mežaudzes, lai identificētu kaitēkļu pieaugumu un veiktu nepieciešamos aizsardzības pasākumus.

Vairāk par mizgraužu radītajiem riskiem un risinājumiem varat apskatīt mūsu biedru semināra ierakstā – skatīt šeit

A, B, C un D aizsardzības zonas

Jaunie ciršanas ierobežojumi skujkoku mežaudzēs jāņem vērā pēc zonu iedalījuma. Zonas A, B, C un D tiek definētas saskaņā ar rīkojumu, kas tika izdots 2024. gada janvārī:

  1. A aizsardzības zona ietver vērtīgās egļu mežaudzes;
  2. B aizsardzības zona ietver skujkoku mežaudzes, kur egles vai priedes ir dominējošā koku suga un to vidējais caurmērs ir vismaz 20 centimetri, atrodas 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes robežas;
  3. C aizsardzības zona ietver egļu mežaudzes, kur egles ir dominējošā koku suga, un to vidējais caurmērs ir vismaz 20 centimetri, atrodas 101–500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes;
  4. D aizsardzības zona, kas atrodas ārpus A, B un C zonas.

Ko ietver A, B un C aizsardzības zonās noteiktie ciršanas ierobežojumi egļu mežaudzēs?

A un B zonās ir aizliegta koku ciršana (izņemot rīkojumā noteiktos gadījumus).

C zonā ir aizliegta koku ciršana šādos gadījumos:

  • kopšanas un galvenajā izlases cirtē;
  • kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē platībā, kas mazāka par 0,8 hektāriem.

Svarīgi zināt – ja B vai C zonā ietilpst vairāk nekā 20% no skujkoku mežaudzes cirsmas platības, tad visu mežaudzi iekļauj stingrākajā aizsardzības zonā.

Kā zināt, kas ir vērtīgā egļu mežaudze?

Informācija par vērtīgajām egļu mežaudzēm un to aizsardzības zonām ir pieejama Meža valsts reģistrā, lietojot latvija.lv autentifikācijas rīkus. D zona nav redzama Meža valsts reģistrā.

Svarīgi atcerēties!

No 1. aprīļa līdz 31. augustam ir jāiegūst apliecinājums koku ciršanai sanitārajā vienlaidu cirtē no Valsts meža dienesta piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma vai Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma (ja tāds nepieciešams). Tas pats attiecas uz lēmumu par meža inventarizācijas datu reģistrēšanu Meža valsts reģistrā, ja meža inventarizācijas dati parāda mizgraužu bojājumus.

Tāpat laika periodā no 1. aprīļa līdz 31. augustam meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir aizliegts cirst kokus A, B un C aizsardzības zonās, ja koku ciršana ir aizliegta saskaņā ar Valsts meža dienesta rīkojumu. Informācija par tiem nogabaliem, kuros apturēta darbība, apskatāma Meža valsts reģistra apliecinājumu sadaļā, ievadot konkrēto apliecinājuma numuru.

Saņemiet Eiropas Savienības apmaksātas konsultācijas savā meža īpašumā!

Vēlaties gudri apsaimniekot savu meža īpašumu? Novērtēt tā stāvokļu un saņemt saviem mērķiem pielāgotu apsaimniekošanas plānu? Piesakiet ES apmaksātu konsultāciju pie mūsu kooperatīva mežsaimniecības speciālista! Konsultācijas laikā:

  • tiks veikts Jūsu meža stāvokļa novērtējums;
  • tiks plānota un optimizēta meža apsaimniekošana;
  • uzzināsiet vairāk par ilgtspējīgu mežsaimniecības praksi un metodoloģijām;
  • saņemsiet padomus par meža aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Saņemiet profesionālu atbalstu no kooperatīva “Mežsaimnieks”!

Pieteikties konsultācijai

Koksnes tirgus apskats

2023 rudens apaļo kokmateriālu tirgū: dinamika un perspektīvas

Vasaras beigās apaļo kokmateriālu tirgus pieredzēja nozīmīgas pārmaiņas, kas atspoguļojas gan MPKS “Mežsaimnieks”, gan “Meža un koksnes produktu pētniecības institūta” (MeKa) apkopotajos statistikas datos par apaļkoku cenu izmaiņām pēdējos divos gados. Katrai sortimentu grupai ir nedaudz atšķirīgi iemesli cenu izmaiņām, taču, lai saprastu šodienas situāciju, jāpaskatās nedaudz tālākā pagātnē, kas tad radīja šos straujos cenu lēcienus.

2019/2020. gadā nebijušu lēcienu radīja Covid-19 pandēmija un mājsēdes laikā ārkārtīgi straujais “dari pats” (DIY) segmenta pieprasījums pēc kokmateriāliem. Kad jau bijām nedaudz apraduši ar mājsēdes izvirzītajām neērtībam un piegādes ķēdes sāka pielāgoties pieprasījuma pieaugumam, patiesu šoku radīja 2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā. Tas noveda pie nenoteiktības enerģētikas sektorā un līdz ar gāzes un naftas cenu lēcienu, nebijušos augstumos uzskrēja malkas un šķeldas cenas. Šie divi secīgie globālie notikumi satricināja daudzas nozares, tajā skaitā mežsaimniecību.

Zemāk apskatīsim tendences galvenajās sortimentu grupās un mēģināsim skaidrot, kā tirgus ir mainījies.

ZĀĢBAĻĶI

Pašreizējā situācijā skuju koku zāģbaļķu cenas galvenokārt ietekmē būvniecības tirgus lejupslīde Eiropā. Eiropas Savienības centieni apkarot augsto inflāciju noveda pie Eiropas Centrālās bankas procentu likmju (Euribor) kāpuma, kā rezultātā būtiski samazinājies pieprasījums pēc jauniem mājokļiem un attiecīgi to būvniecības. Šīs tendences liecina par nozīmīgu saikni starp makroekonomiskajiem faktoriem un mežsaimniecības produktu tirgu. Prognozes liecina, ka ar pavasara iestāšanos procentu likmēm Euribor vajadzētu samazināties, bet meža īpašnieki būvniecībā izmantojamo resursu – zāģbaļķu cenu izmaiņas varētu izjust ar nelielu aizkavēšanos. Pašreizējās cenas ir stabilizējušās pirmskara līmenī, tas ir 85-90 eiro par kubikmetru. Ekonomiskie faktori kopumā norāda uz zināmu tirgus stabilitāti un prognozējamību tuvākajā nākotnē, un nav sagaidāmi strauji cenu lēcieni.

BĒRZA FINIERKLUČI

Pašlaik bērza finierkluču tirgū novērojama stabila cenu situācija. Pagājušā gada nogalē un šī gada sākumā bērza papīrmalkas cena “uzkarsēja” finierkluču cenu, jo papīrmalkas cena tuvojās 130 eur par m3. Līdz ar papīrmalkas cenu stabilizēšanos, arī bērza finierkluču cena ir atgriezusies līmenī, kas bija pirms 2022. gada februāra. Pieprasījums šobrīd saglabājas stabils, un, pateicoties lētākām kuģu konteineru izmaksām, ir novērojams palielināts pieprasījums no austrumiem, jo īpaši no Ķīnas. Lēti kuģošanas tarifi rada lielāku konkurenci par materiālu, kas ļauj berza finierkluču cenai saglabāties salīdzinoši augstā līmenī – vidēji 120-130 eur robežās par m3.

PAPĪRMALKA

Skandināvijas celulozes rūpnīcas nestrādā pilnā jaudā. Tas jūtams ostās, jo ir neskaidrība par kuģu pieejamību un nav nostabilizējusies papīrmalkas plūsma uz ārvalstīm. Tirgū bieži vērojamas “akcijas cenas”, kad tiek pildīts kuģis – šajā laikā cenas var paaugstināties par 1-2 eiro. Bērza papīrmalkai ir nedaudz lielāks pieprasījums nekā skujkoku papīrmalkai, ar cenu diapazonu 57-61 eiro par m3. Skujkoku papīrmalkas pieprasījums ir nedaudz vājāks, bet arī šim sortimentam cenas svārstās 2-3 eur robežās, atkarībā no kuģu pieejamības. Skuju koku papīrmalkas cenas svārstās no 55 līdz 58 eiro par m3. Kopumā, arī papīrmalkas sortimenti ir atgriezušies pirmskara līmenī un, ja nenotiks nekas ārkārtējs,  sagaidāms, ka šis cenu līmenis saglabāsies pārskatāmā nākotnē.

MALKA UN ŠĶELDA

Malkas un zaru šķeldas segmentā daudzi mežizstrādes uzņēmumi bija sagatavojušies ziemas sezonai, gaidot cenu pieaugumu un izveidojot lielus uzkrājumus krautuvēs. Turklāt malkas un šķeldas pircējiem vēl bija uzkrājumi no iepriekšējās ziemas, kad sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā tikai izveidotas papildu rezerves. Siltās ziemas dēļ uzkrājumi netika iztērēti un arī šī ziema ilgi kavējās, kā rezultātā cerētais cenu kāpums neīstenojās. Malkas cenas ir stabilizējušās 43-47 eiro par m3, savukārt šķeldas cenas – 11-14 eiro robežās. Šis cenu līmenis joprojām ļauj meža īpašniekiem ar peļņu veikt krājas kopšanas cirtes, tādējādi uzlabojot meža kvalitāti un gūstot peļņu no kokmateriālu realizēšanas.

IETEIKUMI

Vērtējot tirgus tendences, MPKS “Mežsaimnieks” iesaka saviem biedriem vairāk pievērst uzmanību bērza un citu lapu koku cirsmu izstrādei, kā arī turpināt strādāt pie meža augšanas apstākļu uzlabošanas caur krājas kopšanas cirtēm. Diemžēl arī egļu astoņzobu mizgrauzis nekur nav pazudis un īpaša vērības brīvdienu pastaigas laikā meža īpašniekiem jāpievērš egļu audžu veselībai.

PAR APSKATU

Šajā apskatā ir iekļauti galveni apaļkoku sortimenti un to grupas, bet neaptver visu sortimentu spektru. Norādītas ir vidējās cenas, lai skaidrotu iemeslus un tendences apaļkoku tirgū. Mūsu mērķis ir sniegt precīzu un aktuālu informāciju par tirgus tendencēm, kas ļauj meža īpašniekiem labāk plānot un pieņemt izsvērtus lēmumus.

