Biedru kopsapulce 2024

Atskatoties uz 2023. gadā paveikto, aizvadīta biedru kopsapulce

Atskatoties uz 2023. gadā paveikto, aizvadīta biedru kopsapulce

27. aprīlī Rīgā norisinājās Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „Mežsaimnieks” biedru kopsapulce, kurā tika apspriesti galvenie finanšu rādītāji par 2023. gadu un jautājumi tālākai kooperatīva attīstībai.

Biedru kopsapulce 2024

2023. gads noslēgts ar teju 10 miljonu eiro apgrozījumu

Biedru kopsapulces galvenais temats bija kooperatīva 2023. gada pārskata izvērtēšana – klātesošie uzklausīja Valdes ziņojumu un Padomes ziņojumu, noslēgumā balsojot par 2023. gada pārskata apstiprināšanu. 

2023. gadu MPKS “Mežsaimnieks”, neskatoties uz dažādajiem izaicinājumiem, ir noslēdzis ar peļņu. 9,9 miljonu eiro lielais apgrozījums, lai arī ir nedaudz zemāks par 2022. gada apmēru, rezultātā nesis 167,5 tūkstošu eiro peļņu, kas ir ievērojami pieaugusi salīdzinājumā ar aizvadīto četru gadu nogriezni.

”Neskatoties uz svārstībām apaļkoku tirgū, 2023. gadu izdevies noslēgt uz pozitīvas nots. Pārdoto apaļkoku apjoms sasniedza 113 tūkstošus kubikmetru, pārsniedzot 2022. gada apjomu,” akcentē kooperatīva valdes priekšsēdētājs Māris Dreija.

Sasniegtie pozitīvie rezultāti ir svarīgi, lai kooperatīvam nākotnē būtu iespēja saņemt Eiropas Savienības finansējumu organizācijas attīstībai. Šādi attīstības projekti kooperatīvam ļauj audzēt savu kapacitāti un uzlabot biedra īpašumu apsaimniekošanu.

M. Dreija norāda: “Mežkopības darbu organizēšana un pieaugošais pieprasījums pēc kvalitatīviem stādiem, lai mežu atjaunotu, apliecina kooperatīva biedru vēlmi mežu apsaimniekot ilgtspējīgi. 2023. gadā arī pārsniegta 1000 kooperatīva biedru robeža, un jauni meža īpašnieki turpina pievienoties kooperatīvam.” 

“Tas apliecina, ka esam stabils mežsaimniecības uzņēmums, kā arī uzticams partneris meža īpašniekiem,” noslēdz valdes priekšsēdētājs.

Padomes vērtējums par 2023. gadu un skats gaidāmajā

Padome savā ziņojumā biedru kopsapulces ietvaros norādīja, ka, neskatoties uz ekonomiskajām svārstībām, kooperatīvs “Mežsaimnieks” nākotnē var lūkoties ar gaišu skatu. Galvenie uzsvari 2024. gadam tiek minēti:

  • mežkopība, tās kapacitāte un kvalitāte;
  • klientu apkalpošana un tās kvalitāte;
  • savas ražošanas jaudas.

Paredzams, ka izaicinājumu netrūks – zaļais kurss, tā attīstība un administratīvā sloga pieaugums uz meža īpašnieku pleciem, Satversmes tiesas spriedums un tam sekojošās tiesiskās prakses, kooperatīva loma, komunikācija ar biedriem un sabiedrību ir tikai daži no tiem.

Kā Padomes vārdā skaidro padomes priekšsēdētājs Agris Punculs, 2023. gads vērtējams kā finanšu un procesu stabilizācijas gads – ir nostabilizējies darbinieku kolektīvs un tā sadarbība, pakāpeniski turpinās ražošanas un klientu apkalpošanas procesu sakārtošana, stabilizēts pēdējos darbības gados vienmēr izaicinājumu pilnais finanšu stāvoklis. 

