Vispārējā situācija nozarē

Pēdējā pusgadā Latvijas koksnes tirgus cenu ziņā bijis salīdzinoši stabils, tomēr joprojām novērojamas reģionālas un sezonālas cenu svārstības. Vasaras vidū bija neliels cenu kritums zāģbaļķiem, bet nupat jau tas ar atgūts un turpinās pozitīva tendence. Lai arī ekonomika Latvijas galvenajos noieta tirgos vēl buksē, tomēr uzņēmēju optimistiskās prognozes par nākamo gadu un noliktavu zemie krājumi veicina pieprasījuma pakāpenisku palielināšanos.

Šajā apskatā sniedzam vispārēju pārskatu par cenu izmaiņām un tendencēm Vidzemē, Kurzemē un Latgalē balstoties uz mūsu krautuvju datiem un “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” cenu apskatu.

Skujkoku zāģbaļķi

Skujkoku zāģbaļķu cenas ir salīdzinoši stabilas visos reģionos. Vidzemē un Kurzemē šī sortimenta cena svārstās no 85 līdz 90 EUR/m³, bet labas kvalitātes cirsmām sasniedz pat 100 EUR/m³. Latgalē situācija ir līdzīga, ar cenām 88–90 EUR/m³. Kopumā vasaras vidū bija vērojams neliels cenu kritums, taču rudens un ziemas mēnešos cenas ir ar pozitīvu tendenci.

Bērza finierkluči

Bērza finierklučus kooperatīvs joprojām realizē AS Latvijas Finieris, ar kuru mums ir stratēģiska partnerība un nodrošinātās cenas ir būtiski augstākas salīdzinot ar tām, ko piedāvā citi iepircēji gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Vidējā cena par kubikmetru Vidzemē un Kurzemē ir 105 EUR, bet Latgalē 100EUR. Turklāt šī ir cena pie ceļa, nevis rūpnīcā. Ņemot vērā transporta kompensāciju, cena Vidzemes un Kurzemē ir aptuveni 110-115EUR, bet Latgalē 105-110EUR.

Būtiski norādīt – cenas, ko dažādi pārpircēji ievieto savās reklāmās ar cenu līdz pat 180 EUR vai vairāk – neataino to cenu, ko saņems pārdevējs vidēji par kravas kubu, jo par šo A klases cenu kravā varbūt būs tikai viens vai pat neviens baļķis!

Apses zāģbaļķi

Apses zāģbaļķu tirgū šobrīd novērojamas reģionālas atšķirības gan cenās, gan pieprasījumā. Vidzemē apses zāģbaļķu cenas ir visaugstākās, svārstoties no 110 līdz 130 EUR/m³, ar reālām pavadzīmju cenām diapazonā no 110 līdz 118 EUR/m³, kas atspoguļo šī sortimenta lielo pieprasījumu šajā reģionā. Kurzemē apses zāģbaļķu cena ir zemāka, aptuveni 90 EUR/m³, savukārt Latgalē cena sasniedz 84 EUR/m³. Šī brīža cenas Vidzemē ir vēsturiski augstas, norādot uz paaugstinātu pieprasījumu – meža īpašniekiem Vidzemē ieteicams izmantot situāciju un realizēt apses zāģbaļķus, lai maksimāli izmantotu tirgus priekšrocības.

Papīrmalka.

Bērza papīrmalkas cenas ir līdzīgas Vidzemē un Kurzemē, kur tās ir robežās no 54 līdz 56 EUR/m³. Latgalē bērza papīrmalkas cena ir mazliet zemāka, ar diapazonu no 42 līdz 43 EUR/m³, atkarībā no pieprasījuma konkrētajā apvidū, īpaši Sēlijas galā, kur cenas ir augstākas un var sasniegt 53EUR. Šajā segmentā vasarā bija vērojams mērenas cenu pieaugums, taču šobrīd cenas stagnē.

Skujkoku papīrmalkas cenas ir ar plašu reģionālo variāciju. Vidzemē šī sortimenta cenas ir robežās no 60 līdz 64 EUR/m³, savukārt Kurzemē tās ir 63 EUR/m³. Latgalē cenas ir zemākas, no 42 līdz 48 EUR/m³. Lai gan kopumā cenas pēdējos mēnešos ir nedaudz pieaugušas, novērojams atšķirīgs pieprasījuma līmenis starp reģioniem, kas ietekmē realizācijas stratēģijas.