Datu avoti ir MPKS “Mežsaimnieks” un SIA «Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts» (MeKa). MPKS “Mezšaimnieks” cenu statistika parāda vidējo cenu līmeni, ko kooperatīvs ir nodrošinājis biedriem. Pārskatā apskatītajā periodā tirgū piegādāts vairāk nekā 250 tūkstoši kubikmetri apaļkoku. MeKa tirgus monitoringa rezultāti atspoguļo koksnes resursu iepirkumu cenu izmaiņas kokapstrādes uzņēmumos, kas reprezentē ne mazāk kā 60% no nozares kopējā patēriņa.

(c) MPKS Mežsaimnieks 2023


Pārsniedzam 1000 biedru atzīmi!

Meža īpašnieku kooperatīvs “Mežsaimnieks”, kas ir lielākais un vecākais šāda veida uzņēmums Latvijā, lepojas paziņot, ka uz šo brīdi jau ir pārsniegts 1000 biedru skaits. Šis svarīgais sasniegums ir vēl viens solis uz priekšu kooperatīva mērķa sasniegšanā – veicināt ilgtspējīgu un efektīvu mežsaimniecību Latvijā.

Kooperatīvs “Mežsaimnieks” ir izveidojis spēcīgu kopienas sajūtu un ciešu sadarbību starp meža īpašniekiem, nodrošinot pilnu meža apsaimniekošanas ciklu, sākot no meža apsekošanas līdz koksnes pārdošanai. Šobrīd kooperatīvs apsaimnieko 18 446 hektārus meža, un tā biedru skaits uz 2023.gada 11.decembri ir sasniedzis 1008.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis: “Meža nozares kooperācijai ir būtiska loma, lai saglabātu un apsaimniekotu Latvijas “zaļo zeltu” – mežus, kas pieder ģimenēm un arī uzņēmējiem. Vienlaikus, lai stiprinātu pozitīvo tendenci – biedru skaita pieaugumu, ir nepieciešams vēl viens solis – veikt ieguldījumus pamatlīdzekļu attīstībā, kas radītu vēl lielāku pievienoto vērtību kooperācijai meža nozarē.”

Kooperatīva valdes loceklis Andis Malējs: “1000 biedru atzīmes sasniegšana ir ievērojams solis mūsu ilgtermiņa mērķu īstenošanā. Tas būtiski stiprina mūsu pozīcijas, kooperācijai kļūstot par izdevīgāko instrumentu meža īpašniekiem savu mežu apsaimniekošanā. Mūsu vīzija ir, sekojot Ziemeļeiropas kooperatīvu paraugam, attīstīt pašiem savu koksnes pārstrādi, tādējādi palielinot mūsu biedru izaudzētās koksnes vērtību. Tas nesīs ne tikai ekonomisku labumu tautsaimniecībai, bet arī veicinās ilgtspējīgu mežsaimniecību Latvijā.”

Ar biedru skaita pieaugumu, “Mežsaimnieks” kļūst par aizvien nozīmīgāku spēlētāju mežsaimniecības nozarē, spējot saviem biedriem nodrošināt izdevīgākus nosacījumus. Tas attiecas gan uz mežkopības pakalpojumiem, gan koksnes pārdošanu. Šī attīstība ir svarīga ne tikai kooperatīva biedriem, bet arī kopējai Latvijas mežsaimniecības nozares attīstībai, nodrošinot efektīvāku un ilgtspējīgāku pieeju.


Nacionālā bagātība - mežs

Pilnu rakstu varat izlasīt šeit: Nacionālā bagātība – mežsa

Laikraksta “Auseklis” 2023. gada 28. novembra izdevumā pievērsušies meža kooperācijas nozīmei Latvijā, īpašu uzsvaru liekot uz kooperatīvu “Mežsaimnieks”. Šie raksti aplūko dažādus mežsaimniecības aspektus, tostarp kooperatīvu attīstību, mežsaimnieku izaicinājumus un iespējas, kā arī kooperatīvu ieguldījumu mežu ilgtspējīgā pārvaldīšanā.

“Mežsaimnieks” ir uzsvērts kā pionieris mežsaimnieku sadarbības organizāciju jomā Latvijā, kas dibināts 2011. gadā un šobrīd ir lielākais šāda veida kooperatīvs valstī un kļuvis par ievērojamu tirgus spēlētāju, kas nodrošina labākas koksnes cenas un konsultācijas saviem biedriem.

Grigorijs Rozentāls, kooperatīva dibinātājs, dalās sava pieredzē par kooperatīva veidošanu un tā nozīmi mežsaimniecībā. Viņš norāda uz mežsaimniecības izglītības svarīgumu, kā arī uz kooperatīva lomu mežu ilgtspējīgā apsaimniekošanā.

Par pašreizējiem kooperatīva darbību un sniegtajām iespējām meža īpašniekiem stāsta kooperatīva “Mežsaimnieks” valdes loceklis Andis Malējs.

Savukārt Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis izklāstījis problēmas un izaicinājumi, ar kuriem saskaras kooperatīvi, tostarp par to, ka ir nepieciešamība pēc papildus atbalsta un investīcijām. Tiek apspriesta meža īpašnieku kooperatīvu attīstība Latvijā kopumā, kā arī valdības plāni attiecībā uz meža nozares attīstību nākamajos gados.

Pilnu rakstu varat izlasīt šeit: Nacionālā bagātība – mežsa


Kooperatīva viedoklis par noteikumiem par dabas liegumiem

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" izsaka savu iebildumu pret plānotajām noteikumu izmaiņām par dabas liegumiem.

MPKS "Mežsaimnieks" ir viena no lielākajām un vecākajām meža īpašnieku organizācijām Latvijā. Mūsu kooperatīvā šobrīd ir gandrīz 1000 biedru, kas apsaimnieko vairāk nekā 30 000 hektāru meža zemes visā valstī. Mēs esam ieinteresēti ilgtspējīgā un atbildīgā meža resursu izmantošanā, kas nodrošina gan ekonomisko labumu, gan vides saglabāšanu.

Mēs neiebilstam pret dabas aizsardzības pasākumiem kā tādiem, bet pret to, ka tie tiek veikti uz mūsu biedru rēķina. Ja valsts vēlas izveidot jaunas aizsargājamas teritorijas, tad tai jānodrošina taisnīga kompensācija meža īpašniekiem par zaudētajiem ienākumiem un ierobežotajām saimnieciskajām iespējām.

Ja ierobežotu finansējuma apstākļos nav iespējams panākt taisnīgas kompensācijas, tad vienu no iespējām redzam – aizsargājamo teritoriju aizstāšanu ar valstij piederošajām meža zemēm, veicot atbilstošos grozījumus Meža likumā un likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”.

Mēs aicinām valdību pirms noteikumu izmaiņu pieņemšanas uzklausīt mūsu viedokli un rast risinājumu, kas būtu pieņemams visām pusēm. Šo noteikumu izmaiņas ietekmēs ne tikai mūsu biedrus, bet arī visu meža nozari un lauku attīstību.

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” vārdā:

Andis Malējs
Valdes loceklis
info@mezsaimnieks.lv


Koksnes blakusproduktu apstrādes rūpnīca

Mežsaimniecības kooperatīviem ir jāvirzās uz jaunu attīstības posmu – pārstrādi

LLKA, 01.06.2023

Latvijas Lauksaimniecības kooperācijas asociācijas (LLKA) ģenerāldirektors Rolands Feldmanis un LLKA valdes loceklis Andis Malējs, 30.maijā tikās ar Zemkopības ministrijas (ZM) Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāju Ilzi Silamiķeli. Sanāksmē tika apskatīti aktuālie jautājumi par mežsaimniecības attīstību un kooperatīvu lomu tajā.

Kā sanāksmē uzsvēra A.Malējs, ilgtspējīgai mežsaimniecības attīstībai ir nepieciešama kooperācija meža īpašnieku vidū. Kooperatīvi nodrošina ne tikai meža atjaunošanas cirtes, bet arī meža ieaudzēšanu un kopšanu. Kooperatīvu mežos, salīdzinot ar pārējiem privātajiem mežiem, 88 % tiek izvēlēti selektīvie stādi, kas veicina ražīgāku meža audzēšanu.

R.Feldmanis norādīja, ka lai veicinātu mežsaimniecības attīstību, ir nepieciešamas investīcijas arī meža produktu pārstrādē. Kooperatīviem investējot ražošanas tehnikā tiktu nodrošināta biedru meža īpašumu apsaimniekošanas ilgtermiņa plānošana, kas palielinātu darba ražību. Tāpat meža kopšana veicinātu arī malkas sagatavošanu mājsaimniecību vajadzībām.

Sanāksmē ZM pārstāve I.Silamiķele informēja par ministrijas plānotajiem pasākumiem mežsaimnieciskajai nozarei, piemēram, par atbalsta programmām meža īpašniekiem un par klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanas stratēģiju.

Sarunas beigās abas puses vienojās turpināt regulāru dialogu un sadarbību par mežsaimnieciskajiem jautājumiem.


Koksnes tirgus apskats

Koksnes tirgus apskats - marts, 2023

Koksnes tirgus apskats - marts, 2023

Kokmateriālu tirgus apskats

Vēl pirms mēneša bija daudzi neskaidrie jautājumi, kas notiks ar atsevišķām sortimentu grupām – kādu ietekmi uz tām atstās esošie politiskie un ekonomiskie apstākļi un tuvojošās ziemas beigas.

Kopumā koksnes tirgus, šobrīd ir pat stabilāks nekā pirms mēneša. Nav vairs novērojamas straujas cenu svārstības un ir nostabilizējusies iepirkšana visām sortimentu grupām. Kooperatīvs seko līdz notikumiem tirgū un maksimāli centīsimies šeit informēt par būtiskām izmaiņām, ja tādas būs. Zemāk detalizētāk par katru sortimentu grupu un tirgus statistiku par pēdējiem 6 mēnešiem:

Bērza finierkluči

Bērza finierkluču cena kooperatīva biedriem joprojām ir stabili augsta – 150-160 EUR/m3. Turklāt par finierkluču transportēšanu mūsu biedriem nav jāmaksā, jo transportēšanas izmaksas sedz mūsu stratēģiskais partneris. Tas veido vēl aptuveni 10 EUR/m3 ieguvumu. Ja kravā gadās pa kādam brāķim, arī tas tiek realizēts par to pašu cenu kā finierkluči (brāķa % nedrīkst pārsniegt 5% no kravas apjoma)!