“Kooperatīva darbības saimnieciskie rādītāji un iepriekšējos periodos veiktais Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaistes darbs nesis pirmos augļus 2023. gadā, ļaujot to noslēgt ar vērā ņemamu peļņu,” saka A. Punculs.

Biedru kopsapulce ieskicē aktuālos virzienus 2024. gadam

Kooperatīvs “Mežsaimnieks”, pārkāpjot 1000 biedru slieksni 2023. gada izskaņā, ir apņēmības pilns rast arvien jaunus risinājumus meža īpašnieku interešu aizstāvībai un kooperatīva biedru kopējā labuma gūšanai.

Tieši tāpēc kopsapulces otrā daļa tika veltīta diskusijām par nākotnes attīstību. 

“Biedri jau iepriekš norādījuši, ka kooperatīva attīstību redz, veicot lielākus ieguldījumus pašu kapitālā, tajā skaitā iepērkot savu mežizstrādes tehniku, kas arī ir viens no aktuālajiem valdes darba kārtības punktiem,” par aktuālo norāda kooperatīva valdes loceklis Andis Malējs. 

Tāpat kopsapulces laikā tika diskutēts par nepieciešamību kooperatīvam, piesaistot biedru līdzekļus, veikt ieguldījumus meža īpašumu iegādē, tādējādi nodrošinot īpašumu palikšanu vietējā kapitāla rokās. 

Klātienes norise pēc vairāku gadu pauzes

Kopsapulce pirmo reizi kopš Covid-19 pandēmijas norisinājās klātienē. Lai arī attālināta kopsapulces norise, ņemot vērā plašo biedru pārstāvniecību visā Latvijā, ir ērtāka, tikšanās klātienē ļauj stiprināt kooperatīva biedru piederību un savstarpējo saikni, kas efektīvai kooperatīva darbībai ir būtiski. Kopsapulci apmeklēja gan ilggadēji un aktīvi biedri, gan pavisam nesen kooperatīvam pievienojušies meža īpašnieki.

MPKS “Mežsaimnieks” biedru kopsapulce notiek reizi gadā. Tajā aicināti piedalīties visi kooperatīva biedri.

Mēs, kooperatīvs “Mežsaimnieks”, ar vairāk nekā 1000 biedriem esam lielākais un vienlaikus arī senākais meža īpašnieku kooperatīvs Latvijā. Kooperatīvs sniedz iespēju ekonomiski izdevīgi un droši apsaimniekot mežu. Ja Jūs interesē mūsu kooperatīva darbība – sazinieties ar komandu, labprāt atbildēsim uz visiem jautājumiem!


Saimnieciskais mežs

Galvenā cirte pēc caurmēra – Satversmes tiesas lēmums

Galvenā cirte pēc caurmēra – izmaiņas pēc Satversmes tiesas lēmuma

Ar Satversmes tiesas lēmumu 8. aprīlī ir atcelti iepriekš spēkā esošie nosacījumi, kas noteica, kā pieļaujama galvenā cirte pēc caurmēra, un ļāva veikt galveno cirti pie mazākiem vidējiem caurmēriem.

Kādi ir šobrīd spēkā esošie noteikumi galvenajai cirtei pēc caurmēra?

Ņemot vērā Satversmes tiesas lēmumu, šobrīd spēkā esoši ir šādi parametri.

Tabula ar caurmēra cirsmu parametriem pēc Satversmes tiesas lēmuma

Svarīgi ievērot, ka atcelti tikai tie parametri, kur caurmērs 2022. gadā tika samazināts. III bonitātei bija lielāki caurmēri, un tie ir atstāti spēkā.

Noteikumi, kas palikuši spēkā pēc Satversmes tiesas lēmuma

Kad šie caurmēri 2022. gadā Ministru kabinetā tika apstiprināti, papildus meža īpašniekam  tika arī uzlikts par pienākumu ievērot šādus noteikumus:

  • mežaudze jāatjauno stādot vai sējot;
  • cirtē jāatstāj vismaz 8 koki uz hektāru;
  • caurmēra cirti drīkst veikt ne ātrāk par 3 gadiem pēc kopšanas cirtes (spēkā stājas 01.07.2025.).