Apses papīrmalkai cenas lielākoties saglabājušās stabilas, taču reģionu atšķirības ir ievērojamas. Kurzemē šī sortimenta cena ir aptuveni 44 EUR/m³, savukārt Latgalē cenas svārstās no 35 līdz 40 EUR/m³. Pieprasījums pēc apses papīrmalkas ir zems, un līdz ar to arī cenu kāpums šajā segmentā nav novērojams.

Malka

Malkas cenas visos reģionos ir diezgan līdzīgas, variējot starp 40 un 44 EUR/m³. Pastāv cerība, ka ziemas sezonas pieprasījums varētu nelielā mērā paaugstināt cenas, tomēr šobrīd tirgū cenu pieaugums nav novērojams.

Tara

Lapu koku tara lielā mērā ir atkarīgas no meža atrašanās vietas un tuvākās zāģētavas pieprasījuma. Vidzemē lapu koku taras cenas svārstās no 55 līdz 58 EUR/m³. Kurzemē situācija ir interesanta – tievās taras cena ir 57 EUR/m³, bet resnās taras cena 55 EUR/m³. Šī netipiskā cenu atšķirība, kur resnā tara ir lētāka, iespējams, skaidrojama ar AS LVM iepirkumu specifiku. Latgalē lapu koku taras cena ir zemāka – aptuveni 53 EUR/m³.

Skujkoku tara arī piedzīvo ievērojamas cenu atšķirības starp reģioniem. Vidzemē cenas ir no 60 līdz 62 EUR/m³, bet atsevišķās vietās arī vairāk. Kurzemē skujkoku taras cena ir augstāka – 73 EUR/m³, kas norāda uz šī sortimenta lielāku vērtību reģionā. Latgalē taras cena ir 65 EUR/m³, kas ir vidēji augsts rādītājs, ņemot vērā reģionālo pieprasījumu.

Tāpat kā lapu koku tarai, arī skujkoku taras cenas būtiski variē atkarībā no meža atrašanās vietas un transportēšanas attāluma līdz zāģētavai.

Gulsnis
Gulšņa sortiments šobrīd demonstrē atšķirīgas cenas atkarībā no reģiona un izmantotās koksnes veida. Vidzemē egles gulšņa cena ir 85 EUR/m³, savukārt priedes gulšņa cena ir nedaudz zemāka – 75 EUR/m³. Kurzemē gulšņa cena ir stabila un sasniedz 86 EUR/m³ neatkarīgi no koksnes veida. Latgalē gulšņa cena ir ievērojami zemāka – aptuveni 65 EUR/m³.

Ozola zāģbaļķi

Ozola zāģbaļķi šobrīd ir ļoti pieprasīts sortiments Kurzemes reģionā. Uz šo reģionu ozola zāģbaļķi tiek piegādāti arī no citiem Latvijas reģioniem, lai apmierinātu augsto pieprasījumu. Šī sortimenta cenas svārstās no 250 līdz 400 EUR/m³, atkarībā no baļķu kvalitātes

Melnalkšņa zāģbaļķi

Melnalkšņi tirgū šobrīd demonstrē reģionālas atšķirības gan pieprasījumā, gan cenās. Vidzemē melnalkšņu piedāvājums un pieprasījums ir ļoti zems, tādēļ šī sortimenta aktivitāte reģionā ir minimāla. Kurzemē melnalkšņa cena ir robežās no 75 līdz 80 EUR/m³, tomēr, ja tiktu nodrošināts lielāks piedāvājums, pastāv iespēja vienoties par ievērojami labākām cenām, sasniedzot pat 105 EUR/m³. Latgalē melnalkšņa cena ir stabila – aptuveni 84 EUR/m³.

Zaru šķelda

Zaru šķeldas cenas pēdējā gada laikā saglabājušās stabilas: Vidzemē 9–12 EUR/m³, Kurzemē 11–12 EUR/m³, bet Latgalē 9 EUR/m³. Lai gan ziemā tradicionāli tiek gaidīts cenu pieaugums, šogad tas nav novērots. Šķeldas cenu ietekmē ne tikai sezonāli faktori, bet arī globāli procesi, piemēram, gāzes un naftas cenu svārstības, kas nosaka kopējo energoresursu tirgus dinamiku.