Iesākām izmantot kooperatīva priekšrocības jau tagad un realizēt bērza finierklučus par augstāku cenu.

Bērza finierkluču cena 2023. gada janvāris MeKa vs MPKS cena

Tirgus indikācijas liecina, ka 2. ceturksnī varētu būs neliels cenas samazinājums, tāpēc ir svarīgi saglabāt piegāžu apjomu, lai varam noturēt kooperatīva cenu un pārējos ieguvumus maksimāli tuvu esošajam līmenim.

Skujkoku zāģbaļķi

Līdzīgi kā finierklučiem, arī zāģbaļķu cenās vērojama cenu stabilitāte. Biedriem nodrošinām stabili augstas cenas. Šobrīd cenas ir 100-105 EUR/m3 robežās, atkarībā no piegādātā apjoma.

Skujkoku zāģbaļķu cenas tendences

Tara

Taras kluču iepirkums, gan skujkoku, gan lapkoku, pēc svārstībā pērnā gada nogalē un šī gada sākumā ir nostabilizējies un pēc esošā pieprasījuma arī izskatās, ka šīs pozīcijas saglabās. Lapu koku taras kluču cenas no 70 – 75 EUR/m3, skujkoku attiecīgi 80 – 85 EUR/m3, atsevišķos reģionos tievajam skujkoku sortimentam (12-18 diametrā) pat 95 EUR/m3.

Papīrmalka

Pieprasījums pēc bērza un skujkoka papīrmalkas kopš gadu mijas saglabājas stabils un iepirkuma cenas ir salīdzinoši augstas. Bērzam 85 EUR/m3 un skujkoku papīrmalkai 80-82 EUR/m3.  Turpretim apses un alkšņa papīrmalkai gadu sākumā bija novērojams apjukums un cenu kritumus, dažās vietās pat tika pārtraukta šo sortimentu iepirkšana. Pēdējās 3 nedēļas tirgus atkal ir stabils un cenas atgriezušās pietiekoši augstā līmenī – 70 EUR/m3, ko šobrīd sakarā ar saviem ilgtermiņa starptautiskajiem līgumiem nodrošina SIA “Kronospan”. Atgriežoties tirgū, SIA “Kronospan” šobrīd nodrošina arī augstu un stabilu cenu malkas iepirkumam – 63 EUR/m3 – kas priekš pavasara un īsti nenotikušās nopietnās apkures sezonas, šobrīd ir ļoti, ļoti augsta cena. Pirms 12 mēnešiem šī cena pēc ziemas bija vien 40-45 EUR/m3.

Papīrmalkas segmentā vislielāko lomu augstākas cenas nodrošināšanā spēlē spēja īsā termiņā piegādāt salīdzinoši lielu apjomu. Tas skaidrojams ar iepircēju nepieciešamību ātri piepildīt eksporta kuģus, tāpēc papīrmalkai biežāk vērojami īstermiņa cenu lēcieni normālos tirgus apstākļos.

Bērza papīrmalkas cenas tendences
Skujkoku papīrmalkas cenas tendences

Kopumā tirgus situācija šobrīd ir laba un stabila. Kā rāda statistikas dati, mēs kā kooperatīvs spējam un spēsim nodrošināt lielākus ieņēmums mūsu biedriem nekā citi mežizstrādes uzņēmumi. Liela nozīmē augstākas latiņas noturēšanai ir kooperatīva spējai nodrošināt stabilu un augstu apjomu un tas savukārt ir tiešā veidā atkarīgs no Jums – biedriem. Kā jau tas ir bijis vienmēr, biedriem ir pieejama visa informācija par rēķiniem, pavadzīmēm, uzmērījumiem, lai ikvienam būtu atrodams, katrs iztērētais un nopelnītais EUR.


Saimnieko ar skatu nākotnē

Kooperācija veicina labāku un ilgtspējīgāku mežu apsaimniekošanu – to apliecina īpašnieku pieredze.

Pilnu rakstu varat izlasīt šeit: Saimnieko ar skatu nākotnē


Svarīga abu pušu uzticība

Pirmo meža īpašnieku kooperatīvu Latvijā pirms 12 gadiem izveidoja Grigorijs Rozentāls. Kooperatīvs “Mežsaimnieks” patlaban ir lielākais šajā nozarē, kas apvieno ap tūkstoti biedru.

Pilnu rakstu varat izlasīt šeit: Svarīga abu pušu uzticība


Lai mežs paliktu vietējo rokās

Ir simtiem uzņēmumu, kas piedāvā mežu nocirst, bet cik to piedāvā apsaimniekot? Kooperatīvs ir viens no risinājumiem, lai meži saglabātos Latvijas iedzīvotāju īpašumā

Pilnu rakstu varat izlasīt šeit: Lai mežs paliktu vietējo rokās


Ar kopīgu spēku savā mežā

Kopīga spēka veidošana, lai ikviens kooperatīva biedrs saņemtu nepieciešamo sava meža apsaimniekošanai – tā varētu teikt par MPKS “Mūsu Mežs” attīstības vīziju

Pilnu rakstu varat izlasīt šeit: Ar kopīgu spēku savā mežā


Mācību kursi meža īpašniekiem

Meža īpašnieku kooperatīvs “Mežsaimnieks” sadarbībā ar “Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kameru” rīko divu dienu mācību kursus meža īpašniekiem. Meža īpašniekiem ir iespēja piedalīties kursos par divām tēmām:

Mežkopība un digitālo tehnoloģiju izmantošanu mežkopības plānošanā

Dronu izmantošana mežsaimniecībā

Tehnisku iemeslū dēļ Kuldīgas mežkopības kurss pārcelts uz 12.-13. janvāri!!!

Mežkopība un digitālo tehnoloģiju izmantošana mežkopības plānošanā

15.11 un 16.11 Cēsis (Cēsu pils, Pils laukums 9)

09.01 un 10.01 Rēzekne

12.01 un 13.01 Kuldīga

Pirmā dienā teorija, otrā diena praktiskā daļa mežā.

Vietu skaits uz katru mācību kursu ierobežots – 20 cilvēku!

Kooperatīva biedriem dalība bez maksas!

Programmu skatīt šeit

Pieteikties šeit

Mūsu kooperatīva biedri bieži uzdod jautājumu, kā pareizi izaudzēt jaunu mežu atjaunojot mežu pēc kailcirtes vai apmežojot lauksaimniecībā neizmantotu zemi. Kā pareizi izvēlēties augsnes gatavošanas veidu un stādu sugu, kā pareizi tos kopt, aizsargāt, lai nākamais mežs būtu vērtīgāks par iepriekšējo. Šajā seminārā centīsimies sniegt atbildes uz šiem jautājumiem. Kā arī sekojot līdzi tehnoloģiju attīstībai – apskatīsim, kādus lēmumus par darbībām mežā varam pieņemt attālināti izmantojot dažādus meža īpašniekiem pieejamos datus.

Iesakām dalībniekiem līdzi paņemt savus portatīvos datorus ar iespēju autentificēties VMD ĢIS sistēmā gis.vmd.gov.lv

Lektori:

Mārcis Saklaurs, LVMI Silava pētnieks, studējis mežsaimniecību LLU MF, Zviedrijas Lauksaimniecības universitāte, Hedmark university college (Norvēģija).

Andis Malejs - biznesa sistēmu risinājumu un mārketinga nodaļas vadītājs

Andis Malējs, MPKS Mežsaimnieks valdes loceklis, biznesa sistēmu risinājumu vadītājs

Dronu izmantošana mežsaimniecībā (beidzies)

23.11 (teorētiskā daļa, Salaspils, LVMI Silava, Rīgas iela 111) un
2.12 (praktiskā daļa, Garkalnes degums)

Vietu skaits uz katru mācību kursu ierobežots – 20 cilvēku. 

Obligāti jāpiedalās abās mācību dienās. 

Kooperatīva biedriem dalība bez maksas. 

Programmu skatīt šeit

Pieteikties šeit

Šajā mācību kursā apskatīsim, kā dronus izmantot mežsaimniecībā, lai ietaupītu mums tik dārgo laiku. Kursa lektors Juris Zariņš ir SIA “Rīgas meži” meža apsaimniekošanas vadītājs un ikdienā ir aprobējis dažādus drona izmantošanas veidus un paņēmienus, kā būtiski ātrāk un efektīvāk novērtēt meža un meža infrastruktūras stāvokli.

Lektors:

Juris Zariņš, SIA “Rīgas meži” Meža apsaimniekošanas nodaļas vadītājs, LVMI Silava zinātniskais asistents


Andis Malējs, foto, mežs

Izvēršas ar suitu spītību

“Visiem labi zināma suitu spītība, tādēļ ir tikai likumsakarīgi, ka Latvijā pirmais meža īpašnieku kooperatīvs “Mežsaimnieks” ir radies tieši tur. Tiesa gan, viņi vēl strīdas, kurš ir idejas autors,” ar smaidu stāsta meža īpašnieku kooperatīva “Mežsaimnieks” valdes loceklis Andis Malējs.

Pilnu rakstu varat izlasīt šeit: Ar suitu spītību


Aicina pieteikties uz MPKS “Mežsaimnieks” valdes locekļa amatu

PIETEIKŠANĀS LĪDZ 20.09.2022


MPKS “Mežsaimnieks” Padome izsludina kandidātu pieteikšanos uz valdes locekļa amatu šādās atbildības jomās:

  • Koksnes tirdzniecība un loģistika;
  • Mežizstrādes darbu plānošana, organizēšana, klientu apkalpošana;
  • Kvalitātes vadība un sertifikācija.