Šie punkti joprojām paliek spēkā! Ko tas nozīmē meža īpašniekam? 

Valsts meža dienests pārskatīs ciršanas apliecinājumus, kas jau ir izdoti meža īpašniekiem. Tie apliecinājumi, kuros audze nav sasniegusi ciršanas vecumu un iesniegtie caurmēra rādītāji ir mazāki nekā šobrīd spēkā esošie, tiks pārbaudīti dabā.

Savukārt, gadījumā, ja cirsma vēl nebūs uzsākta un audze neatbildīs spēkā esošajiem caurmēriem, šie apliecinājumi tiks anulēti.

Zemkopības ministrija un Valsts meža dienests šobrīd aktīvi veic darbu, lai izpildītu ST spriedumu. Jāatzīmē, ka Valsts meža dienests katru gadījumu izvērtēs individuāli un izsniegto apliecinājumu atcelšana nav paredzēta no konkrēta datuma.

Par katru atceļamo ciršanas apliecinājumu pieņemtais lēmums tiks paziņots meža īpašniekiem pēc izskatīšanas. Informācija par tiem būs pieejama VMD tīmekļvietnes izsniegto apliecinājumu reģistrā, kā arī nosūtīta meža īpašniekam uz e-pastu, ja tas ir iesniegts VMD.

Lai arī izmaiņas ir notikušas, paredzams, ka temata aktualitāte nozarē nemazināsies – vēl 23. aprīlī notikušajā Zemkopības ministrijas Meža konsultatīvajā padomē tika nolemts aicināt Ministru kabinetu atcelt visu normatīvo aktu paketi, kas tika pieņemta kopā ar samazinātajiem caurmēriem.

Kā Satversmes tiesas lēmums ietekmējis kooperatīva “Mežsaimnieks” biedrus? 

Kooperatīva operatīvo darbību tas ietekmē minimāli, jo šādu cirsmu skaits ir neliels, un cirsmas jau ir iesāktas vai pabeigtas. Tomēr dažus cirsmas līgumus būs jāanulē, un biedri zaudēs ieguldītos līdzekļus cirsmu sagatavošanā. 

Satversmes tiesas lēmums vairāk ietekmēs meža kvalitatīvu apsaimniekošanu, tāpat, iespējams, caurmēra cirtes vietā tiks nocirsts kāds vecāks mežs, kas dabai būtu bijis vērtīgāks.

Kad kooperatīva biedri izvēlas cirst pēc caurmēra? 

Mūsu biedri par ciršanu lemj vai nu tad, kad ir pienācis laiks ievākt ražu no meža, vai arī, ja to spiež finansiāli apstākļi. Pirmajā gadījumā tas ļauj efektīvāk apsaimniekot īpašumu. Tomēr parasti tieši meža sanitārie apstākļi, nevis vēlme ātrāk nozāģēt, ir faktors, kas mudināja izmantot samazinātos caurmērus. Kāpēc tā? Jo neviens saimnieciski domājošs īpašnieks nezāģē mežu, kas ir straujā augšanas procesā. 

Jautājumu gadījumā, kas saistīti ar izmaiņām, kooperatīva “Mežsaimnieks” biedrus aicinām sazināties ar mums.


Stājas spēkā ciršanas ierobežojumi egļu mežaudzēs

Stājas spēkā ciršanas ierobežojumi egļu mežaudzēs

No 1. aprīļa stājušies spēkā ciršanas ierobežojumi egļu mežaudzēs A, B un C aizsardzības zonās. Tie noteikti ar mērķi ierobežot egļu astoņzobu mizgrauža izplatību mežos. Šie ierobežojumi būs spēkā līdz 2024. gada 31. augustam.