 

Secinājumi un ieteikumi

Salīdzinot pašreizējās kokmateriālu cenas ar tām, kas bija pirms Covid-19 pandēmijas, tās ir ievērojami augstākas un piedāvā ļoti labvēlīgas iespējas pārdevējiem. Tomēr tirgū joprojām ir gaidas pēc cenām, ko izraisīja pandēmija un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Tomēr diezgan droši var teikt, ka tas vairs neatkārtosies.

Sagaidāms, ka 2025. gadā kokmateriālu cenas nedaudz pieaugs, taču šis pieaugums būs neliels un pakāpenisks. Vēsturiski analizējot cenu līknes, šobrīd cenas jau ir augstas, tomēr tās balstās uz zāģētavu samazinātās peļņas rēķina. Pieprasījumam pēc zāģbaļķiem pieaugot, zāģētavas vispirms atjaunos savas peļņas likmes, kas var ierobežot cenu kāpumu apaļkokiem.

Pašreizējā situācija ir piemērots brīdis, lai gatavotu cirsmu fondu 2025. gadam, kad varētu sagaidīt izdevīgākus tirgus apstākļus. Vienlaikus ziema ir vienīgais drošais periods mizgraužu skarto cirsmu izstrādei, ja to platība ir zem 0,8 ha. Šo cirsmu izstrādi nevajadzētu atlikt, jo kavēšanās var radīt papildu zaudējumus.

Tāpat vērts pievērst uzmanību neproduktīvo audžu izstrādei. Šādas audzes, kas ietver priežu, egļu, bērzu audzes ar lielu apšu, baltalkšņu, blīgznu un vītolu piemistrojumu, pārbiezinātas egļu audzes un citas atbilstoši noteikumiem par koku ciršanu mežā, ir iespējams atjaunot ar Eiropas Savienības projektu atbalstu. Šādas darbības ļauj veidot daudz vērtīgākas un ilgtspējīgākas nākotnes audzes, kas īpašniekiem nodrošina gan augstāku ekonomisko vērtību, gan dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

 

Brīdinājums īpašniekiem par negodīgām mežizstrādes firmām

Aicinām meža īpašniekus būt uzmanīgiem un kritiski izvērtēt piedāvājumus no mazām mežizstrādes firmām, kas pēdējā laikā strauji vairojas tirgū. Šīs firmas bieži vien uzrunā īpašniekus, kuri tikko saņēmuši ciršanas apliecinājumu, piedāvājot šķietami vilinošus nosacījumus un augstas cenas par cirsmu. Diemžēl mūsu pieredze rāda, ka šajos gadījumos piedāvātā cena par cirsmu nereti ir būtiski zemāka par tās reālo tirgus vērtību, un īpašnieks var zaudēt ievērojamu daļu no iespējamiem ienākumiem.

Atgādinām, ka kooperatīvs “Mežsaimnieks” nepērk cirsmas. Tā vietā mēs strādājam, lai katram īpašniekam nodrošinātu maksimālu ieguvumu, samaksājot par katru sagatavoto un pārdoto kubikmetru. Šī pieeja, kas ir plaši izplatīta un galvenā Skandināvijā, Latvijā vēl nav tik populāra, jo tirgū darbojas daudz negodīgu uzņēmumu, kas piedāvā neatbilstošus risinājumus.

Tomēr tieši šādā caurspīdīgā un godīgā veidā īpašnieks var gūt vislielāko atdevi no sava meža. Mūsu kooperatīva modelis ļauj īpašniekiem saglabāt kontroli pār savu mežu, pilnībā pārskatīt izstrādes un pārdošanas procesu, kā arī nodrošināt taisnīgu atlīdzību par katru koksnes kubikmetru. Aicinām meža īpašniekus rūpīgi izvērtēt piedāvājumus un neļauties īstermiņa solījumiem, kas var radīt zaudējumus ilgtermiņā. Mūsu kooperatīva pieredzējušie speciālisti vienmēr ir gatavi palīdzēt ar padomu un tirgus analīzi, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo rezultātu.

Kooperatīvs Mežsaimnieks, 2024.