Valdes locekļa kandidātiem ir šādas minimālās prasības:

  • vismaz triju gadu pieredze vadītāja vai vadītājam līdzvērtīgā vadošā amatā;
  • akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, kas atbilst un nodrošina nepieciešamo zināšanu un kompetenču kopumu, lai profesionāli pildītu kooperatīva valdes locekļa attiecīgos pienākumus;
  • valsts valodas zināšanas;
  • svešvalodu zināšanas – angļu.

Vēlamās zināšanas un prasmes:

  • pieredze biznesa stratēģiju izstrādē un ieviešanā;
  • pieredze pārmaiņu vadībā;
  • izpratne un zināšanas par vides un mežu pārvaldības jomu;
  • zināšanas par korporatīvo pārvaldību, uzņēmumu, personāla un komandas vadību, iesaistīto pušu vadību.


Pieteikšanās

Lai pieteiktos, lūdzam līdz 20.09.2022 sūtīt norādītos dokumentus uz padome@mezsaimnieks.lv:

  • motivētu pieteikuma vēstuli (iekļaujot informāciju un pamatojumu par atbilstību izvirzītajām prasībām);
  • dzīvesgaitas aprakstu (Curriculum Vitae).

Darba uzsākšanas laiks: līdz 2022. gada 1. decembrim.

Atalgojums: sākot no 2600 EUR (fiksētā daļa). Atalgojumu nosaka Padome, to veido fiksētā un mainīgā daļa. Atalgojuma mainīgā daļa ir tieši saistīta ar sasniegtajiem rezultātiem.

Darba vieta: Kooperatīvam šobrīd ir trīs biroji – Kuldīgā, Valmierā un Rēzeknē. Iespējami elastīgi darba vietas un laika risinājumi.


Par kooperatīvu

MPKS “Mežsaimnieks” ir lielākais meža pakalpojumu kooperatīvs Latvijā. Kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks” ir pilnu meža apsaimniekošanas ciklu nodrošinošs uzņēmums, kas pieder pašiem meža īpašniekiem. Šobrīd kooperatīvā ir vairāk nekā 900 biedru ar kopējo mežu platību virs 20 tūkst. ha. Mēs organizējam visu, kas mūsu biedriem (īpašniekiem) varētu būt mežā nepieciešams – meža apsekošanu un konsultāciju par tālākiem darbiem, taksāciju, augsnes gatavošanu, stādu iegādi, stādīšanu, stādu aizsardzību, stādījumu atēnošanu, mežaudzes sastāva kopšanu, krājas kopšanu, cirsmu skiču gatavošanu, izaudzēto koku ražas novākšanu, pievešanu un transportu, apaļkoksnes un zaru pārdošanu. Palīdzam rakstīt un administrēt Eiropas finansējuma projektus.

Kooperatīva valdē ir trīs valdes locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem.

Jautājumu gadījumā, lūdzam rakstīt: padome@mezsaimnieks.lv


Jaunumi Noteikumos par koku ciršanu mežā un meža atjaunošanu

2021. gada 21. jūnija Ministru kabineta sēdē tika veikti grozījumi noteikumos:

  • Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” un
  • Nr. 308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”.

Galvenās izmaiņas, kas šajos noteikumu grozījumos tika mainīgi ir galvenās cirtes pēc caurmēra parametri kā arī mežaudzes atjaunošanai nepieciešamais minimālais koku skaits.  Tālāk Meža īpašnieku biedrības sagatavotais kopsavilkums par galvenajām izmaiņām.

Galvenā cirte pēc caurmēra

  • turpmāk neatkarīgi no bonitātes minimālais caurmērs būs – priedei 30cm, eglei 26 cm un bērzam 25 cm;
  • visos meža tipos jāatjauno sējot vai stādot 3 gadu laikā pēc ciršanas. Norma stāsies spēkā ciršanas apliecinājumiem, kas izsniegti pēc 2023. gada 1. janvāra;
  • pēc cirtes jāatstāj 8 ekoloģiskie koki līdzšinējo 5 vietā;
  • atjaunojot mežaudzi stādu izcelsmei jābūt ar kategoriju “uzlabots” vai “pārāks”. Priedei jau tagad, eglei un bērzam no 2024. gada 1. janvāra;
  • cirte nav atļauta, ja mežaudzē pēdējo 3 gadu laikā veikta kopšanas cirte (stāsies spēkā no 2025. gada 1. jūlija);

Meža atjaunošana

  • Turpmāk minimālais kociņu skaits, lai mežaudzi atzītu par atjaunotu:
    • priede – 2000/ha (iepriekš 3000/ha);
    • eglei, bērzam – 1500/ha (iepriekš 1500/ha);
  • atjaunotu mežaudzi, kas nav vecāka par 10 gadiem, varēs nomainīt, ja to veiks izmantojot selekcionētu stādāmo materiālu;
  • par neproduktīvu var atzīt apšu mežaudzi līdz 20 gadu vecumam, kurā vairāk nekā 60% koku ir meža dzīvnieku, kaitēkļu, stumbra vai sakņu slimību bojāti un nebojāto koku skaits vai šķērslaukums ir mazāks par mežaudzes pirmajā stāvā augošo koku minimālo skaitu vai šķērslaukumu. Vērtējot bojātos kokus, neuzskaita kokus, kuru augstums par 20% pārsniedz vidējo koku augstumu.

Grozījumi stāsies spēkā pēc publikācijas Latvijas Vēstnesī.

Ar grozījumu projektu “Noteikumi par koku ciršanu mežā” var iepazīties šeit.

Ar grozījumu projektu “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi” var iepazīties šeit.

Galvenās cirtes caurmērs pēc valdošās koku sugas un bonitātes

Atjaunojamās platības minimālais koku skaits


Biedru karte

900 biedru

Jau vairāk nekā 900 meža īpašnieku izvēlējušies savus mežus apsaimniekot apvienojoties kooperatīvā “Mežsaimnieks”

Biedru karte

Lai arī pandēmijas laiks meža kooperatīviem bija izaicinājumiem pilns, Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (MPKS) “Mežsaimnieks” spējusi audzēt biedru skaitu un apsaimniekotās platības lielumu, kas šobrīd sasniedz jau 20 000 ha.

Kooperatīva biedri ir mazie un vidējie meža īpašnieki, kuru meža īpašumu lielums pārsvarā ir no 5-100 ha un kas vieni paši ir pārāk mazi, lai spētu iegūt izdevīgus apsaimniekošanas nosacījumus saviem mežiem. Starp biedriem ir gan aktieri, gan politiķi, gan epidemiologi un arī meža nozares profesionāļi – katrs ar citādām zināšanām par meža apsaimniekošanu un brīvo laiku ko tam veltīt.

Kooperatīva lielākā atšķirība ir tā, ka tas piedāvā pilna cikla mežsaimniecības pakalpojumus – ne tikai ienesīgo mežizstrādi, bet arī meža atjaunošanu un kopšanu. Turklāt biedrs pats var izvēlēties, kurus pakalpojumus veiks pats un kurus uzticēs kooperatīvam. Šāds unikāls pakalpojumu klāsts arī ļauj kooperatīvam augt.

Pēc kooperatīva biedru aptaujas, galvenie pakalpojumi, kas tiek sagaidīti no kooperatīva ir: pieejamība un izdevīgāki nosacījumi mežsaimniecības pakalpojumiem, pilna cikla apsaimniekošana, biedru konsultēšana un apmācības, lielāka cena pārdodamajai koksnei kā arī meža īpašnieku interešu lobijs.

Māris Dreija, kooperatīva valdes priekšsēdētājs par biedru skaitu: “Kooperatīva biedru skaita palielināšana nav mūsu pašmērķis, taču ir patiess prieks, ka bez lielām reklāmas kampaņām pēdējo 4 gadu laikā mūsu biedru skaits ir dubultojies. Vairāk kā 50% gadījumu jauni biedri kooperatīvam pievienojas pēc draugu vai kaimiņu ieteikuma. Biedru skaita pieaugums ļauj mums uzlabot īpašumu apsaimniekošanas efektivitāti un, audzējot sniegto pakalpojumu apmēru, nodrošināt biedriem arvien izdevīgākus pakalpojumus, nosacījumus un pārdoto kokmateriālu cenas. “

Andis Malējs, kooperatīva valdes loceklis un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes loceklis par meža kooperatīvu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā: “Meža īpašnieku kooperatīvi nodrošina īpašumu saglabāšanu vietējā kapitāla rokās, jo meža īpašniekam, kas nezina kā pareizi apsaimniekot savu meža īpašumu vai vienkārši kam trūkst laika – kooperatīvs ir ērts risinājums kā ilgtspējīgi apsaimniekot savu mežu. Kooperatīva meži salīdzinoši ar vidējo privāto mežu Latvijā tiek daudz efektīvāk apsaimniekoti – atjaunošana notiek ar augstvērtīgiem stādmateriāliem, notiek jaunaudžu kopšana, kas nākotnē dos būtisku pienesumu tautsaimniecībai.”


LAD izsludina atbalstu mežsaimniecības aktivitātēm

No 2022. gada 25. aprīļa līdz 25. maijam Lauku atbalsta dienestā (LAD) iespējams iesniegt ES atbalsta projektus mežsaimniecības aktivitāšu veikšanai. Kopumā šajā kārtā piešķirti 2,38 miljoni eiro jaunaudžu retināšanai, meža ieaudzēšanai 820 tūkstoši eiro un meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošanai 70 tūkstoši eiro.

Atbalstītās aktivitātes

  • jaunaudžu retināšana;
  • meža ieaudzēšana;
  • mežaudžu atjaunošana pēc dabas katastrofām.

Atbalsta apjoms (ES līdzfinansējums)

Jaunaudžu retināšana

  • 264 eiro/ha,
  • 220 eiro/ha īpašniekiem, kuriem pieder 200 un vairāk hektāru meža

Meža ieaudzēšanā

  • Ieaudzēšana 759,5 eiro/ha,
  • kopšana (trīs reizes) – 142,8 eiro/ha.

Meža ieaudzēšana – papildinot jau ieaugušu mežaudzi

  • Ieaudzēšana 759,5 eiro/ha,
  • kopšana ( trīs reizes) – 142,8 eiro/ha.