Kas ir egļu astoņzobu mizgrauzis un kāpēc tas ir bīstams?

Egļu astoņzobu mizgrauzis tiek uzskatīts par vienu no agresīvākajiem un bīstamākajiem kaitēkļiem egļu audzēs visā Eirāzijā, jo tas spēj uzbrukt gan novājinātām, gan veselām egļu koku sugām. Labvēlīgi apstākļi mizgrauža attīstībai ir kā karstas un sausas vasaras, tā vētru radītie bojājumi, kas ļauj tiem savairoties nolauztajos kokos. 

Egļu mizgrauzis posta pieaugušas egles (arī priedes, ja tās aug starp eglēm, var tikt bojātas), kuru caurmērs pārsniedz 20 cm. Ja pie salīdzinoši nelielas intensitātes vesels koks spēj pretoties mizgraužiem, tad ievērojama kaitēkļu apmēra gadījumā bojā var iet pat veselas audzes.

Mēs, kooperatīvs “Mežsaimnieks”, gan savus biedrus, gan citus meža īpašniekus aicinām rūpīgi pārbaudīt savas egļu mežaudzes, lai identificētu kaitēkļu pieaugumu un veiktu nepieciešamos aizsardzības pasākumus.

Vairāk par mizgraužu radītajiem riskiem un risinājumiem varat apskatīt mūsu biedru semināra ierakstā – skatīt šeit

A, B, C un D aizsardzības zonas

Jaunie ciršanas ierobežojumi skujkoku mežaudzēs jāņem vērā pēc zonu iedalījuma. Zonas A, B, C un D tiek definētas saskaņā ar rīkojumu, kas tika izdots 2024. gada janvārī:

  1. A aizsardzības zona ietver vērtīgās egļu mežaudzes;
  2. B aizsardzības zona ietver skujkoku mežaudzes, kur egles vai priedes ir dominējošā koku suga un to vidējais caurmērs ir vismaz 20 centimetri, atrodas 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes robežas;
  3. C aizsardzības zona ietver egļu mežaudzes, kur egles ir dominējošā koku suga, un to vidējais caurmērs ir vismaz 20 centimetri, atrodas 101–500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes;
  4. D aizsardzības zona, kas atrodas ārpus A, B un C zonas.

Ko ietver A, B un C aizsardzības zonās noteiktie ciršanas ierobežojumi egļu mežaudzēs?

A un B zonās ir aizliegta koku ciršana (izņemot rīkojumā noteiktos gadījumus).

C zonā ir aizliegta koku ciršana šādos gadījumos:

  • kopšanas un galvenajā izlases cirtē;
  • kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē platībā, kas mazāka par 0,8 hektāriem.

Svarīgi zināt – ja B vai C zonā ietilpst vairāk nekā 20% no skujkoku mežaudzes cirsmas platības, tad visu mežaudzi iekļauj stingrākajā aizsardzības zonā.

Kā zināt, kas ir vērtīgā egļu mežaudze?

Informācija par vērtīgajām egļu mežaudzēm un to aizsardzības zonām ir pieejama Meža valsts reģistrā, lietojot latvija.lv autentifikācijas rīkus. D zona nav redzama Meža valsts reģistrā.

Svarīgi atcerēties!

No 1. aprīļa līdz 31. augustam ir jāiegūst apliecinājums koku ciršanai sanitārajā vienlaidu cirtē no Valsts meža dienesta piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma vai Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma (ja tāds nepieciešams). Tas pats attiecas uz lēmumu par meža inventarizācijas datu reģistrēšanu Meža valsts reģistrā, ja meža inventarizācijas dati parāda mizgraužu bojājumus.

Tāpat laika periodā no 1. aprīļa līdz 31. augustam meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir aizliegts cirst kokus A, B un C aizsardzības zonās, ja koku ciršana ir aizliegta saskaņā ar Valsts meža dienesta rīkojumu. Informācija par tiem nogabaliem, kuros apturēta darbība, apskatāma Meža valsts reģistra apliecinājumu sadaļā, ievadot konkrēto apliecinājuma numuru.