Mežaudžu atjaunošana pēc dabas katastrofām

  • mežaudzes ieaudzēšana – 1085 eiro/.ha
  • kopšana (trīs reizes) – 204 eiro/ha

Projekta ieviešanas process

Kā kooperatīvs var palīdzēt

(Kooperatīvs pakalpojumus sniedz tikai biedriem)

Papildu punkti projektiem

Vērtējot projektus, papildus 10 punktus var saņemt, iesniedzamajam projektam Lauku atbalsta dienestā pievienojot izziņu par kooperatīva biedra statusu. Šajā kārtā, pieprasījums pēc ES līdzfinansējuma sagaidāms lielāks nekā piedāvātā summa, tādēļ ir svarīgi savākt maksimāli daudz punktu.

Projektu sagatavošana un iesniegšana LAD

Ja ir pieredze un zināšanas, Meža apsaimniekošanas atbalsta pasākuma plāna (MAAPP) sagatavošanu iesniegšanai Valsts meža dienestā meža īpašnieks var veikt pašu spēkiem vai uzticēt to kooperatīvam. Pēc MAAPP sagatavošanas, jāiesniedz projekts LAD, ko īpašnieks arī var veikt pašu spēkiem, vai uzticēt kooperatīvam

Projekta īstenošana

Kooperatīvam katrā reģionā ir mežkopis, kas pēc biedru pasūtījuma organizē ES projektā plānotos mežkopības darbus – augsnes gatavošanu, stādu iegādi, stādīšanu, agrotehnisko kopšanu, jaunaudžu retināšanu. Protams, ja biedram pašam ir zināšanas, laiks un aprīkojums, jebkuras aktivitātes projekta ietvaros īpašnieks var veikt pats.

Projekta atskaišu sagatavošana

Pēc katras atbalstāmās aktivitātes uz Valsts meža dienestu (VMD) jānosūta dabā uzmērītās platības skice, kas sagatavota atbilstoši normatīvajiem aktiem un aizpildīta projekta atskaites veidlapa.

Projekta īstenošanas izmaksas

Jārēķinās, ka pieaugot mežkopības pakalpojumu  un darba organizēšanas izmaksām, ar ES līdzfinansējumu vairs netiek nosegtas visas izmaksas un arī meža īpašniekam jārēķinās ar finansiālu līdzdalību.

Piesakies konsultācijai

Ja vēlies uzzināt vairāk par iespējām savā īpašumā veikt ES atbalsta aktivitātes un kā kooperatīvs var palīdzēt – piesakies konsultācijai un mūsu darbinieki sazināsies ar Jums.

Par kooperatīvu

Meža īpašnieku kooperatīvs “Mežsaimnieks” ir lielākā pašiem meža īpašniekiem piederošā meža apsaimniekošanas organizācija. Mēs apvienojam vairāk nekā 890 biedru. Darbojamies visā Latvijas teritorijā un saviem biedriem sniedzam meža apsaimniekošanas pakalpojumus sākot no meža ieaudzēšanas līdz mežizstrādes organizēšanai un kokmateriālu tirdzniecībai. Biedrs pats var izvēlēties, kādus darbus uzticēt kooperatīvam un kādus veikt saviem spēkiem.  Plašāk par kooperatīvu varat iepazīties šajā saitē.

Kā pievienoties

Kooperatīvā var iestāties jebkura fiziskas vai juridiska persona, kam Latvijas teritorijā pieder mežs. Kā iestāties, cik tas maksā varat iepazīties šajā saitē.


Kas notiks koksnes tirgū jaunajā ģeopolitiskajā situācijā?

Par situāciju koksnes tirgū pēc 24. februārī Krievijas uzsāktā kara stāsta kooperatīva valdes loceklis un ražošanas procesu vadītājs Mārcis Saklaurs.

Krievijas apaļkoksnes eksports

Krievijas eksportētie koksnes produktu apjomi 2021. gadā sasniedza ap 15 miljonu kubikmetru apaļkoku 12 miljardu ASV dolāru vērtībā. Latvija katru gadu cērt ap 11 miljoniem kubikmetru koksnes. Faktiski visu, ko Latvijā saražo, tik daudz Krievija eksportē. Stratēģiskie Krievijas partneri ir Ķīna ar 49% un Somija ar 41%. Uz pārējām valstīm eksportē 11%.

Somijas intereses

Somijas-Krievijas attiecības veidojas no Somijas interese pēc Krievijas papīrmalkas 8-10 miljonu kubikmetru apjomā. Tas faktiski ir apjoms, kas tiek izņemts ārā no tirgus. Pie jaunās situācijas tirgus spēlētāji, kas strādāja uz Krievijas tirgu, aktīvi slēdz līgumus par kuģu nofraktēšanu Latvijā, jo Somijai šis apjoms kaut kur būs jākompensē. Jau pērn Krievija bija sākusi dažādus eksportu aizliegumus, uz ko Somijas atbilde bija – savu mežu apsaimniekošanas intensificēšana. Šķeldas iztrūkumu Somija plāno aizstāt, šķeldai klāt piejaucot kūdru. Latvijā kūdras izmantošanu iepriekš politiskajās sarunās tika stingri noraidīta, šobrīd retorika ir mainījusies, bet vēl nav zināms, ar ko tas beigsies, jo jāpatur prātā joprojām ir Eiropas “zaļais kurss”.

Ķīnas intereses

Otrs lielais spēlētājs attiecībās ar Krieviju ir Ķīna, kas ir pasaulē lielākais koksnes importētājs (200milj m3/gadā), gan lielākais koksnes produktu eksportētājs pasaulē. Ķīnai ir ļoti stingri meža apsaimniekošanas noteikumi. Šobrīd tie ir nedaudz atviegloti – un pastāv iespēja arī kaut ko iegūt vietējā tirgū. Ķīnieši aktīvi veic meža ieaudzēšanu vietās, kur līdz šim ir auguši krūmāji vai lakstaugi. Šobrīd eksports uz Ķīnu iet lielos apjomos, bet jāskatās, kā tas attīstīsies, kā rietumi spēs vienoties par kopīgām sankcijām attiecībā pret Krieviju.

Kokmateriālu ārējā tirdzniecība Latvijā

Lielākie importa tirgi Latvijai ir Baltkrievija ar vairāk nekā 250 tūkstošiem kubikmetru un Lietuva (250tk m3) un Krievija (170tk m3). Latvija pēc tam reeksportē tālāk zāģmateriālus vai gatavus produktus. Līdz ar to kokmateriālu importa samazinājums būs būtisks.

Starp galvenajiem eksporta tirgiem Krievijas un Baltkrievijas nav, līdz ar to tas mūs neietekmēs. Katru gadu aizvien lielāku apjomu eksportā sastāda Ķīna.

Koksnes ipmortētāji no Krievijas, Baltkrievijas

Lielākie importētāji ir UPM – 282miilj eiro (saplākšņu un celulozes ražotājs), Stora Enso – 192milj eiro (zāģmateriāli), Metsa – 90milij eiro un citi. ,

Mežu sertificēšanas organizācijas FSC un PEFC ir deklarējušas, ka koksne no Krievijas un Baltkrievijas vairs nevar tikt atzīta kā šiem sertifikātiem atbilstoša koksne. Tas nozīmē, ka ASV, Eiropas tirgū, daļēji Japānā vairs nevarēs realizēt šo koksni. Ķīnas tirgum tas nav aktuāli, tur eksports varēs turpināties. Bet piemēram lielākais pasaules saplākšņa ražotājs Sveza, kas atrodas Krievijā, vairs nevarēs savu produkciju realizēt rietumu tirgos. Attiecīgi ir vērojams pastiprināts pieprasījums pēc Latvijas Finiera produkcijas.

Uzņēmumu iziešana no Krievijas tirgus

Ļoti daudzi Eiropas uzņēmumi (UPM, Stora Enso, Metsa, Ikea) ir paziņojuši par iziešanu no Krievijas tirgus tajā skaitā apstādinot rūpnīcu darbību Krievijā. Tajā pat laikā “Mondi”, kam ir celulozes/papīra rūpnīcas – Ukrainas rūpnīcu slēdza ciet, bet Krievijā darbību turpina.

Kokmateriālu cenas

Egles zāģbaļķi

Pēdējos 5 gados egles zāģbaļķu cena svārstījās daudzmaz ap 80EUR slieksni, pērnā gada vidū bija lielais lēciens līdz pat 120 eiro, uz gada beigām nedaudz nomierinoties pie 100eiro sliekšņa, kas iespējams ir jaunais “normālais”. Bet pēdējos mēnešos vēl pirms kara Ukrainā cena atkal sāka kāpt.

Finierkluči

Pēdējās indikācijas rāda, ka cena būs vienāda visos reģionos – gan Rīgā, gan Latgalē, pieprasījums būs augsts. Parasti marta mēnesī cena bērza finierklučiem samazinās ko ietekmē kuģu konteineru cenas. Bet šogad ir marts un ir indikācijas, ka cena nevis krīt, bet pieaug. Pieprasījums pēc finierklučiem pat neskatoties uz pavasari un smagajiem, ar sulu pilnajiem nogriežņiem ir liels.

Apses un melnalkšņa zāģbaļķi

Šiem materiāliem noieta tirgus ir Somija, jo tur šīs sugas aug stipri maz, bet nepieciešamas saunu gatavošanai.  No pērnā gada rudens cena lēnām kāpjas augšā un no 55eiro ir pakāpusies līdz 90 eiro apsei un 65eiro melnalksnim. Pārsvarā pārstrādātāji ir Vidzemē, bet arī Kurzemē jau ir iegājuši. Ir vietējie “spēlmaņi”, kas piedāvā arī 100 un pat 120 eiro kubikmetrā par apses zāģbaļķi, bet tās ir mārketinga cenas, kur realitātē tiek stipri brāķēti.