Saņemiet Eiropas Savienības apmaksātas konsultācijas savā meža īpašumā!

Vēlaties gudri apsaimniekot savu meža īpašumu? Novērtēt tā stāvokļu un saņemt saviem mērķiem pielāgotu apsaimniekošanas plānu? Piesakiet ES apmaksātu konsultāciju pie mūsu kooperatīva mežsaimniecības speciālista! Konsultācijas laikā:

  • tiks veikts Jūsu meža stāvokļa novērtējums;
  • tiks plānota un optimizēta meža apsaimniekošana;
  • uzzināsiet vairāk par ilgtspējīgu mežsaimniecības praksi un metodoloģijām;
  • saņemsiet padomus par meža aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Saņemiet profesionālu atbalstu no kooperatīva “Mežsaimnieks”!

Pieteikties konsultācijai

Krautuve

Mēneša kokmateriālu apgrozījums pirmo reizi pārsniedz 1 miljonu eiro

1 miljons eiro. Kopā mēs varam!

Izmantojot šīs vasaras koksnes tirgus situāciju, meža īpašnieku kooperatīva biedri, kopā realizējot kokmateriālus, pirmo reizi kooperatīva pastāvēšanas vēsturē sasniedz ieņēmumus, kas lielāki par vienu miljonu eiro (1 020 557 eiro) viena mēneša ietvaros. Būtiski atzīmēt, ka tieši, kopā pārdodot, biedri iegūst nosacījumus un cenas, kas līdzvērtīgas lielajiem meža nozares uzņēmumiem.

Mūsu mērķis ir īstenot biedru meža īpašumu ekonomiski izdevīgu apsaimniekošanu, kas sākas ar kvalitatīva meža izaudzēšanu, organizējot mežkopības darbus, un turpinās ar krājas kopšanas cirtēm un atjaunošanas cirtēm. Kooperatīvā stiprā puse ir spēja strauji reaģēt un saviem biedriem ieteikt, kā savā labā izmantot koksnes tirgus jeb spot market situāciju.

Šovasar kooperatīvs savus biedrus aicināja pirmkārt izvēlēties skujkoku cirsmas, jo pieprasījums pēc skujkoku apaļkokiem bija neraksturīgi augsts. Vienlaicīgi biedriem tika ieteikts cirsmas ar bērzu kā dominējošu sugu atlikt uz rudeni, kad mūsu koksnes tirdzniecības daļas vadītājs un valdes loceklis Mārcis Saklaurs prognozēja cenu kāpumu, kas šobrīd arī ir noticis.

Mārcis Saklaurs par esošo tirgus situāciju:
“Tirgū šobrīd bērzs ir īpaši pieprasīts. Finierkluču vidējās kravas vērtības sasniedz 90 eiro/m3, dažos gadījumos pat vairāk nekā 100 eiro/m3. Ostās bērza papīrmalkas pieprasījums ir būtiski audzis sasniedzot pat 50 eiro/m3 kraujot uz kuģi. Šobrīd noteikti jāizmanto tirgus situācija un iesakām organizēt gan galvenās cirtes, gan krājas kopšanas cirtes audzēs, kur galvenā suga ir bērzs.

Pēc vasarā sasniegtā cenu pīķa skujkoku zāģbaļķiem, resnās dimensijas (18+cm) joprojām maksā aptuveni 100euro/m3, savukārt, tievā (14-18cm) aptuveni 80euro/m3. Gulšņi (zemas kvalitātes zāģbaļķi) maksā no 70 līdz 82euro/m3. Cenas joprojām saglabā augstāko līmeni, kādas tās ir bijušas pēdējos 30 gadus pirms Covid -19 uzliesmojuma.

Joprojām tirgū ir liels trūkums pēc kvalitatīviem apses zāģbaļķiem visos Latvijas reģionos. “