Malka, šķelda

Lai arī Latgalē cena ir par dažiem eiro mazāka, cenas tendences visur ir absolūti vienādas – augšupejošas un šobrīd ostā cena maksā jau pat 50 eiro, kas nozīmē, ka viss materiāls līdz 18cm diametrā ļoti iespējams tiks šķeldots.  Šeit ļoti būtiski ir Latvijas valdības lēmumi par pāreju no gāzes uz vietējo kurināmo. au ir indikācijas no bioenerģētiķiem, ka šķeldas pietrūks, tajā pašā laikā Silavas pētījumos ir aprēķināts, ka mežā pieejamais materiāls ir liels, tikai problēma, ka ne vienmēr viegli pieejams. Ja līdz nākamajam rudenim plāni par pāreju uz vietējo kurināmo tiks realizēti, tad sagaidāms šķeldas iztrūkums. Tomēr – katru gadu Latvija 500milj eiro maksāja Krievijai par gāzi, tad tagad būs iespēja šo naudu atstāt vietējā tirgū.

Pie malkas jāmin arī baltalkšņu papīrmalka – gatavojot malku, baltalksnis tiek šķirots atsevišķi. Lielāka cena par baltalkšņu papīrmalku (ap 3-4eur/m3) nekā malkai ne vienmēr nozīmē, ka tiks saņemts vairāk naudas par kravu – āķis slēpjas faktā, ka papīrmalkas apjomu aprēķina par koksni zem mizas bet malkai ar mizu – kas nozīmē ir dažādi aprēķina koeficienti. Savukārt granulu rūpnīcās visu mēra zem mizas, tādēļ ir jāseko līdzi, kā katrā vietā tiek veikta mērīšana un jāaprēķina, kurš tad variants īpašniekam dos lielākos ieguvumus.

Bērza papīrmalka

Bērza papīrmalkas cena neatkarīgi no situācijas Ukrainā jau no septembra (35eur/m3) bija sākusi kāpt un šobrīd – martā – kad cena jau tuvojas 70eur/m3, tai vajadzēja iet uz leju, bet šogad tas izskatās, ka nenotiks.

Priedes papīrmalka

Līdz šim tika pirkta skujkoku papīrmalka, bet šobrīd egles un priedes papīrmalka tiek šķirotas atsevišķi, jo priedes papīrmalkas cena ir par 3 eiro lielāka nekā eglei. Cena ir stabili augšupejoša.

Apses papīrmalka

Apses papīrmalkas sortiments ļoti ilgstoši nebija vajadzīgs un tā sagatavošana bija mīnusus nesoša. Šobrīd cena ir pakāpusies jau līdz 50EUR, kas ir šim sortimentam neredzēts cipars. Šobrīd ir iespēja nozāģēt visas sapuvušās, pāraugušās apšu cirsmas.


Biedru seminārs: Eiropas zaļais kurss. Riski un iespējas mežsaimniecībai.

Biedru seminārs Eiropas zaļais kurss

2021. gada 24. novembrī norisināsies meža īpašnieku kooperatīva “Mežsaimnieks” biedru seminārs, kura tēma būs Eiropas zaļais kurss.

Seminārā tiks apskatīts, ar kādiem ierobežojumiem un iespējām meža īpašniekam jārēķinās apsaimniekojot savu mežu pašreiz un nākotnē. Ko sagaidīt no Eiropas nospraustā “Zaļā kursa” – kādu mežsaimniecību paredz plānošanā esošie dokumenti Eiropas komisijas gaiteņos.

Par biotopu kartēšanu, vides politikas pamatnostādnēm un citiem jautājumiem biedru seminārā iepazīstinās Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore komunikācijas jautājumos Aiga Grasmane. Semināru moderēs kooperatīva ražošanas procesa vadītājs Mārcis Saklaurs.

 

Saite uz pieteikšanos semināram nosūtīta uz biedru e-pastiem. Ja neatrodat, lūdzu sazināties ar savu konsultantu vai rakstot uz e-pastu info@mezsaimnieks.lv.


Mizgrauzis

Laiks pārbaudīt egļu astoņzobu mizgraužu bojājumus

Ar vēsā rudens iestāšanos egļu astoņzobu mizgraužu aktivitāte ir faktiski beigusies un ir laiks izvākt bojātos kokus. Šis darbs jāpaveic līdz marta beigām, pirms no savām ziemas migām izlido pārziemojušās vaboles (skatīt zemāk egļu astoņzobu mizgrauža attīstības ciklu).

Kāpēc to jādara tagad nevis vasarā un kā atpazīt, vai audzi bojājis Egļu astoņzobu mizgrauzis (L. Ips typographus) stāsta LVMI Silavas vadošais pētnieks Dr.biol. Agnis Šmits. Ieraksts tapis meža īpašnieku kooperatīva Mežsaimnieks biedru seminārā šā gada maijā.

Egļu astoņzobu mizgrauža attīstības cikls

Egļu astoņzobu mizgrauža attīstības cikls

Avots: Agnis Šmits, LVMI Silava


Laikraksts Auseklis: Arvien vairāk darba jāiegulda jaunaudžu aizsargāšanā

2021. gada 29. oktobrī laikrakstā Auseklis publicēts raksts, kā kooperatīvs risina izaicinājumus, kas skar jaunaudžu aizsardzību.

Rakstu varat izlasīt tālāk tekstā, vai lejupielādēt PDF formātā šeit.

Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Mežsaimnieks ir Latvijā lielākais un vecākais vietējiem mežu īpašniekiem piederošais šīs nozares uzņēmums. Tas nodarbojas ar pilna cikla meža apsaimniekošanu, sākot no augsnes gatavošanas un jauno koku stādīšanas, līdz koku ciršanai un sertificētas koksnes realizēšanai tirgū. Mežsaimnieks šobrīd apvieno gandrīz 900 biedru, kas kopā apsaimnieko teju 20 tūkstošus hektāru meža. Kooperatīvā iestājušies aptuveni 100 mežu īpašnieku no Limbažu novada, viņu vidū arī salacgrīvietis Mārcis SAKLAURS, kurš ir Mežsaimnieka Mežizstrādes nodaļas un ražošanas procesa vadītājs.

Viņš stāsta, ka šobrīd aktuālākais veicamais darbs ir augsnes sagatavošana teritorijās, kur pavasarī paredzēts stādīt jaunos kociņus. Mežsaimnieks ir viens no lielākajiem mežu stādītājiem Latvijā. Ik gadu nepieciešams pat vairāk nekā miljons stādu, un to sagāde daudz vieglāk paveicama centralizēti. It īpaši tad, ja AS Latvijas valsts meži kokaudzētavās izveidojies stādmateriāla deficīts. Pēdējos divos gados stādi vesti arī no Lietuvas un Polijas. Tieši tāpat kooperatīvs atvieglo mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju (jaunaudžu kopēju, stādītāju, jauno kociņu aizsardzības pasākumu veicēju u.tml.) piesaisti, jo arvien izteiktāki jūtams šajā jomā strādājošo trūkums. Tur sava loma ir gan tam, ka šis ir fiziski smags darbs, gan arī valstī veiktajai nodokļu reformai, kuras rezultātā darbu vairs nebija izdevīgi turpināt mazajiem uzņēmumiem. Arī pakalpojumu pirkšanu atvieglo centralizācija. – Mums ir savi sadarbības partneri, virkne uzņēmumu visā Latvijā, kas veic gan stādīšanu, gan jaunaudžu kopšanu. Mēs viņiem nodrošinām regulāru darbu, un par sniegtajiem pakalpojumiem viņi rēķinu izraksta kooperatīvam, ne katram īpašniekam atsevišķi. Izdevīgi gan kooperatīva biedriem, gan pakalpojumu sniedzējiem. Līgumi ar AS Latvijas valsts meži par nākamā gada stādmateriāla iegādi jau noslēgti, stādu pietiks.

Pārsvarā kooperatīvs stāda egles un bērzus, nelielā apjomā arī priedes – teritorijās, kurās to nosaka likumdošana. Tas tāpēc, ka priedi ir daudz iecienītāka pārnadžiem – staltbriežiem, aļņiem, stirnām, kuri nokož kociņu galotnes, bojā stumbrus. Priedei jāizaug vismaz 7 m garumā, lai izveidotos kreves miza, kas stumbru pasargā. Tāpat mežos ļoti savairojušās stirnas, kas arī apkož priežu un egļu galotnes. Jaunie kociņi gūst būtiskus bojājumus vai pat aiziet bojā. M. Saklaurs šo akcentē kā sasāpējušu problēmu, kas būtu jārisina kompleksi. Vispirms jau sadarbojoties ar mednieku kolektīviem, it īpaši teritorijās, kur vērojama briežu dzimtas dzīvnieku liela savairošanās. Tāpat ne mazāk svarīga būtu meža īpašnieku un lauksaimnieku sadarbība. – Zemniekiem jāpadomā, ko viņi sēj laukos, kas ir tuvu mežam vai meža ielokos. Ja tas ir ziemas rapsis un tuvumā atrodas egļu vai priežu jaunaudze, dzīvnieki nāks ēst gan uz lauka, gan jaunaudzē. Un lielus zaudējumus cietīs abi – zemnieks un mežsaimnieks. Trešā nozīmīgā rīcība ir jaunaudžu aizsargāšana. Pirms ziemas kociņus var apstrādāt ar tam paredzētiem repelentiem vai pielietot pēdējos gados diezgan lielu popularitāti guvušu metodi, izvietojot uz kokiem nemazgātu aitas vilnu. Mežu īpašnieki pārliecinājušies, ka tā nodrošina efektīvu aizsardzību. – Aitas vilna satur lanolīnu, kas attur meža dzīvniekus no jaunaudžu bojāšanas. Mūsu kooperatīva biedru vidū ir trīs Latvijas lielākie aitu audzētāji. Viņi mūs nodrošina ar vilnu, un mēs to veiksmīgi pielietojam, – stāsta M. Saklaurs. Protams, vilnas izvietošana uz kociņiem ir ļoti laikietilpīgs darbs, tomēr mežkopi smejas, ka šajos – kovida – laikos nekas nevar būt labāks kā darbošanās mežā, svaigā gaisā, kopā ar ģimeni. Mežsaimnieks aktīvi izmanto arī iespēju piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus. Vasaras beigās Lauku atbalsta dienesta izsludinātajā aktivitātē par jaunaudžu retināšanu kooperatīva biedri iesnieguši vairāk nekā 100 pieteikumu. Nu jāsagaida vien Zemkopības ministrijas apstiprinājums. Jāpiebilst, ka projektus vērtējot, iespējams iegūt papildpunktus, ja iesniedzējs ir kooperatīva biedrs.

Sagatavoja Aiga VENDELIŅA-ĒĶE


Koksnes tirgus apskats. 2021 rudens.

2021. gada 28. septembrī norisinājās kooperatīva biedru seminārs, kurā tika apskatīta arī 2021. gada rudens koksnes tirgus situācija. Piedāvājam semināra kopsavilkumu.

 

Bērza finierkluči

Šogad uzvaras garša bērzam sākās jūnijā. Cik ilgi tas vēl notiksies, grūti prognozēt. Atsevišķas kravas ir ar vidējo kuba vērtību virs 100EUR. Tirgū ir ienākuši jauni spēlētāji. 2-3 gadu periodā bērzs ir sasniedzis savu pīķi. Bērza cena ir viļņveidīga – pa vasaru zemāka, bet pa ziemu augstāka. Ņemot vērā ciršanas jaudas, mežziņa jaudas un termiņus, tagad ir laiks rīkoties, lai uz ziemassvētiem paspētu izmantot cenu situāciju. Ārpus Latvijas ir vēl lielākas cenas – līdz pat 200EUR, bet tur dažādi riski, kas neļauj šos tirgus izmantot.

Bērza papīrmalka

Pēc 2018. gada pīķa bija normālas cenas periods, bet tagad ar maiju, jūniju atkal ir sākusies cenu kāpšana. Tiem, kam ir pieaugušas vai pāraugušas bērzu audzes jārēķinās, ka bērzu nevar pārturēt – jo pēc 100 gadiem bērzu audžu sabrukšana sākas ļoti strauji – sāk veidoties iekrāsojums, cietā un arī mīkstā trupe, kas būtiski samazina cenu.

Ja saliek kopā dārgās mežizstrādes izmaksas pret bērza sortimentu cenām – tad arī krājas kopšanas cirtē šobrīd īpašniekam ir ar peļņu.

Apses un melnalkšņu zāģbaļķi

Tirgū šobrīd ir diezgan liels apses zāģbaļķu iztrūkums, turklāt tas attiecas arī uz Latgales reģionu. Daži pircēji apses zāģbaļķus jau iepērk no 22 cm diametrā. Arī melnalksnis pēc ilga laika ir sasniedzis 50EUR robežu.

Apses papīrmalka

Apšu papīrmalka pēc 2018. gada cenu pīķa diezgan ilgi stagnēja, bet beidzot ir izkāpusi ārā no 25EUR sliekšņa līdz pat 34EUR. Pie šādas cenas apšu audzes jau var kopt un no tās ir arī ieguvums. Trupējušu apšu audzēs, kur nevar iegūt zāģbaļķu sortimentu – var gatavot papīrmalku. Turklāt, ja agrāk tirgū kotējās tikai A klases apse, tad tagad pircēji ir gatavi pirkt, kas ir ar trupējuši vidu – ar 5cm vai lielāku diametru.

Egles zāģbaļķi

Nesenajā pīķī egles zāģbaļķu “normālā” cena bija 124-125EUR, atsevišķi īpašnieki pat saņēma 150EUR kubā. Covid-19 un citi apstākļi ietekmēja cenu lejupslīdi augustā. Šobrīd aptuvenā cena egles zāģbaļķiem ir 105-106EUR. Dažās vietās, kā piemēram Igaunijā, arī nedaudz augstāk. Šobrīd vēl noliktavas vēl ir pilnas ar dēļiem. Cenas pīķa brīdī ļoti daudz nāca kuģi no Zviedrijas un Norvēģijas – bija zāģētavas, kas uz to dzīvoja. Tas protams, negatīvi ietekmēja cenu un vietējie īpašnieki zaudēja. Būvniecības aktivizēšanās liek prognozēt, ka cena nenokritīsies līdz pirmspādēmijas līmenim – tas ir 90-100EUR robežās. Tie īpašnieki, kas domā cirst vai necirst audzes – iesakām cirst, jo cena joprojām ir lielāka nekā pirms lielā pīķa. Turklāt ASV zāģbaļķu biržas cena ir atkal sākusi kāpt.

Egles papīrmalka, gulšņi

2018. gadā cena augstākajā punktā bija par 60EUR. Šobrīd tā ir 34EUR līmenī, kas ir normāla cena un jācer, ka pie šīs cenas arī stabilizēsies. Zviedrijā jau vairākus gadus cena ir 33-34EUR un netiek mainīta. Savukārt skujkoku gulšņi šobrīd ir ap 70EUR.

Malka, šķelda

Malkas cenas tendences ir līdzīgs ir visos reģionos. Šobrīd Rīgas ostā cena ir 28EUR, savukārt granulu rūpnīcās 25-26EUR. Vietējā pašvaldību cenu konkursos nosolītā cena varētu būt mazāka – bet tur ir labāka uzmērīšana un tas šo cenu izlīdzina.

Pateicoties Baltkrievijas politikai, sankciju rezultātā tiek ierobežots imports. Viss liecina, ka šķeldas cenas kāps, jo resurss būs vajadzīgs. Cenu, protams, ietekmēs ziema, bet jau šobrīd alternatīvo enerģijas resursu cenu kāpums nevar neietekmēt arī koksnes kā enerģijas resursa cenu. Ļoti daudz izstrādātāji, arī kooperatīvs iepriekš atstāja zarus ceļā – jo nebija ekonomiska pamatojuma, šobrīd šī situācija mainās. Šķeldas un malkas tirgū varētu būt interesanta ziemas otra puse, auksta laika gadījumā – pat ļoti interesants. Šobrīd atsākam gatavot šķeldu cirsmās, kas ir pie ceļa un ja to atļauj citi apstākļi.

Informāciju sagatavoja Mārcis Saklaurs, kooperatīva ražošanas daļas vadītājs


ManaBalss.lv iniciatīva par taisnīgu kompensāciju

Atbalsti taisnīgu kompensāciju par mikroliegumu izveidošanu!

ManaBalss.lv iniciatīva: "Taisnīgi kompensēt mikroliegumu radītos zaudējumus"

Skandināvu pieredze rāda, ka vislabāk dabas aizsardzību izdodas panākt, ja paši īpašnieki ir priecīgi par lieguma izveidošanu. Atbalsti ManaBalss.lv iniciatīvu: “Taisnīgi kompensēt mikroliegumu radītos zaudējumus”! Saite šeit: https://manabalss.lv/i/2161.

Par iniciatīvu

Iniciatīvas iesniedzējs:  Aivars Jakobsons

Pamatojums: “Vēlos panākt, lai meža īpašniekiem tiek pilnvērtīgi kompensēti zaudējumi, ko rada mikroliegumu izveide viņu īpašumos.

Tāpēc likumdošanā ir jānosaka, ka, veidojot mikroliegumus un līdz ar to ierobežojot saimniecisko darbību mežā, tiek noteikta taisnīga atlīdzība par šiem ierobežojumiem un ka tā atbilst kokmateriālu tirgus cenai. Pašreiz noteiktā “Natura 2000” kompensāciju sistēma ir nepietiekama. Piemērs: man piederošā mežā, kuram uzlikts mikrolieguma statuss sakarā ar to, ka tur ir augs, kam šī ir vienīgā atradne Latvijā, ar 2021. gadu pēc meža apsaimniekošanas projekta datiem iespējams nocirst ap 1000 kubikmetru koksnes. Naudas izteiksmē tas būtu vairāki desmiti tūkstoši eiro. Tajā pašā laikā man kā kompensāciju par šo meža nogabalu gadā maksā dažus simtus eiro. To summu, ko es saņemtu, mežu nocērtot šodien, es kompensācijās saņemšu pēc 40-50 gadiem. Protams, ka es kā pensionārs to nepiedzīvošu.

Pēdējos gados pēc veiktās dabas vērtību revīzijas visā valsts teritorijā dabas liegumi tiek veidoti masveidā. Līdz ar to vairojas cilvēku skaits, kam reāli atņemtas tiesības rīkoties ar savu īpašumu – lasi: naudu! Šīs iniciatīvas atbalsts parādīs šo cilvēku patieso skaitu. Galvenais sabiedrības ieguvums no šāda grozījuma būs apstiprinājums, ka Latvija ir demokrātiska valsts, kurā tiek cienītas pilsoņu tiesības uz ienākumu gūšanu no sava privātīpašuma.”


Rāmavas izstāde 2021

Izstāde "Lauksaimniecības un meža tehnika 2021"

Izstāde Lauksaimniecības un Meža tehnika 2021. 29.09-2.10, 10:00-17:00. Izstāžu kompeksā Rāmava

Arī šogad kooperatīvs piedalās lielākajā Latvijas lauksaimniecībai un mežsaimniecībai veltītajā izstādē “Lauksaimniecības un meža tehnika 2021”, kas norisināsies no 2021. gada 30. septembrim līdz 1.oktobrim. Izstāde apmeklētājiem būs atvērta no 10:00 līdz 17:00.

Kooperatīva darbiniekus varēsiet atrast lielās halles dienvidu pusē, stenda numurs D66.

1. oktobrī, pulksten 13:15 izstādes ietvaros būs arī mūsu kolēģa Mārča Saklaura lekcija “Kopšanas cirtes priekšnoteikums vērtīgam nākotnes mežam.”

Izstādes apmeklējums notiek “zaļajā režīmā” tikai ar derīgiem Covid-19 sertifikātiem par pabeigtu vakcināciju vai pārslimotu Covid-19 pēdējā pusgada laikā (izņemot bērniem līdz 12 gadu vecumam).


Krautuve

Mēneša kokmateriālu apgrozījums pirmo reizi pārsniedz 1 miljonu eiro

1 miljons eiro. Kopā mēs varam!

Izmantojot šīs vasaras koksnes tirgus situāciju, meža īpašnieku kooperatīva biedri, kopā realizējot kokmateriālus, pirmo reizi kooperatīva pastāvēšanas vēsturē sasniedz ieņēmumus, kas lielāki par vienu miljonu eiro (1 020 557 eiro) viena mēneša ietvaros. Būtiski atzīmēt, ka tieši, kopā pārdodot, biedri iegūst nosacījumus un cenas, kas līdzvērtīgas lielajiem meža nozares uzņēmumiem.

Mūsu mērķis ir īstenot biedru meža īpašumu ekonomiski izdevīgu apsaimniekošanu, kas sākas ar kvalitatīva meža izaudzēšanu, organizējot mežkopības darbus, un turpinās ar krājas kopšanas cirtēm un atjaunošanas cirtēm. Kooperatīvā stiprā puse ir spēja strauji reaģēt un saviem biedriem ieteikt, kā savā labā izmantot koksnes tirgus jeb spot market situāciju.

Šovasar kooperatīvs savus biedrus aicināja pirmkārt izvēlēties skujkoku cirsmas, jo pieprasījums pēc skujkoku apaļkokiem bija neraksturīgi augsts. Vienlaicīgi biedriem tika ieteikts cirsmas ar bērzu kā dominējošu sugu atlikt uz rudeni, kad mūsu koksnes tirdzniecības daļas vadītājs un valdes loceklis Mārcis Saklaurs prognozēja cenu kāpumu, kas šobrīd arī ir noticis.

Mārcis Saklaurs par esošo tirgus situāciju:
“Tirgū šobrīd bērzs ir īpaši pieprasīts. Finierkluču vidējās kravas vērtības sasniedz 90 eiro/m3, dažos gadījumos pat vairāk nekā 100 eiro/m3. Ostās bērza papīrmalkas pieprasījums ir būtiski audzis sasniedzot pat 50 eiro/m3 kraujot uz kuģi. Šobrīd noteikti jāizmanto tirgus situācija un iesakām organizēt gan galvenās cirtes, gan krājas kopšanas cirtes audzēs, kur galvenā suga ir bērzs.

Pēc vasarā sasniegtā cenu pīķa skujkoku zāģbaļķiem, resnās dimensijas (18+cm) joprojām maksā aptuveni 100euro/m3, savukārt, tievā (14-18cm) aptuveni 80euro/m3. Gulšņi (zemas kvalitātes zāģbaļķi) maksā no 70 līdz 82euro/m3. Cenas joprojām saglabā augstāko līmeni, kādas tās ir bijušas pēdējos 30 gadus pirms Covid -19 uzliesmojuma.

Joprojām tirgū ir liels trūkums pēc kvalitatīviem apses zāģbaļķiem visos Latvijas reģionos. “


MPKS “Mežsaimnieks” iecelta jauna valde – 3 cilvēku sastāvā !

MPKS “Mežsaimnieks” iecelta jauna valde – 3 cilvēku sastāvā !

 

2021. gads kooperatīvajā sabiedrībā “Mežsaimnieks” ir iezīmējies kā būtisku pārmaiņu gads. Lai kooperatīvs spētu veiksmīgi attīstīties un turpinātu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus tā 860 biedriem, bija nepieciešamas izmaiņas vadības stratēģijā.

Noslēdzot pārvaldes reformu ar šāgada 1. septembri meža īpašnieku kooperatīvā MEŽSAIMNIEKS darbu sāk jaunā valde, ko veido divi pašreizējie darbinieki Andis Malējs (Biznesa sistēmu risinājumu un mārketinga nodaļas vadītājs) un Mārcis Saklaurs (Mežizstrādes nodaļas un ražošanas procesa vadītājs) , kā arī valdes priekšsēdētājs Māris Dreija.

Dreija ir līdzšinējais kooperatīva biedrs un kopš 2016. gada ir finanšu analītiķis uzņēmumā Motio, SIA kā arī līdzīpašnieks uzņēmumam EchoTech, SIA no 2015.gada.

Sveicam jauno valdi! Kopā apsaimniekot - izdevīgāk! #kopaizdevigak

valdes kontakti: https://www.mezsaimnieks.lv/kontakti-rekviziti/


Koksnes tirgus apskats 2021, vasara 

Koksnes tirgus apskats 2021, vasara 

 

        1. Vispārējā situācija nozarē 

Tirgus nestandarta situāciju, parasti, raksturo vairāku apstākļu sakritība. Arī šobrīd koksnes tirgū, pārklājoties dažādiem globāliem apstākļiem, ir būtiski ietekmēta kokmateriālu cena. Šajā gadījumā ar īpaši lielu plusa zīmi meža īpašniekiem.  Īsumā par pasaules tirgu ietekmējošiem faktoriem: 

  • COVID-19 ietekme - mazāki mājsaimniecību tēriņi ceļošanai, lielāki māju būvniecībai un remontiem 
  • ASV ievedmuitas dubultošana koksnes produktiem no Kanādas 
  • Krievijas izvedmuitas paaugstināšana koksnei ar 2022.gada 1.janvāri un savlaicīgu normu ieviešana 
  • Baltkrievijas ''izgājieni'' 
  • Ķīnas pieprasījuma nemainīgums 

Paralēli notiek pieaugošs pieprasījums būvniecības sektorā, kā arī lēnām atgriežas pieprasījums koksnes enerģijas un celulozes sektoros. 

        2. Skujkoku zāģbaļķu cenas 

Līdz šim ir fiksēts absolūti augstākais priežu un egļu zāģbaļku cenu līmenis. Nereti pircēji maksā pat līdz 150euro/m3 par konkrētu diametru un garumu nogriežņu piegādāšanu. Vidēji zāģbaļķu cena ir no 120 līdz 140euro/m3 robežās. Sīkbaļķi aptuveni 100 euro līmenī. 

        3. Bērza finierkluču cenas 

Bērzu finierkluču pieprasījums ir atbilstošs sezonalitātei un pagaidām mēreni piesardzīgs. Sliktākas finierkluču partijas vidējā cena ir nedaudz zem 70euro/m3, labākās virs 80euro/m3. Tas ir cieši saistīts ar pareizu tehnoloģisko procesu, kvalitātes prasību izpildi un stumbru kvalitāti. Loģiski, šādas prasības ir vienmēr, tomēr, vasaras periodā ar regulārām lietus gāzēm un karstuma viļņiem, ir jābūt piesardzīgiem, lai nesamazinātos koksnes kvalitāte un tādējādi cena.

        4. Apses un melnalkšņu cenas 

Nemainīgi stabila. Atsevišķos reģionos ir jūtams lielāks pieprasījums pēc apses, kur vidējā kravas vērtība var būt pat 75euro/m3. Bet vidēji tā turas 55 – 60euro/m3, melnalksnis – 45euro/m3. 

        5. Papīrmalkas cenas 

Gan bērza, gan skuju koku, gan apses papīrmalkai cena pēdējos 2 mēnešus ir redzams mērens cenu pieaugums. Atsevišķos gadījumos bērza papīrmalka sasniedz pat 46euro/m3, skuju koku 34euro/m3. Tomēr vidēji tā ir 44euro/m3 un 32euro/m3 robežās. Apses papīrmalka Rīgā: 32euro/m3. 

        6. Malkas cenas 

Malkas pieprasījums atgriežas! Gan plātņu rūpnīca Rīgā, gan granulu ražotāji reģionos, gan ostas pieprasa malku, kas veicina patēriņa rašanos. Cena ir no 24 līdz 29 euro/m3. Atsevišķos gadījumos zemāka cena var nozīmēt labāku uzmērījumu. Tādēļ jāvērtē pircēju piedāvātie nosacījumi kopumā. 

        7. Kopsavilkums / ieteicamā rīcība meža īpašniekiem 

Sekojoši darbi: 

1) apsekot savu mežu vai komunicējot ar savu mežkopi lūgt viņam to veikt; 

2) saplānot ar savu mežkopi veicamos darbus; 

3) noteikti plānā ietvert ciršanas apliecinājumu sagatavošanu egļu, priežu, kā arī ''malkas'' nogabaliem; 

4) var sagatavot arī bērzu nogabalus ciršanai, tomēr šis būtu jāatliek uz vasaras otru pusi; 

5) nezinot ārējo faktoru izmaiņas koksnes tirgū, veikt priežu un egļu audžu ciršanu. 

Atgādinām, ka šobrīd ir nepieredzēti augstas cenas skujkoku tirgū! Salīdzinājumam, 2020.gada 20.maijā vienā no Latvijas lielākajām kokzāģētavām augstākā skujkoku baļķa cena bija 71 euro/m3. 

Piesardzīgi norādām, ka faktiski ir beigusies Dabas skaitīšana Latvijā. Nav zināms, kādi lēmumi tiks pieņemti uz bioloģiski vērtīgajām mežaudzēm un vai to īpašniekiem tiks paredzēta atbilstoša kompensācija, ja valsts noteiks minētajās audzēs mežsaimniecisko darbu aizliegumu. 

 

"Mežsaimnieks" ražošanas procesa vadītājs Mārcis Saklaurs

 


Aizvadīts seminārs: "Vabole, kas apēd mežu | MIZGRAUZIS"

24. maijā norisinājās "Mežsaimnieks" organizēts seminārs tā biedriem - īpašniekiem:

" Vabole, kas apēd mežu | MIZGRAUZIS ".

Turpinot pagājušajā gadā iesākto, "Mežsaimnieks" ik mēnesi pulcē tā biedrus - īpašniekus uz semināru un diskusiju par meža īpašniekam aktuālām tēmām. Ražošanas procesa vadītājs Mārcis Saklaurs un meža etnomologs, vadošais “Silava” pētnieks Agnis Šmits dalījās pieredzē par mizgraužu radītajām problēmām, to laicīgu konstatēšanu un kā rīkoties, kad tā pamanīta audzē.

Par šo tēmu lasiet arī žurnāla "Saimnieks" maija numurā.

Semināra ierakstu iespējams noskatīties šeit: https://www.mezsaimnieks.lv/seminaru-ieraksti/ 

 

 

 


Mainīta Kurzemes reģionālā biroja adrese!

Informējam, ka "Mežsaimnieks" Kurzemes reģionālais birojs ir pārcēlies no Alsungas uz Kuldīgu. Pieaugot biedru - īpašnieku skaitam šajā reģionā, vēlamies kļūt pieejamāki un vieglāk sasniedzami.

Kurzemes biroja jaunā adrese: Pilsētas laukums 4 - 201, Kuldīga.